Sniega tīrīšana no jumtiem – pašu un apkārtējo drošībai

Šogad janvāris lielai daļai Latvijas iedzīvotāju atnesa pamatīgas sniega kupenas. Sniegs krājās arī uz ēku jumtiem, un Rīga nekļuva par izņēmumu, tāpēc daudziem ēku īpašniekiem kļuva aktuāls jautājums par sniega tīrīšanu no māju jumtiem. Eksistē vairāki iemesli, kādēļ ir jāveic ēku jumtu tīrīšana. Svarīgi izvēlēties arī piemērotāko laiku šo darbu veikšanai, izprast pareizas tīrīšanas nozīmīgumu un apzināties citas ar dažādu būvju jumtu tīrīšanu saistītas nianses. 

Sniega tīrīšanas nepieciešamību nosaka sniega slodzes pieaugums

Galvenais faktors, kas nosaka nepieciešamību veikt jumtu attīrīšanu no sniega, ir sniega daudzums un tā svars, kā arī jumtu konstrukciju spēja to noturēt. Ja sniegs ir pulverveida, sauss, nesablīvējies, kāds tas bija janvārī pirms atkušņa iestāšanās, tas ir vieglāks nekā slapjais sniegs, un nosacītā sniega kārtas biezuma robeža, pie kuras jāsāk domāt par sniega tīrīšanu, ir aptuveni 20 cm. Ja ēkām ir siltuma zudumi, tad arī stabilos mīnusos var notikt uz jumta esošās sniega kārtas kausēšana jumta augstākajās vietās ar sekojošu ūdens sasalšanu pie karnīzēm, kur ir daudz aukstāks, tādējādi veidojot lāstekas. Savukārt tās, laikam kļūstot siltākam un temperatūrai pakāpjoties virs nulles, var atlaisties un krist lejā, tādējādi radot bīstamību.

Konkrētu normatīvu, kas regulētu nepieciešamību veikt sniega tīrīšanu no ēku jumtiem, nav. Vienīgais normatīvs, uz kuru var atsaukties, ir tas, ka reālā sniega slodze nedrīkst pārsniegt konstruktīvi aprēķināto sniega slodzi. Pēc vecajiem normatīviem tie būtu 70 kg/m2, pēc jaunajiem – 85 kg/m2. Pulversniegs, kāds veidojas temperatūrā stabili zem nulles (tāds arī bija uz jumtiem lielāko janvāra daļu, pirms atkušņa iestāšanās), sver 400 kg kubikmetrā. Kad sniegs sāk kust, tas kļūst par slapjo sniegu, un tā svars sasniedz jau 600 kg/m3. Savukārt ledus sver jau 900 kg/m3, un pēc šiem rādījumiem varam aprēķināt maksimālo sniega segas biezumu, kāds ir pieļaujams uz jumta. Līdz ar to sausā sniega maksimālais pieļaujamais biezums būtu aptuveni 20 cm, slapjā sniega – 15 cm, un, kad šie rādījumi tiek sasniegti, laiks domāt par jumtu tīrīšanu. Jāņem vērā arī laikapstākļi – ja temperatūra svārstās ap nulli vai jau ir iestājies atkusnis, jāsāk domāt par jumtu tīrīšanu jau pie 15 cm biezas sniega kārtas.

Pārslodze var radīt dažādus jumtu bojājumus

Jāņem vērā, ka no pārlieku liela sniega daudzuma cieš arī pats jumts. Pie pārāk lielas noslodzes jumta segums var zaudēt savu izturību, tajā var rasties dažādi mehāniski bojājumi. Kad pavasarī (vai atkušņu laikā) sniegs kūst, var rasties bojājumi jumta pārklājuma hidroizolācijas slānī, un jumts sāk tecēt. Ar visām no tā izrietošajām sekām mājoklī.

Ir vēl viena nianse, ko noteikti jāņem vērā. Aprēķinātā maksimāli pieļaujamā slodze uz jumta konstrukcijām slīpiem jumtiem ir 185 kg/m2, savukārt augstāk minētie normatīvi attiecas uz aprēķināto sniega slodzi, kas tiek ierēķināta konstrukcijas nestspējā. Tas nozīmē to, ka gadījumos, kad sniega segas biezums pārsniedz šo ierēķināto sniega slodzi (attiecīgi ~20 un 15 cm), jumta konstrukcijas tiek pakļautas pārslodzei. Var aprēķināt, ka gadījumos, kad sniega biezums uz jumta tuvojas pusmetram, sniega slodze kļūst kritiska pašām jumta konstrukcijām – jumts var neizturēt un iebrukt. Lai arī parasti Latvijā konstrukciju izturība tiek ierēķināta apmēram divreiz augstāka un līdz ar to jumta konstrukcijas spēj izturēt divreiz lielāku slodzi, nekā noteikts normatīvā, tas nav garantēts un neattiecas uz visām ēkām, tāpēc labāk neriskēt un laicīgi notīrīt jumtus. 

Īpatnības var radīt arī jumta uzbūve un tā aprīkojums. Piemēram, ja jumta lejas daļā nav uzstādītas sniega barjeras vai tās ir nepietiekami stabilas – tādos gadījumos uz jumta esošais sniega klājs nav nostiprināts, un, laikam kļūstot siltākam, tas var zaudēt stabilitāti, slīdēt un krist lejup no jumta, vai arī sabojāt tā konstrukcijas. Visi minētie faktori ir galvenie iemesli, kādēļ būtu jāveic laicīga un regulāra jumtu tīrīšana. Īpaši par to būtu jāpiedomā tādu ēku īpašniekiem, kurām ir slikti nosiltināti bēniņi vai paši jumti – galvenokārt tādēļ, lai neveidojas lāstekas ar visām no tā izrietošajām sekām. Šādos gadījumos ēku jumtus var nākties tīrīt biežāk. Iemesls vienkāršs - ja augšā nebūs sniega, kam kust, apakšā nebūs ūdens, kam sasalt, un lāstekas neveidosies.

Cīņa ar lāstekām visbiežāk katram būs individuāla

Ja jumts ir labi nosiltināts, parasti lāstekas jumta malās neveidojas. Lāstekas visvairāk veidojas uz jumtiem, kuru augšējā daļa ir nepietiekami nosiltināta, un galvenokārt aukstā laikā. Vislabvēlīgākā gaisa temperatūra lāsteku augšanai ir ap -10 grādiem; ja tā ir zemāka, zem -15 un vairāk, parasti no jumta nākošais siltums vairs nespēj sniegu izkausēt. Savukārt, kad tā ir ap -5…0 grādiem, siltuma zudumi sasilda jau vairs ne tikai jumta augšu, bet visu jumta plakni, tad arī pie jumta malām temperatūra ir virs 00C, un lāstekas vairs neveidojas.

Atsevišķos gadījumos lāsteku veidošanos var sekmēt arī citi faktori, tādēļ to veidošanās jāskata individuāli. Dažreiz to var noteikt jumta uzbūve – teiksim, auksto bēniņu esamība. Ja aukstie bēniņi nav apdzīvoti, tajos nedrīkst būt silts, jo tas arī sekmē lāsteku veidošanos. Vēl citos gadījumos pie vainas var būt sarežģītas ēku formas un jumtu konstrukcijas; arī ēkas atrašanās vieta, kad bieži daļu jumta apspīd saule, bet daļa paliek ēnā; tomēr visbiežāk lāsteku veidošanās cēlonis ir kļūdas vai defekti jumtu siltumizolācijā vai ventilācijas sistēmā. Ja problēma eksistē un nevar noteikt tās cēloni, jāvērtē katras konkrētās ēkas specifika, taču risinājumu šīs problēmas novēršanai vienmēr var rast.

Konsultēja sertificēts jumtu eksperts, Latvijas Jumiķu apvienības priekšsēdētājs Armands Liede.

Turpinājums sekos...