Skates "Gada labākā būve Latvijā 2016" žūrija vērtē un uzteic būves Latgalē
Kuras no Latvijas labākajām būvēm tiks virzītas skates "Gada labākā būve Latvijā 2016" trešajai kārtai, skates žūrija lems 16. februārī. Skates "Gada labākā būve Latvijā 2016" žūrija skates otrajā kārtā jau ceturtajā kārtējā izbraukumā vērtēja būves Latgalē. Ikvienā no braucieniem piedalās daļa no 33 cilvēku lielās žūrijas komandas – būvniecības praktiķi, mācībspēki, inženieri un arhitekti, – atbilstoši kategorijai, kurā pieteikti objekti. Šoreiz dominēja inženierbūves, bet tika izvērtētas un uzteiktas arī būves nominācijās "Restaurācija", "Ainava" un "Publiskā jaunbūve".
Tadenava. Raiņa muzeja "Tadenava" rekonstrukcija un restaurācija. Pasūtītājs: VAS "Valsts nekustamie īpašumi". Projekts: SIA "Nams 3". Galvenais būvuzņēmējs SIA "Modus 3". Būvuzraugs Eduards Begens no SIA "CKA". Būvju kopējā platība – 622,6 kvadrātmeri, būvtilpums – 2371,5 kubikmetri. Būvniecība ilgusi vienu gadu un izmaksājusi 701 513 eiro.
Dunavas pagastā uz lēzena pakalna izvietotās ēkas – dzejnieka ģimenes dzīvojamā māja, muzeja dienesta ēka, šķūnis, pagrabs un arī tālāk lejā stāvošā pirts – sagaida aukstas. Ziemā muzejs ir slēgts apmeklētājiem un tajā tiek uzturēta minimālā temperatūra. Veikts pamatīgs darbs. Lielajam šķūnim mainīti gandrīz visi sienu baļķi, mājai – daudzi. Jaunie un vecie baļķi satapoti kopā. Kad darbi sākti, viss bijis bēdīgā stāvoklī. Dzīvojamā mājā oriģinālā grīda saglabāta tikai vienā istabā. Citās klāts betons un virsū likts jaunu dēļu segums. Dēļi klāti ar lineļļu. Par to žūrija uzteic būvnieku. Instrukcijas, kā grīda kopjama, nodotas klientam. Vārda tiešajā nozīmē, viss pašu rokās. Būvniecībā ir izmantoti Latvijā ražoti ekoloģiski kokmateriāli – lubiņas, būvkalumi, lineļļa, krāsas, māls, pakulas, ekovate. Dzīvojamā mājā saglabātas oriģinālās krāsnis. Iztīrīts un pārbūvēts vienā mājas daļā esošais pagrabs, kurš bijis aizbrucis. Pagraba grīdā saglabāts oriģinālais ķieģeļu klājums. Logu aplodas par sprīža tiesu atvirzītas no mājas baļķu sienas. Acīmredzot savulaik bijis plānots baļķus apšūt, kas nav izdarīts. Šo īpatnību būvnieki saglabājuši.
Projekta vadītājs Andris Puharts stāsta, ka pagājis gads kopš izpētes līdz brīdim, kad būvnieki sākuši strādāt, tāpēc darba apjoms pa šo laiku pieaudzis. Arī rekonstrukcijas laikā uzradušies daudzi palīgdarbi. Andris Puharts: "Bija daudz negaidītu darbu. Šķūņa jumtu, vienā vietā, kur baļķi bija pavisam sapuvuši, balstīja milzīgs betona klucis. To nācās nokalt. Rekonstrukciju nav iespējams veikt bez papildus līdzekļiem. Kā tikām galā? Runājām ar pasūtītāju, kuri darbi jāveic noteikti. Piedāvājām risinājumus, lai ietaupītu naudu un darītu obligāti nepieciešamo."
Medumi. Inženierbūve. Valsts galvenā autoceļa A 13 Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) posma 156,40 – 163.05 km rekonstrukcija. Pasūtītājs: VAS "Latvijas Valsts ceļi". Izpildītājs SIA "Binders".
Ceļa posma garums ir 6,650 kilometri, kopējā platība, kurā veikti darbi – 169738,09 kvadrātmetri. Zemas klātnes platums no 15 līdz 25 metriem, brauktuves platums – 12 m. Veikti milzīgi rakšanas un izraktā transportēšanas darbi daudzu tūkstošu kubikmetru apjomā – vietām lielā grunts noņemta, vietām veidots uzbērums. Veikta atkūdrošana, purvs aizbērts ar salizturīgu smilti. Pēc pamata un virskārtas izveides, vairākās kārtās klāts asfalts. Uzstādītas betona apmales, izbūvētas polietilēna drenvadi, uzstādītas profilēta plastmasas un metāla caurtekas, izbūvēti gabioni. Uzstādītas ceļa barjeras, ietvju barjeras, ceļa zīmes, izveidots apgaismojuma tikls un pārbūvētas trīs elektrolīnijas, izbūvētas trīs sabiedriskā transporta pieturas vietas. Būves vērtība bez PVN – 10 470 035,84 eiro.
Ja līdz šim ceļš kopēja reljefu – veda augšup un lejup, tad šobrīd tas ir līdzens un iespējami taisns. Ir uzlabota drošība un redzamība, SIA "Binders" būvdarbu vadītājs Armands Sams: "Šī ir sarežģīta būve. Ir veikts liels darbu apjoms. Atkūdroti septiņi posmi. Izpēte pirms darbu sākuma bija kvalitatīva, bet nāca viens pārsteigums aiz otra – nācās rakt dziļāk un vairāk nekā plānots, vest prom kūdru un bērt jaunu pamatni, lai ceļu būvētu vienā līmenī un drošu. Tikām galā. "Binders" šim ceļam droši dod piecu gadu garantiju ceļam, bet uzskatu, ka septiņus gadus te viss būs kārtībā."
Daugavpils. Bērnu rotaļu laukuma rekonstrukcija Centrālajā parkā Daugavpilī. Pasūtītājs: Daugavpils pilsētas pašvaldību iestāde Komunālās saimniecības uzņēmums. Projekta autors: SIA "Palisāde". Galvenais būvuzņēmējs: SIA "Labiekārtošana D". Būvuzraugs: Leonīds Daškevičs.
Bērnu rotaļu laukuma labiekārtotā platība ir 21659,1 kvadrātmetrs. No tiem gumijots segums uzklāts 1810 kvadrātmetros, pārējā teritorijā ierīkots vai atjaunots zālājs, ieklāts betona bruģis, renovēts smilts iesegums un uzlikta apmale. Izvietoti 23 rotaļu objekti, 17 soliņi, 8 urnas, 11 informācijas stendi. Būve izmaksājusi 415 207 eiro. Būvniecības ilgums – 16 mēneši.
Vasarā te spietojuši desmitiem bērnu. Bet trīs drosminieki šūpojas arī tik aukstā ziemas dienā, kā iekritusi žūrijas brauciena laikā. Pieprasītākais rotaļu objekts gan esot no skata vienkāršs nedaudz slīpi zemu iebūvēts rotējošs aplis. Nepieciešama veiklība un laba līdzsvara izjūta, lai pa to skrietu nenokrītot. Ķiveres lietot šeit aizliegts, jo rotaļu objekti ir ražotas ņemot vērā bērnu plecu un galvas izmērus. Proti, bērniem salīdzinoši ar pieaugušajiem ir lielākas galvas, bet šaurāki pleci, un ķivere apgrūtinās viņu darbošanos. Vide ir droša. Ir izvietotas novērošanas kameras, kuras fiksē notiekošo un pašvaldības policija seko līdzi visam, kas notiek laukumā.
Daugavpils pilsētas pašvaldību iestāde Komunālās saimniecības uzņēmuma komunālo projektu inženiere Oksana Grigorjeva rāda, ka laukums un arī rotaļu objekti ir sadalīti divās daļās. Viena paredzēta pirmsskolas, bet otra – skolas vecuma bērniem. Lielos pakāpienos, caurulēs un virvju kāpnēs mazie bērni bez lielāku cilvēku palīdzības netiek iekšā."
SIA "JLP" ainavu arhitekte Jolanta Kušnere stāsta, ka priecātos Daugavpils vidū novietot Latvijā ražotus sertificētus rotaļu objektus, nevis ārzemēs izgatavotus, bet esot vairāki "bet". Liela daļa vietējo rotaļu objektu neesot sertificēti. Tie, kas sertificēti neatkarīgās komisijās, esot dārgi, turklāt izvēle esot stipri pieticīga – zirdziņi vai šūpoles.
Būvnieks šai būvei dod trīs gadu garantiju.
Daugavpils pievārte. Valsts galvenā autoceļa A 13 Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) 113,12 – 134,70 km segas rekonstrukcija (pastiprināšana). Pasūtītājs: VAS "Latvijas Valsts ceļo". Izpildītājs ceļu būves firma SIA "Binders". Darbi veikti no 2015 gada maija līdz 2016. gada augustam. Izrakts milzums tonnu zemes, būvēta salizturīga kārta, ceļa apakškārta no minerālmateriāla, klāts asfalts, 4595 metru garumā uzstādītas ceļa barjeras, 187 ceļa zīmes, viens luksofors, vienā vietā pārbūvētas elektrolīnijas. Rekonstruētas Alantas un Plātņu caurteka, tilti pār Līksnu, Veižalku un novadgrāvi "Lāči". Būves vērtība bez PVN – 12 705 622,76 eiro.
"Binders" projektu vadītājs Romāns Gabrusenoks stāsta, ka reciklēšanas maisījumam pievienoti cements 4% apjomā: Šim ceļam ir vajadzīga liela nestspēja, jo pa to brauc lielās smagās automašīnas. Tas ir arī Latvijas vizītkarte, jo savieno mūs ar ārzemēm. Vienlaicīgi strādājām 11 rekonstruējamā ceļa posmos. Nācās ierobežot satiksmi, izvietot pagaidu luksoforus. Tomēr daudzi autovadītāji pārkāpa noteikumus un brauca, neievērojot sarkano signālu. Būvniecības laikā notika svētceļnieku gājiens uz Aglonu, bija jānodrošina viņiem droša pārvietošanās."
Rēzekne. Daudzfunkcionālā sporta ēkas, Stacijas ielā 30B, Rēzekne, pārbūve. Pasūtītājs: Rēzeknes pilsētas dome. Projekts: SIA "REM PRO". Galvenais būvuzņēmējs PS "Latgales būve". Būvuzraugs Uldis Stuklis.
Ēka atrodas slīpuma pakājē zemā vietā, kas apgrūtinājis būvniecību. Ēka, uzcelta pēc zema enerģijas patēriņa principiem, ir divu stāvu, apbūves laukums 1662 kvadrātmetri, būvtilpums – 10180 kubikmetri. "Karkass jau bija," paveikto rāda Latgales būve izpilddirektors Sergeja Bogdanovs, "Bija jādomā kā šajā četrstūra kārbā izvietot viesnīcas halli, istabas, semināru zāli, baseinu, pirti, garderobes un tehniskās telpas." Siltināšanā izmantota akmens vate. Apšuvums – šķiedrcementa plāksnes. Lai ēka būtu zema enerģijas ēka, projektā izmantoti mūsdienīgi risinājumi – ēku siltinājums, logu izvietojums, energoefektīvas iekārtas. Uz jumta izvietotie saules kolektori ziemā divu dienu laikā uzsilda ūdeni divās 750 litru cisternās līdz + 48 grādiem. Jumts ir no skārda, jumta pārkares no apakšas apšūtas ar šķiedrcementa dēļiem.
Iekštelpās izmantotas akmens masas flīzes, kokosa šķiedras paklāji, koka durvis un LED gaismekļi. Būvniecība ilgusi 12 mēnešus un izmaksājusi 2 409 8246,47 eiro. Rēzeknes domes Attīstības pārvaldes projektu vadītāja Natālija Aleksejeva uzteic arhitekti Ilzi Ratnieci un mēbeļu ražotāju "Riber – S": Pašvaldībai iepirkumos ir grūti pierādīt savu redzējumu, kā vajadzētu būvēt šobrīd, lai ēku sekmīgi ekspluatētu daudzus gadus. Šajā būvē to esam izdarījuši." Moderna kafejnīca, kura gan varētu būt par šauru lielākam apmeklētāju skaitam, bet vietas betona karkasā bijis tik, cik bijis. Plānots un grozīts dažādi, līdz atrasts optimālais variants. Natālija Aleksejeva ir pārliecināta, ka 1. maijā līdzās ēkai tiks atvērts āra baseins. Būve jau iesākta. Tad dzīve te kūsās.
Skati "Gada labākā būve Latvijā 2016" un "Būvniecības dienu" organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību "Latvijas Ceļu būvētājs", Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolas "Turība" Komunikācijas fakultāti, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu "Būvinženieris", ziņu aģentūru LETA, portāliem abc.lv, building.lv, buvbaze.lv, būvlaukums.lv, nozare.lv, tvnet.lv un laikrakstiem "Dienas Bizness" un "Latvijas Avīze".
Skate "Gada labākā būve Latvijā 2016" var notikt tikai pateicoties visu skates dalībnieku ieinteresētībai, žūrijas nesavtīgajam darbam, skates "Gada labākā būve Latvijā 2016" ģenerālsponsoram apdrošināšanas sabiedrībai ERGO un atbalstītājiem HILTI, KÄRCHER, KNAUF, Forum Auto ( Peugeot), MAPEI, RAMIRENT.