Soli pa solim pretī jauniem izaicinājumiem un mērķiem

2016. gada 12. janvārī apritēja gads, kopš 2014. gada nogalē izveidotā Būvniecības valsts kontroles biroja vadībā sāka strādāt tā pirmais direktors Pēteris Druķis. Pats birojs tika izveidots ar mērķi nodrošināt kvalitāti un drošību būvniecības jomā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei. Savukārt tā direktors amatu ieguva konkursa kārtībā, sniedzot savu redzējumu par būvniecības jomā veicamajiem pasākumiem. Pēc pirmā amatā pavadītā gada aicinājām viņu pastāstīt par šī gada laikā paveikto, par iegūtajām atziņām un nākotnē veicamajiem darbiem, kā arī par savu ceļu līdz pašreizējam amatam. 

No kurienes nākat, un kā veidojies Jūsu līdzšinējais dzīves ceļš?

Esmu vietējais, Rīgas centra puika, un būtībā visu savu dzīvi esmu nodarbojies ar inženierlietām, dažādiem "dzelžiem". Izglītības sākums saistās vēl ar padomju laikiem, kad mācījos astoņu klašu sistēmā, pēc tam tehnikumā, un pirmā mana iegūtā izglītība bija tehnikumā apgūtā automehānika. Pagājušā gadsimta 90. gados, kad mainījās valsts iekārta, Latvija atguva neatkarību un atvērās logs uz rietumiem, kā specialitāti, kurā studēt augstskolā, izvēlējos mašīnbūvi. Jo tajos laikos jau kļuva skaidrs, ka pasaule mainās, arī līdzšinējā servisu pasaule pārtop par ko lielāku. Tā nu dzīvē ienāca mašīnbūve un mehānika, un kopš tā laika vienmēr esmu bijis iekšā industrijā, kas saistīta ar "dzelžiem".

Arī turpmāk turpināju mācīties, apguvu kvalitātes vērtēšanu, mašīnzinātnes inženieriju kā tādu, un sāku strādāt industrijā, kas nodrošina vērtēšanu dažādās rūpnieciskās jomās. Vēlāk turpināju apgūt dažādas zinības – izmācījos par juristu, ieguvu izglītību publiskās pārvaldes jomā, kā arī darba aizsardzības un darba organizācijas sfērā. Tās ir augstākās izglītības, kuras esmu ieguvis, taču savā sirdī un būtībā esmu visu mūžu bijis mehāniķis. Mehānika – tā ir mana sirdslieta.

Cik daudz darba nācies ieguldīt mērķu sasniegšanā?

Varu pateikt, ka nekas viegli, pats par sevi nav nācis, viss noticis soli pa solim, arī maksājis par visu, tostarp papildus izglītībām, esmu pats. Sākumā bija automehānika, vēlāk mašīnbūve, turpinājumā jau ražošanas industrija kopumā. Pamazām pavērās arvien plašāki apvāršņi, un, pateicoties iegūtajām izglītībām, radās arī jauni izaicinājumi. 

Kādā veidā nonācāt savā pašreizējā amatā?

Bija tā, ka vēl 2011. gadā, esot savā iepriekšējā profesijā, strādāju Skandināvijas uzņēmumā, kas nodarbojās ar dažādām vērtēšanas lietām. Strādājām gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Tieši Eiropas Savienības valstis bija no pirmās, kas konstatēja, ka arī būvniecības vide, industrija kā tāda mainās. Lai arī būvniecības pasaule un valsts regulējums tajā ir ļoti sens, tieši Eiropas Savienība bija pirmā, kas būvniecības jomā sāka pāriet no valsts kontroles uz industrijas paškontroli. Strādājot šajā skandināvu uzņēmumā, es ieraudzīju, cik ļoti atšķiras būvniecība Latvijā no Eiropas, cik ļoti mēs aizvien esam piekalti dažādiem veciem stereotipiem būvniecībā kā tādā. 2011. gadā mēs jau savā iepriekšējā uzņēmumā uzsākām darbību būvniecības nozarē, rīkojām pat konferenci par kvalitātes nodrošināšanu būvniecībā. Jo līdzšinējā pieredze rādīja, ka ir ļoti grūti būvniecībā panākt līdzsvaru starp kvalitāti, termiņiem un cenu – ja ir viens, tad parasti trūkst otrs vai trešais, utt. Un es biju nolēmis darīt kaut ko, lai celtu kvalitāti un arī Latvijā mēģinātu rast šo līdzsvaru.

Līdz ar to 2011. gadā es tā pa īstam ienācu būvniecības industrijā. Nonākot tur, man radās iespēja pieņemt jaunus izaicinājumus. Turklāt savā iepriekšējā darba vietā es biju nostrādājis jau 18 gadus, bija iestājusies zināma rutīna, jau bija paredzams, kas būs darāms rīt, pēc mēneša un gada, un tāpēc jauns izaicinājums bija kā dzīvības eliksīrs. Līdz ar to šķīros no vecās darbavietas un caur Ilgtspējīgo būvniecības padomi nonācu šajā industrijā, vēlāk pieteicos konkursam uz pašreizējo amatu. Nolēmu, ka, lai mainītu būvniecības vidi un tradīcijas, ir nevis jākritizē no malas, bet jānāk un jāstrādā. Lai arī nebiju iepriekš strādājis valsts pārvaldē, toties bija laba akadēmiskā izglītība, kā arī attiecīga kolektīva vadības pieredze. Tāpat man bija skaidra vīzija par to, kas ir šajā industrijā jādara, un tas viss stimulēja uzvaru konkursā, un 2015. gada 12. janvārī ierados savā jaunajā darbā.

Kādi ir Jūsu vadītās iestādes galvenie uzdevumi un mērķi?

Būvniecības industrija ir liela, interesanta, tajā valda daudz dažādu viedokļu, un viens no maniem tiešajiem uzdevumiem ir veikt šo viedokļu fokusēšanu uz vienoto mērķi – panākt, lai minētie trīs būvniecības vaļi – termiņi, cena un kvalitāte – nonāktu līdzsvarā. Latvijā šajā jomā situācija ir diezgan bēdīga, un darāmo darbu ir daudz. Bet biroja galvenais uzdevums, kas stāv pāri visam, ir panākt, lai būves būtu drošas. Lai to panāktu, nepieciešams veikt būvniecības darbu vērtēšanu, lai varētu sniegt industrijai atgriezenisko saiti – ko tad nepieciešams uzlabot. Taču vajag prast arī vērtēt, jo līdz šim šajā industrijā ar vērtēšanu ir zināms haoss.

Atbilstoši biroja nolikumam, mūsu galvenās funkcijas ir šādas:

• būvdarbu valsts kontrole un būvju pieņemšana ekspluatācijā;
• publisko ēku ekspluatācijas uzraudzība;
• būvprojektu un būvju ekspertīžu organizēšana;
• būvspeciālistu kompetences novērtēšana un uzraudzība būvekspertīzes specialitātē.

Biroja darbība pirmajā gadā tika īstenota trīs soļos – pirmkārt, sākām ar publisko ēku ekspluatācijas kontroli no drošības apsvērumiem kā tādiem; otrkārt, ar 1.jūliju uzsākām būvdarbu kontroli – tas nozīmē būvdarbu izpildījumu tieši būvlaukumos, un šis aspekts ir tieši saistīts ar kvalitātes apsvērumiem; visbeidzot, sākot ar šī gada 1. janvāri, esam spēruši arī trešo soli – būvekspertīzes un ar to veikšanu saistītie jautājumi.

Kāda situācija Latvijā valda ekspertīžu jomā?

Latvijā šajā jomā situācija ir slikta – nav normētas jeb standartizētas pieredzes par to, ko nozīmē ekspertīzes. Šajā jomā nepieciešams liels sakārtošanas darbs, lai nav tāda situācija, kāda nereti bijusi līdz šim – cik ekspertu, tik viedokļu. Ar ekspertīzēm tiek arī ļoti daudz manipulēts, kā rezultātā daudz dažādu īstenībā neatrisinātu lietu tiek "atrisinātas" ar ekspertīžu palīdzību. Šeit kā piemēru var minēt situāciju ar Rīgas cirku, kura pārvaldītāji mēģināja nevis sakārtot cirku kā būvi un panākt tās drošumu, bet tā vietā "aizlāpīties" ar papīriem – dažādu ekspertu slēdzieniem. Lai novērstu šādus gadījumus, birojam ir dots uzdevums šīs lietas sakārtot, tāpēc jānodrošina būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un pastāvīgās prakses uzraudzību būvekspertīzes specialitātē. Vienvārdsakot, jāsāk strādāt pie ekspertīzes kā pakalpojuma standartizēšanas, uzraudzības un kontroles.

Kas ir paveikts aizvadītā gada laikā un kādi ir tālākie plāni?

Būvju ekspluatācijas kontroles sakarā esam izveidojuši interaktīvo karti, kurā jebkurš interesents var redzēt biroja apsekoto ēku stāvokli (kopā pirmajā gadā ir pārbaudītas vairāk nekā 2000 publiskās ēkas). Konstatēts, ka 11% gadījumu ēkas nav drošas, un šo ēku īpašniekiem dotas norādes, lai veiktu nepieciešamos uzlabojumus. Un nevis aizklāties ar papīriem, bet veikt reālus darbus ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanā.

Būvdarbu kontroles sakarā uzraudzību veicām 47 būvobjektos, no kuriem 19 gadījumos veicām arī būvju pieņemšanu ekspluatācijā.

Pašlaik un arī tuvākā laika galvenais uzdevums ir akcents uz būvniecības ekspertīzēm. Tās nepieciešams maksimāli tuvināt Eiropas standartu prasībām, un birojs ar savu darbu arī rādīs piemēru, kādām šīm ekspertīzēm jābūt, kā tās nepieciešams veikt, un lai šis ekspertīžu izpildījums būtu maksimāli objektīvs. Tāpat šogad paredzēts liels darbs pie dažādiem standartizācijas un būvnormatīvu sakārtošanas jautājumiem, arī tuvinot tos ES prasībām. Tiks turpināti darbi pie ēku ekspluatācijas kontroles, tiks palielināts pārbaudes "dziļums", jo tiks veikta detalizētāka tehniskā izpēte. Kontroles būs bez maksas, tajā pašā laikā sabiedrībai būs pieejama objektīva informācija par sabiedriski nozīmīgo ēku drošuma stāvokli.

Ir doma arī izveidot interaktīvo karti par būvdarbu kontroli, kurā parādīsies visi objekti, kuros veicam būvdarbu kontroli. Tajā tiks arī izcelti tie būvobjekti, kuros būvnieku vainas dēļ būvdarbi tiks apturēti. Tas varētu stimulēt būvdarbu kompānijas veikt darbus atbildīgāk, kvalitatīvāk, lai neiekļūtu šajā "sarkanajā sarakstā" un neriskētu ar savu vārdu un līdz ar to – biznesu nākotnē. Jo beidzot jāsaprot, ka par būves kvalitāti atbildīgi ir tajā iesaistītie darbus veicošie uzņēmumi – projektētāji, būvnieki un būvuzraugi, nevis pasūtītājs. Šāda uzraudzība disciplinēs būvniekus.

Ar ko mīlat nodarboties no darba brīvajā laikā?

Esmu kustīga dzīvesveida piekritējs, man patīk būt pastāvīgā darbībā. Patīk skriet pa mežu un meklēt kontrolpunktus (orientēšanās), spēlēt tenisu, skvošu, braukt pa kalniem ar sniega dēli, kā arī risināt dažādus rēbusus, spēlēt šahu. Esmu komunikabls, man patīk teikt un saņemt vienkārši "paldies", patīk gūt gandarījumu pēc labi padarīta darba, un ļoti patīk palīdzēt arī citiem būt veiksmīgiem savu darbu izpildē. Es vienmēr pieturos pie vecā teiciena – labāk 100 draugi nekā 100 rubļi. Patīk, kad apkārt ir tuvi cilvēki, draugi, nauda vienmēr ir otršķirīga. Patīk paturēt prātā, ka dzīve ir īsa, un jāspēj priecāties par katru mirkli. Ja kādreiz arī kas neizdodas – pasmaidi, atkal galvu augšā, un uz priekšu! Jābūt arī ticībai, ka vienmēr viss būs labi, esmu optimists pēc būtības. Un tas palīdz!

Paldies par sarunu!