Vienlaicīgi standartizācijas procesa sarežģītība un nepieciešamais laika resurss ir lietas, kas attur nozares pārstāvjus no aktīvās dalības standartu izstrādē. Taču ieguvumi no dalības standartizācijas procesā ir lieli. Tā ir iespēja būtiski uzlabot nozares darbību, ieviešot augstas kvalitātes standartus un samazinot nekvalitatīvu būvizstrādājumu un būvpakalpojumu piedāvājumu tirgū.

Piekļuvi standartiem Latvijā nodrošina LVS

Būvniecībā ir Eirokodeksa standarti, kas nosaka prasības būvkonstrukciju projektēšanai, būvizstrādājumu standarti, kas nosaka prasības būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanai, un pārējie standarti, uz kuriem ir atsauces Ministru kabineta noteikumos un Latvijas būvnormatīvos. Piekļuvi standartiem nodrošina LVS, kur var iegādāties standartus vai saņemt piekļuvi LVS tīmekļa vietnē. LVS nodrošina arī standartu lasīšanu LVS biroja lasītavā bez maksas.
Pamatprincips ir tāds, ka standarti ir pieejami pa maksu, vienlaicīgi bez maksas ar standartu var iepazīties LVS biroja lasītavā.

EM uzskata – standartu abonēšana būvspeciālistiem atrisinās dažas problēmas

Kā stāsta Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktore Olga Geitus – Eitvina, "Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu regulējumam, kas paredz pienākumu būvspeciālistiem noslēgt abonēšanas līgumu. Priekšlikuma mērķis ir veicināt standartu pieejamību būvspeciālistiem. Atšķirībā no citām nozarēm, kur standarti vairāk tiek uzsvērti kā labās prakses apkopojumi, būvniecībā ir ļoti daudz obligāti piemērojamo standartu, to piemērošanu nosaka Eiropas Savienības prasības vai arī Latvijas normatīvie akti. Varu droši teikt, ka būvspeciālists nevar kvalitatīvi veikt savus profesionālos pakalpojumus, ja tam nav pieejami standarti. Esam daudz dzirdējuši pārmetumus, ka standarti ir dārgi, līdz ar to ne visi būvspeciālisti var atļauties iegādāties visus tiem nepieciešamos standartus, aprobežojoties ar pašiem svarīgākajiem. Tāpat nozares pārstāvji norāda uz nekvalitatīvajiem starptautisku standartu tulkojumiem.

Abonēšana risinās abas šīs problēmas. Pirmkārt, ar abonēšanas līgumu par gada maksu, kura, kā plānots, varētu būt ap 30 eiro gadā, tiks nodrošināti visi būvniecības nozares standarti. Otrkārt, abonēšanas maksa radīs vienmērīgu naudas plūsmu, kas tiks tālāk ieguldīta standartu attīstībā, jaunu standartu tulkošanā un pieejamības nodrošināšanā, augsta līmeņa ekspertu iesaistei standartizācijas procesā, kopumā uzlabojot to kvalitāti. Ieguvēji no tā būs visi."

Būvuzņēmēji uzskata, ka abonēšana ir tikai pirmais solis

Lai noskaidrotu lietā vistiešāk iesaistīto būvniecības nozares pārstāvju – pašu būvnieku – viedokli  jautājumā par standartu pieejamības nodrošināšanu, to izmantošanu un dažādiem citiem saistītiem jautājumiem, griezāmies pie Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un saņēmām šādu atbildi:

"Būvniecības speciālistiem ikdienas darbā neapšaubāmi ir nepieciešami standarti – gan Latvijas valsts standarti, gan Eirokodi, taču, runājot par Latvijas Nacionālo standartizācijas institūciju "Latvijas standarts", tai kā uzņēmumam ir daudz attīstāma un uzlabojama. Pirmkārt, institūcijai savā ikdienas darbā jāievieš uz biznesu orientēta pieeja, nodrošinot standartu lietotājiem augstas kvalitātes un ērti lietojamus risinājumus. Otrkārt, tai būtu jānodrošina vide, kurā nozares profesionāļi kopīgās diskusijās rastu labākos un Latvijas situācijai atbilstošākos risinājumus. Šobrīd ir skaidrs, ka esošais modelis un piedāvātais princips par obligātu standartu abonēšanu neļauj pilnībā sasniegt šos mērķus un realitātē tā darbība aizvien balstīta novecojušos darbības principos. Abonēšanas maksas noteikšana visiem standartu lietotājiem ir viens solis, taču nepieciešams spert arī nākamo, orientējoties uz vislabākā produkta nodrošināšanu tirgum.

Jāatgādina, ka pirms gada ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un vairākas nevalstiskās organizācijas, tostarp arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerība parakstīja saprašanās memorandu "Par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas attīstību tautsaimniecības konkurētspējas un inovāciju veicināšanai". Kā daži no memorandā izvirzītajiem mērķiem ir lielākas ietekmes došana Latvijas nevalstiskajām asociācijām un to biedriem standartu izstrādes procesā, vienošanās par kopīgu stratēģiju un prioritātēm standartizācijā, kā arī kopīgs darbs pie Nacionālās standartizācijas institūcijas organizatoriskā modeļa – biedrības – izveides. Jāsaka, ka pilnvērtīga pāreja uz privāto akcionāru modeli, kas sevi veiksmīgi pierādījis Skandināvijas valstīs, tā arī nav notikusi, šādi neļaujot institūcijai kļūt patiesi konkurētspējīgai, elastīgai un orientētai uz biznesa vides vajadzībām."

Līdz ar to var secināt, ka pamazām attīstība notiek arī šajā sfērā, bet priekšā vēl daudz darāmā.

Lasīt tēmas sākuma daļu Kas nosaka un ierobežo standartu pieejamību būvspeciālistiem?