Šogad turpināsies pozitīva izaugsme nekustamā īpašuma tirgū
Pēdējo sešu gadu laikā novērotā straujākā ekonomiskā izaugsme Latvijā, kas sekmējusi vietējo iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos un pozitīvāku skatu nākotnē.
Arī banku kreditēšanas aktivizēšanās vienlaikus ar valsts atbalstu jaunajām ģimenēm mājokļa iegādē, ir atstājušas pozitīvu ietekmi uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgus aktivitāti Latvijā. Augošais pieprasījums, kas atsevišķos NĪ segmentos pat nav spējis "turēt līdzi" piedāvājumam, ietekmēja arī cenas. Līdzīgu aktivitāti tirgū NĪ eksperti prognozē arī šogad.
Dzīvojamā sektorā: jauns pārejas posms ar augošu pieprasījumu
Aigars Strods, dzīvojamā fonda pārdošanas nodaļas vadītājs, norises dzīvojamā fonda segmentā 2017. gadā dēvē par jaunu pārejas punktu: tirgū parādījušās daudzas ēkas pēc renovācijas, kā arī jaunie projekti. "Cilvēki labprāt iegādājas dzīvokļus šādos, renovētos namos, jo tie lielākoties tiek piedāvāti ar pilnu iekšējo apdari, ar kompaktu plānojumu un par pieejamu cenu. Šis segments (lai gan tas ir dārgāks) ir labs konkurents sērijveida dzīvokļu mājām, bet salīdzinājumā ar dzīvokļiem jaunuzbūvētās ēkās, tie ir lētāki. Tāpat ļoti tiek novērtēta īpašuma atrašanās vieta, kas bieži vien renovētajām ēkām ir krietni labāka nekā jaunajiem projektiem. Šajā segmentā cenas 2017.gadā ir augušas. Cenu pieaugumu sekmējis algu kāpums, mājokļu programmas "Altum" atbalsts, kā arī būvizmakšu sadārdzinājums," komentē A. Strods.
Eksperts prognozē, ka 2018.gads būs ar augošu pieprasījumu tendenci. "Būs sīva konkurence un uzvarētāji būs tie, kas varēs piedāvāt papildus pievienotās vērtības, kā apdares līmeņa celšanu, autostāvvietas un noliktavas pieejamību, labu ēkas atrašanās vietu. Šobrīd, vērtējot situāciju, var redzēt, ka attīstītāji jau ir iecenojuši projektos iekšā potenciālo cenu kāpumu, tāpēc daudzi projekti pie pašreizējām cenām var šķist dārgi, bet 2018.gada beigās jau tie varētu šķist klientiem pieejami," nākotnes scenāriju ieskicē viņš. Kā iespējamos izaicinājumus dzīvojamā fonda segmentā tuvākajai nākotnei A. Strods min to, ka pamazām sāk veidoties projektu pārprodukcija, kas nebūs pielāgota esošajām tirgus tendencēm (pārlieku lielas platības, nepareiza vietas izvēla, nesamērīga cena).
Atsevišķos reģionos cenas tuvojas Rīgas cenām
Kristīne Dakule, vērtējot aizvadīto gadu NĪ tirgū valsts reģionos, atzīst, ka tas pagājis "pozitīvas, labas aktivitātes zīmē". Speciāliste novērojusi, ka atsevišķās pilsētās pieprasījums jūtami pārsniedzis piedāvājumu: šī tendence izteikta bijusi, piemēram, Ogrē, Valmierā, Cēsīs, arī Liepājā. Tas arī būtiski ietekmēja cenu līmeni, kas augstā pieprasījuma dēļ dažviet (Ogrē, Salaspilī, Siguldā u.c.) jau sāka pietuvoties Rīgas īpašumu cenām. Piemēram, 2 istabu dzīvokļa cena sadārdzinājusies par 5 tūkst. eiro.
"Klienti stāvēja rindā pat pusgadu, gaidot labu piedāvājumu: ne tikai cenas, bet arī atbilstošas platības ziņā. Tā bija ne tikai ar dzīvokļiem, bet arī ar privātmājām," skaidro viņa. Aktivitāti, salīdzinājumā ar 2016. gadu, speciāliste skaidro ar to, ka 2016. gadā tirgu nobremzējis t.s. nolikto atslēgu princips, bet pērn aktivizējusies hipotekārā kreditēšana, tirgu reģionos pozitīvi ietekmēja arī "Altum" programma jaunajām ģimenēm.
K. Dakule prognozē, ka šogad aktivitāte reģionos saglabāsies tāda pati, kā aizvadītajā gadā, var būt neliela korekciju ietekme uz kopējo apgrozījumu, jo reģionos izteikti trūkstot labu piedāvājumu. Ievērojamu cenu kāpumu viņa neprognozē, jo pērn tās jau jūtami augušas, neliels pieaugums būs labiem un pieprasītiem īpašumiem. "Esmu optimiste: uz šo gadu skatos ar pozitīvu skatu, jo neatkarīgi no laika: vai tas ir krīzes brīžos, vai augošā tirgū, allaž būs cilvēki, kuri gribēs pirkt īpašumu, un būs, kas to pērk. Jautājums ir tikai par to, cik aktīvs būs tirgus. To rādīs laiks," saka viņa, piebilstot, ka pēc klusāka gada sākuma, jau janvāra otrajā pusē tikusi izpildīta visa mēneša darījumu norma.
Luxury segmentā pieprasījums ir, piedāvājums – ne vienmēr atbilstošs
Līga Igala, komentējot aizvadīto gadu augstākā līmeņa komforta (luxury) jeb ekskluzīvo mājokļu segmentā, atzīst, ka "pieprasījums ir, tomēr jāsecina, ka tirgū trūkst piedāvājumu, kas vistiešākā veidā atbilstu luxury līmenim. Tas attiecas gan uz dzīvokļiem, gan savrupmājām". Speciāliste norāda, ka šobrīd īpašniekiem jārēķinās, ka ekskluzīvu mājokļu pārdošanas laiks ir diezgan ilgs: tas var būt gads vai vairāk. Pircējs prasīto cenu parasti esot gatavs maksāt, ja tirgū nav viņa prasībām atbilstošu alternatīvu piedāvājumu gan kvalitātes, gan ģeogrāfiskā novietojuma ziņā.
"Ekskluzīvajā mājokļu segmentā pircējs ir ļoti zinošs un ārkārtīgi prasīgs pret kvalitāti, viņam svarīga ir mūsdienīgu tehnoloģisku risinājumu izmantošana, kā arī atbilstoša īpašuma atrašanās vieta. Tas nozīmē, ka īpašniekiem ir jāiet līdzi laikmeta prasībām un jāspēj adekvāti novērtēt savā īpašumā investēto materiālu un līdzekļu ieguldījumu atbilstoši mūsdienu tirgus cenai un situācijai," skaidro L. Igala. Pēc viņas vārdiem, luxury līmeņa mājokļus iegādājas gan vietējie pircēji, gan nerezidenti.
"Paredzam, ka turpmākajos gados saglabāsies līdzīgas tendences: pieprasījums būs, tomēr jāņem vērā, ka šādā segmentā katrs darījums ir īpašs un lēmumi par dārgu īpašumu iegādi tiek rūpīgi izsvērti un netiek sasteigti".
Jūrmalā ekonomiskās vibrācijas realitātes zīmē
Igors Daņiļevičs atzīst, ka "Jūrmalā redzam ekonomiskās vibrācijas: man bija personīgi skaidrs, ka pēc lielās aktivitātes buma būs gaidāmas pārmaiņas". Pēc uzturēšanās atļauju nosacījumu maiņas, kas līdz šim būtiski ietekmēja pieprasījumu Jūrmalā, un arī pēc tam sekojošās emocionāli vadītās intereses par Jūrmalu, nerezidentu aktivitāte esot mazinājusies. "Tirgus mainās. Ja zīmētu aktivitātes līkni: 2016. gadu iepretim aizvadītajam gadam, protams, ka līkne būtu uz leju, bet tās ir veselīgas korekcijas. Negribu teikt, ka cenas krīt, drīzāk tās nostājas savās vietās, jo līdz šim tās bija būtiski pārvērtētas," saka eksperts. Pērn gada otrajā pusē un arī šogad varot novērot divas īpašnieku grupas: pirmie, kas joprojām dzīvo ilūzijās, ka atsāksies kādreiz pieredzētais bums (bet tam nav pamatojuma) un otrā grupa: tie, kas pieņēmuši reālo situāciju, ieklausās profesionāļu viedoklī un ir gatavi cenas maiņai, kas parasti rezultējas ar notikušu darījumu".
Pēc. I. Daņiļeviča viedokļa, pašlaik Jūrmalā ir normāls, ar reālu cenu pamatots tirgus, kuru regulē pieprasījums/piedāvājums. Arī 2018. gadā šī tendence saglabāsies, ko varētu sekmēt banku kreditēšanas politika, lai piesaistītu maksātspējīgo vietējo klientu. Vietējais tirgus atdzīvosies pēc cenu korekcijas, paliks veselīgāks, arī caurspīdīgāks, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas cīņas ietekmē, segmentēsies piedāvājums: ekonomiskajā, vidējā līmeņa un luxury segmentā. Līdz šim šie segmenti Jūrmalā esot bijuši sašķobīti, "jo tikai tas, ka īpašums bija kurortpilsētā, automātiski koriģēja cenu uz augšu". Šogad Jūrmalā īpašniekiem aktuāls būs arī īpašumtiesību sakārtošanas jautājums, legalizējot iepriekš veiktos būvdarbus un remontus.
Ārzemnieki izrāda interesi par dzīvi ciematos
Ruslans Miroņenko, vērtējot aizvadīto gadu privātmāju ciematu segmentā, saka: "Tirgus joprojām ir aktīvs, jūtama ļoti liela interese no klientu puses, it īpaši no jauniem profesionāļiem, jaunām ģimenēm. Vidējais vecums cilvēkiem, kas iegādājas īpašumus, ir 25-45 gadi (90%). Jūtama ļoti liela interese par zemes gabaliem ar visām komunikācijām privātai apbūvei."
Runājot par cenām un pieprasījumu, eksperts prognozē tikai augšupeju: gan klientu daudzuma ziņā, gan cenu ziņā. Tuvākās nākotnes prognozes ir labas, tiek prognozēts pieprasījuma pieaugums, ko sekmē arī labvēlīgāka banku politika kreditēšanā, bet jāņem vērā, ka aug arī būvniecības cenas, tādēļ varēšot paredzēt arī cenu pieaugumu.
R. Miroņenko stāsta, ka interese no ārvalstniekiem Salienā ir diezgan liela, pateicoties trīs starptautiskajām un prestižajām skolām, kas atrodas ciematā. Ārvalstnieki vēlas gan pirkt, gan īrēt īpašumus, un viņiem ir ļoti svarīga vide un apkārtne, un Latvijā ir ļoti maz tādas vietas, kur būtu kopējs, sakopts komplekss.
Cer uz vēl lielāku aktivitāti visos komercīpašuma segmentos
Egīls Smilktiņš, vērtējot norises komercplatību sektorā, secina, ka, piemēram, biroju nomas segmentā tāpat kā iepriekšējos divos gados, arī 2017. gadā, IT uzņēmumi bijuši aktīvākie biroju iznomātāji Rīgā. "Nedaudz ir audzis iznomāto biroju apjoms Rīgas centrā, kas skaidrojams ar to, ka daudzi uzņēmumi koncentrē savu darbību galvaspilsētā, vienlaikus izvēloties lielākas platības birojus, apvienojas filiāles vienā plašākā birojā vai pat cenšas atrast atsevišķas ēkas, kuru īpatsvars gan ir ļoti samazinājies. Šī paša iemesla dēļ modernas un jaunas uzbūvētas biroju ēkas aizpildās salīdzinoši ātri. Šajos gadījumos nomnieki novērtē moderno ēku priekšrocības – energo un siltumefektivitāti, plānojumu un aprīkojuma iespējas, modernu vidi, autostāvvietu esamību," komentē esošo situāciju speciālists. Par tirdzniecības platībām runājot, viņš atzīst, ka pērn visaktīvākie šo telpu nomātāji bijuši ēdināšanas uzņēmumi. "2017. gadā iezīmējās tendence, ka lielo pārtikas mazumtirdzniecības tīklu uzņēmumi arvien vairāk izvērtē iespēju atvērt pārtikas veikalus pilsētas centrā. Notiek nomnieku rotācija, cenšoties virzīties uz tirdzniecības centriem, taču nomniekiem, kam ir ļoti svarīgi būt redzamiem, Rīgas centra aktīvākās gājēju ielas vēl joprojām ir prioritāte," tendences komentē E. Smilktiņš.
Savukārt noliktavas un ražošanas telpu jomā speciālists novērojis būtisku apjoma kritumu noliktavas telpu nomai salīdzinājumā pret 2017. gadu un šādai situācijai ir vairāki iemesli: viens, ka trūkst klientu prasībām piemērotu noliktavas telpu, kopējā ekonomiskā situācija valstī, attīstītāju nogaidošā rīcība, gaidot lielu enkurnomnieku. Būvniecības stadijā gan ir vairāki biznesa parki, līdz ar to varētu notikt nomnieku rotācija, taču prasībām neatbilstošās Padomju laika noliktavām ir jāmeklē citi alternatīvi risinājumi, ko daudzi īpašnieki jau ir sapratuši, veiksmīgi mainot profilu, piemēram, uz "box tipa" noliktavām.
Investīciju jomā vēl joprojām ir liels pieprasījums, kas šobrīd jau pārsniedz piedāvājumu, jo pievilcīgāko investīciju objektu skaits aizvien vairāk samazinās, vērtē eksperts. "Ir pieprasīti gan objekti ar gada atdevi 7-8 %, gan attīstības objekti: vēsturiskas ēkas, kas tiek renovētas. Jau pat izskanējis viedoklis, ka tuvākā nākotnē ārzemju investori varētu pat samazināt savu apetīti un vēlamo ienesīgumu," zina teikt viņš.
"Kopumā 2018. gads solās būt gana aktīvs, cerot uz lielāku aktivitāti visos komercīpašuma segmentos, tomēr izaugsmi gan paredzu nelielu. Visbūtiskākās izmaiņas varētu būt tieši noliktavu, industriālo telpu jomas aktivitātē, parādoties aizvien vairāk iespējām jau būvniecības gaitā nomniekiem piemērot tieši sev atbilstošāko noliktavu plānojumu un citus risinājumus".
Pēdējo sešu gadu laikā novērotā straujākā ekonomiskā izaugsme Latvijā, kas sekmējusi vietējo iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos un pozitīvāku skatu nākotnē. Arī banku kreditēšanas aktivizēšanās vienlaikus ar valsts atbalstu jaunajām ģimenēm mājokļa iegādē, ir atstājušas pozitīvu ietekmi uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgus aktivitāti Latvijā. Augošais pieprasījums, kas atsevišķos NĪ segmentos pat nav spējis "turēt līdzi" piedāvājumam, ietekmēja arī cenas. Līdzīgu aktivitāti tirgū NĪ eksperti prognozē arī šogad.
Dzīvojamā sektorā: jauns pārejas posms ar augošu pieprasījumu
Aigars Strods, "Immostate" dzīvojamā fonda pārdošanas nodaļas vadītājs, norises dzīvojamā fonda segmentā 2017. gadā dēvē par jaunu pārejas punktu: tirgū parādījušās daudzas ēkas pēc renovācijas, kā arī jaunie projekti. "Cilvēki labprāt iegādājas dzīvokļus šādos, renovētos namos, jo tie lielākoties tiek piedāvāti ar pilnu iekšējo apdari, ar kompaktu plānojumu un par pieejamu cenu. Šis segments (lai gan tas ir dārgāks) ir labs konkurents sērijveida dzīvokļu mājām, bet salīdzinājumā ar dzīvokļiem jaunuzbūvētās ēkās, tie ir lētāki. Tāpat ļoti tiek novērtēta īpašuma atrašanās vieta, kas bieži vien renovētajām ēkām ir krietni labāka nekā jaunajiem projektiem. Šajā segmentā cenas 2017.gadā ir augušas. Cenu pieaugumu sekmējis algu kāpums, mājokļu programmas "Altum" atbalsts, kā arī būvizmakšu sadārdzinājums," komentē A. Strods.
Eksperts prognozē, ka 2018.gads būs ar augošu pieprasījumu tendenci. "Būs sīva konkurence un uzvarētāji būs tie, kas varēs piedāvāt papildus pievienotās vērtības, kā apdares līmeņa celšanu, autostāvvietas un noliktavas pieejamību, labu ēkas atrašanās vietu. Šobrīd, vērtējot situāciju, var redzēt, ka attīstītāji jau ir iecenojuši projektos iekšā potenciālo cenu kāpumu, tāpēc daudzi projekti pie pašreizējām cenām var šķist dārgi, bet 2018.gada beigās jau tie varētu šķist klientiem pieejami," nākotnes scenāriju ieskicē viņš. Kā iespējamos izaicinājumus dzīvojamā fonda segmentā tuvākajai nākotnei A. Strods min to, ka pamazām sāk veidoties projektu pārprodukcija, kas nebūs pielāgota esošajām tirgus tendencēm (pārlieku lielas platības, nepareiza vietas izvēla, nesamērīga cena).
Atsevišķos reģionos cenas tuvojas Rīgas cenām
Kristīne Dakule, "Baltic States" direktore, vērtējot aizvadīto gadu NĪ tirgū valsts reģionos, atzīst, ka tas pagājis "pozitīvas, labas aktivitātes zīmē". Speciāliste novērojusi, ka atsevišķās pilsētās pieprasījums jūtami pārsniedzis piedāvājumu: šī tendence izteikta bijusi, piemēram, Ogrē, Valmierā, Cēsīs, arī Liepājā. Tas arī būtiski ietekmēja cenu līmeni, kas augstā pieprasījuma dēļ dažviet (Ogrē, Salaspilī, Siguldā u.c.) jau sāka pietuvoties Rīgas īpašumu cenām. Piemēram, 2 istabu dzīvokļa cena sadārdzinājusies par 5 tūkst. eiro.
"Klienti stāvēja rindā pat pusgadu, gaidot labu piedāvājumu: ne tikai cenas, bet arī atbilstošas platības ziņā. Tā bija ne tikai ar dzīvokļiem, bet arī ar privātmājām," skaidro viņa. Aktivitāti, salīdzinājumā ar 2016. gadu, speciāliste skaidro ar to, ka 2016. gadā tirgu nobremzējis t.s. nolikto atslēgu princips, bet pērn aktivizējusies hipotekārā kreditēšana, tirgu reģionos pozitīvi ietekmēja arī "Altum" programma jaunajām ģimenēm.
K. Dakule prognozē, ka šogad aktivitāte reģionos saglabāsies tāda pati, kā aizvadītajā gadā, var būt neliela korekciju ietekme uz kopējo apgrozījumu, jo reģionos izteikti trūkstot labu piedāvājumu. Ievērojamu cenu kāpumu viņa neprognozē, jo pērn tās jau jūtami augušas, neliels pieaugums būs labiem un pieprasītiem īpašumiem. "Esmu optimiste: uz šo gadu skatos ar pozitīvu skatu, jo neatkarīgi no laika: vai tas ir krīzes brīžos, vai augošā tirgū, allaž būs cilvēki, kuri gribēs pirkt īpašumu, un būs, kas to pērk. Jautājums ir tikai par to, cik aktīvs būs tirgus. To rādīs laiks," saka viņa, piebilstot, ka pēc klusāka gada sākuma, jau janvāra otrajā pusē tikusi izpildīta visa mēneša darījumu norma.
Luxury segmentā pieprasījums ir, piedāvājums – ne vienmēr atbilstošs
Līga Igala, "Latio" nekustamo īpašumu aģente, komentējot aizvadīto gadu augstākā līmeņa komforta (luxury) jeb ekskluzīvo mājokļu segmentā, atzīst, ka "pieprasījums ir, tomēr jāsecina, ka tirgū trūkst piedāvājumu, kas vistiešākā veidā atbilstu luxury līmenim. Tas attiecas gan uz dzīvokļiem, gan savrupmājām". Speciāliste norāda, ka šobrīd īpašniekiem jārēķinās, ka ekskluzīvu mājokļu pārdošanas laiks ir diezgan ilgs: tas var būt gads vai vairāk. Pircējs prasīto cenu parasti esot gatavs maksāt, ja tirgū nav viņa prasībām atbilstošu alternatīvu piedāvājumu gan kvalitātes, gan ģeogrāfiskā novietojuma ziņā.
"Ekskluzīvajā mājokļu segmentā pircējs ir ļoti zinošs un ārkārtīgi prasīgs pret kvalitāti, viņam svarīga ir mūsdienīgu tehnoloģisku risinājumu izmantošana, kā arī atbilstoša īpašuma atrašanās vieta. Tas nozīmē, ka īpašniekiem ir jāiet līdzi laikmeta prasībām un jāspēj adekvāti novērtēt savā īpašumā investēto materiālu un līdzekļu ieguldījumu atbilstoši mūsdienu tirgus cenai un situācijai," skaidro L. Igala. Pēc viņas vārdiem, luxury līmeņa mājokļus iegādājas gan vietējie pircēji, gan nerezidenti.
"Paredzam, ka turpmākajos gados saglabāsies līdzīgas tendences: pieprasījums būs, tomēr jāņem vērā, ka šādā segmentā katrs darījums ir īpašs un lēmumi par dārgu īpašumu iegādi tiek rūpīgi izsvērti un netiek sasteigti".
Jūrmalā ekonomiskās vibrācijas realitātes zīmē
Igors Daņiļevičs, "Real Estate Jūrmala" valdes loceklis, atzīst, ka "Jūrmalā redzam ekonomiskās vibrācijas: man bija personīgi skaidrs, ka pēc lielās aktivitātes buma būs gaidāmas pārmaiņas". Pēc uzturēšanās atļauju nosacījumu maiņas, kas līdz šim būtiski ietekmēja pieprasījumu Jūrmalā, un arī pēc tam sekojošās emocionāli vadītās intereses par Jūrmalu, nerezidentu aktivitāte esot mazinājusies. "Tirgus mainās. Ja zīmētu aktivitātes līkni: 2016. gadu iepretim aizvadītajam gadam, protams, ka līkne būtu uz leju, bet tās ir veselīgas korekcijas. Negribu teikt, ka cenas krīt, drīzāk tās nostājas savās vietās, jo līdz šim tās bija būtiski pārvērtētas," saka eksperts. Pērn gada otrajā pusē un arī šogad varot novērot divas īpašnieku grupas: pirmie, kas joprojām dzīvo ilūzijās, ka atsāksies kādreiz pieredzētais bums (bet tam nav pamatojuma) un otrā grupa: tie, kas pieņēmuši reālo situāciju, ieklausās profesionāļu viedoklī un ir gatavi cenas maiņai, kas parasti rezultējas ar notikušu darījumu".
Pēc. I. Daņiļeviča viedokļa, pašlaik Jūrmalā ir normāls, ar reālu cenu pamatots tirgus, kuru regulē pieprasījums/piedāvājums. Arī 2018. gadā šī tendence saglabāsies, ko varētu sekmēt banku kreditēšanas politika, lai piesaistītu maksātspējīgo vietējo klientu. Vietējais tirgus atdzīvosies pēc cenu korekcijas, paliks veselīgāks, arī caurspīdīgāks, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas cīņas ietekmē, segmentēsies piedāvājums: ekonomiskajā, vidējā līmeņa un luxury segmentā. Līdz šim šie segmenti Jūrmalā esot bijuši sašķobīti, "jo tikai tas, ka īpašums bija kurortpilsētā, automātiski koriģēja cenu uz augšu". Šogad Jūrmalā īpašniekiem aktuāls būs arī īpašumtiesību sakārtošanas jautājums, legalizējot iepriekš veiktos būvdarbus un remontus.
Ārzemnieki izrāda interesi par dzīvi ciematos
Ruslans Miroņenko, "Saliena Group" Biznesa attīstības nodaļas vadītājs, vērtējot aizvadīto gadu privātmāju ciematu segmentā, saka: "Tirgus joprojām ir aktīvs, jūtama ļoti liela interese no klientu puses, it īpaši no jauniem profesionāļiem, jaunām ģimenēm. Vidējais vecums cilvēkiem, kas iegādājas īpašumus, ir 25-45 gadi (90%). Jūtama ļoti liela interese par zemes gabaliem ar visām komunikācijām privātai apbūvei."
Runājot par cenām un pieprasījumu, eksperts prognozē tikai augšupeju: gan klientu daudzuma ziņā, gan cenu ziņā. Tuvākās nākotnes prognozes ir labas, tiek prognozēts pieprasījuma pieaugums, ko sekmē arī labvēlīgāka banku politika kreditēšanā, bet jāņem vērā, ka aug arī būvniecības cenas, tādēļ varēšot paredzēt arī cenu pieaugumu.
R. Miroņenko stāsta, ka interese no ārvalstniekiem Salienā ir diezgan liela, pateicoties trīs starptautiskajām un prestižajām skolām, kas atrodas ciematā. Ārvalstnieki vēlas gan pirkt, gan īrēt īpašumus, un viņiem ir ļoti svarīga vide un apkārtne, un Latvijā ir ļoti maz tādas vietas, kur būtu kopējs, sakopts komplekss.
Cer uz vēl lielāku aktivitāti visos komercīpašuma segmentos
Egīls Smilktiņš, "Starlex Real Estate" valdes loceklis, vērtējot norises komercplatību sektorā, secina, ka, piemēram, biroju nomas segmentā tāpat kā iepriekšējos divos gados, arī 2017. gadā, IT uzņēmumi bijuši aktīvākie biroju iznomātāji Rīgā. "Nedaudz ir audzis iznomāto biroju apjoms Rīgas centrā, kas skaidrojams ar to, ka daudzi uzņēmumi koncentrē savu darbību galvaspilsētā, vienlaikus izvēloties lielākas platības birojus, apvienojas filiāles vienā plašākā birojā vai pat cenšas atrast atsevišķas ēkas, kuru īpatsvars gan ir ļoti samazinājies. Šī paša iemesla dēļ modernas un jaunas uzbūvētas biroju ēkas aizpildās salīdzinoši ātri. Šajos gadījumos nomnieki novērtē moderno ēku priekšrocības – energo un siltumefektivitāti, plānojumu un aprīkojuma iespējas, modernu vidi, autostāvvietu esamību," komentē esošo situāciju speciālists. Par tirdzniecības platībām runājot, viņš atzīst, ka pērn visaktīvākie šo telpu nomātāji bijuši ēdināšanas uzņēmumi. "2017. gadā iezīmējās tendence, ka lielo pārtikas mazumtirdzniecības tīklu uzņēmumi arvien vairāk izvērtē iespēju atvērt pārtikas veikalus pilsētas centrā. Notiek nomnieku rotācija, cenšoties virzīties uz tirdzniecības centriem, taču nomniekiem, kam ir ļoti svarīgi būt redzamiem, Rīgas centra aktīvākās gājēju ielas vēl joprojām ir prioritāte," tendences komentē E. Smilktiņš.
Savukārt noliktavas un ražošanas telpu jomā speciālists novērojis būtisku apjoma kritumu noliktavas telpu nomai salīdzinājumā pret 2017. gadu un šādai situācijai ir vairāki iemesli: viens, ka trūkst klientu prasībām piemērotu noliktavas telpu, kopējā ekonomiskā situācija valstī, attīstītāju nogaidošā rīcība, gaidot lielu enkurnomnieku. Būvniecības stadijā gan ir vairāki biznesa parki, līdz ar to varētu notikt nomnieku rotācija, taču prasībām neatbilstošās Padomju laika noliktavām ir jāmeklē citi alternatīvi risinājumi, ko daudzi īpašnieki jau ir sapratuši, veiksmīgi mainot profilu, piemēram, uz "box tipa" noliktavām.
Investīciju jomā vēl joprojām ir liels pieprasījums, kas šobrīd jau pārsniedz piedāvājumu, jo pievilcīgāko investīciju objektu skaits aizvien vairāk samazinās, vērtē eksperts. "Ir pieprasīti gan objekti ar gada atdevi 7-8 %, gan attīstības objekti: vēsturiskas ēkas, kas tiek renovētas. Jau pat izskanējis viedoklis, ka tuvākā nākotnē ārzemju investori varētu pat samazināt savu apetīti un vēlamo ienesīgumu," zina teikt viņš.
"Kopumā 2018. gads solās būt gana aktīvs, cerot uz lielāku aktivitāti visos komercīpašuma segmentos, tomēr izaugsmi gan paredzu nelielu. Visbūtiskākās izmaiņas varētu būt tieši noliktavu, industriālo telpu jomas aktivitātē, parādoties aizvien vairāk iespējām jau būvniecības gaitā nomniekiem piemērot tieši sev atbilstošāko noliktavu plānojumu un citus risinājumus".
Papildu informācija:
Irina Sjarki,
LANĪDA izpilddirektore
E-pasts: lanida@lanida.lv
Tālr.: 67332034