Speciālista komentārs: Jaunie būvinspektoru noteikumi
Latvijas Būvinženieru savienības Valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume: "Nevienam no būvniecības nozarē strādājošajiem nav noslēpums, ka pēc 2009. gada 1. jūlija, kad izveidojās 109 novadi un 9 republikas nozīmes pilsētas un vienlaicīgi tika likvidēta Valsts būvinspekcija, valstī būvniecības kontroles sistēmā iestājās būvniecības kvalitātes uzraudzības vakuums, kas atsevišķos gadījumos vainagojās ar visatļautību. Dažviet izveidojās jauni novadi, kuros nebija ne Būvvaldes ne arī būvinspektoru. Faktiski šo novadu vadība rīkojās atbilstoši savām reālajām iespējām, darbinieku zināšanām un godaprāta.
Vadoties no situācijas valstī, jaunu MK noteikumu pieņemšanu, kuri regulēs pašvaldību būvinspektoru darbību, varam uzskatīt par vēlamu un pozitīvu faktu. Neesam vēl detalizēti iepazinušie ar pieņemtajiem MK noteikumiem, bet zinot noteikumu projektu, liekas, ka iesāktais darbs ir tikai sākums, kam nepieciešams ātrs turpinājums.
Lai nodrošinātu vienotu būvniecības politiku valstī, nepieciešama šo būvinspektoru regulāra apmācība par visām izmaiņām būvniecības likumdošanā, kontrolējošās institūcijas regulāras obligātās diskusijas – semināri ar būvinspektoriem par likumdošanas aktu darbības niansēm, raksturīgāko pārkāpumu analīzi un rekomendācijām preventīvo darbību veikšanai.
Apzinoties, ka pašvaldību būvinspektori strādās kopā ar pasūtītāja būvniecības kvalitātes uzraugiem - būvuzraugiem, būtu vēlams, lai būvinspektoru kompetence nebūtu zemāka par uzraugāmo personu - būvdarbu vadītāju un būvuzraugu kompetenci.
Šobrīd būvinspektoru reģistrācija, ņemot vērā tikai profesionālo izglītību un pieredzi, nepārbaudot viņu profesionālo kompetenci, būtu nekorekta. Valstī nav reglamentējuma būvinspektoru profesionālās prakses kritērijiem un prakses ilgumam. Tas, ka potenciālais būvinspektora nosaukuma pretendents ir strādājis būvniecībā, nebūt nenozīmē, ka viņš ir apguvis prasmes, kādas nepieciešamas nākotnē, strādājot par būvinspektoru. Ja vēlamies sakārtot būvniecības kvalitātes uzraudzības sistēmu, tad bez šaubām to nevarēs panākt ar vienreizēju gada atskaiti, ko pieņems kontrolējošās ministrijas uzraudzības darbinieki - juristi, bet nevis būvniecības speciālisti.
Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijai (LBS BSSI) Ekonomikas ministrijas vadošie darbinieki pārmet, ka tā nav pietiekami paškritiska un būvniecības speciālistiem, ja tie izdara pārkāpumus, kas skar kvalitāti vai likumdošanu, neanulējam būvprakses sertifikātus.
Sertifikāta, jeb "maizes kartiņas" noņemšana būvniecības sertificētajam speciālistam nav mūsu pašmērķis. Mūsu galvenais uzdevums ir veikt preventīvas darbības, mācīt un vēlreiz mācīt, lai šis speciālists šīs profesionālās kļūdas nepieļautu. Katru mēnesi resertifikācijā LBS BSSI novērtēšanas komisija atkārtotām mācībām par būvniecības likumdošanu piesaka 10– 15 būvniecības speciālistus.
Kritiski izvērtējot 2010. gada deviņu mēnešu LBS BSSI darbības rezultātus, secinājām, ka kontakts ar pašvaldību būvinspektoriem tiešām nav pietiekams. No pašreizējiem pašvaldību 139 būvinspektoriem esam saņēmuši tikai vienu reklamāciju par sertificētā būvspeciālista profesionālo darbu, bet resertifikācijā speciālās, darba devēja apliecinātās veidlapas praktiski apliecina vienu un to pašu ierakstu: "Pārkāpumi par veikto darbu kvalitāti nav konstatēti".
Varbūt ir pienācis laiks, ka šīs kvalitatīva darba apliecinājuma resertifikācijas veidlapas, nerespektējot draugu būšanu, apliecinātu pašvaldību būvinspektori. Tādā gadījumā arī LBS BSSI komisijai būtu reāla informācija par sertificētā būvspeciālista profesionālo kompetenci kvalitātes nodrošināšanā būvniecībā.
Un vēl, LBS uzskata, ka dažas problēmas prasa valstisku noregulējumu. Pēc neoficiālas informācijas šobrīd valstī ap 20% būvju tiek celtas bez būvatļaujām, nav ieviesta vienota sistēma būvinspektoru noslodzes un algu regulācijā. Būvinspektoru vienlaicīgi uzraugāmo objektu skaits svārstās no 7 līdz 85, samaksa no 191 līdz 707 latiem.
Likumdošanā noteikti ir jāparedz, ka būvinspektoru atskaites perioda profesionālās darbības novērtēšanu veic kāda no nevalstiskajām profesionālajām organizācijām un sagatavo slēdzienu atbildīgajai ministrijai lēmuma pieņemšanai. Kādreiz šo darbu sekmīgi veica Valsts būvinspekcija, tagad tā varētu būt Latvijas būvinspektoru un būvuzraugu asociācija.
Ceram, ka nākotnē kopā ar par būvniecību atbildīgo ministriju un tās vadītājiem, tiks nodefinēta un realizēta vienota profesionālās būvniecības valsts politika un īstenoti kopīgie kvalitatīvie mērķi un ieceres."