Svētku ABC

Latvijā mēs nevaram sūdzēties par svinamo vai atzīmējamo dienu trūkumu. Ja ievērotu un arī svinētu visus svētkus, kas iekļauti kalendārā, tad darbam atliktu mazāk laika un dzīve kļūtu daudz jaukāka.

Bez jau tradicionālajiem gadskārtu svētkiem katram no mums ir arī savi īpašie ģimenes un dzimtas svētki – vārda dienas, dzimšanas dienas, ko svinam šaurākā lokā. Jo kuplākā ģimene un izkoptākas tradīcijas, jo vairāk svinību gaidāmas. Atsevišķās ģimenēs tas var nozīmēt, ka praktiski katra nedēļas nogale ir jāpavada, ciemojoties pie vieniem vai otriem radiem.

Diemžēl daudzi mūsdienās dzīvo tālu viens no otra un ciemos dodas reti. Tas nozīmē, ka svinēšana sanāk tikai šaurā ģimenes lokā, bet lielās satikšanās ir tikai pāris reizes gadā. Viena no šādām reizēm, protams, ir saulgrieži. Svinēt Ziemassvētkus kopā izvēlas daudzi Latvijas iedzīvotāji. Ja neizdodas būt kopā pirmajos Ziemassvētkos, tad to var pagūt izdarīt vēl otrajā vai pat trešajā svētku dienā. Tie, kam tas izdodas var pagūt apdāvināt savus tuvākos cilvēkus ar lielākām vai mazākām dāvaniņām vai vienkārši priecāties par to, ka ir izdevies satikties.

Šobrīd, kad ziemas saulgrieži vēl ir aiz kalniem, ir gana daudz laika, lai tiem rūpīgi sagatavotos. Vēl ir iespēja pasūtīt dāvanas internetā vai sākt tās gatavot pašiem. Atstājot šo uzdevumu uz pēdējo brīdi, var nākties būtiski pārmaksāt vai samierināties ar to, kas ir pieejams tuvējā lielveikalā. Protams, dāvanas Ziemassvētkos nav pašas svarīgākās, bet ir jauki, ja izdodas uzdāvināt katram to, kas tiešām patīk un ir nepieciešams.

Kā padarīt svētkus interesantākus? 
Katras svinības latviešiem ir saistītas ar svētku ēdieniem un dzērieniem, taču to nevajadzētu atstāt kā galveno svētku notikumu. Paēst mēs varam 20–30 minūšu laikā un pārējā laikā sēdēt pie laika nav liederīgi. Dažādas spēles, rotaļas un citas jautras izdarības var palīdzēt padarīt svētkus neaizmirstamus. Svarīgi, lai pēc ēšanas būtu iespēja izkustēties. To var darīt, organizējot tuvāku vai tālāku pastaigu pa tuvāko apkārtni vai uz kādu netālu, ievērojamu vietu. Ja laikapstākļi to neļauj, ir vērts atcerēties par ballīšu spēlēm. Spēles nav paredzētas tikai bērniem. Arī pieaugušie ir tiesīgi un pelnījuši ļauties jautrām izklaidēm. Bez mēmā šova, paslēpēm, aklajām vistiņām un dažādām citām spēlēm ir iespējams spēlēt arī dažādas galda spēles. Tāpat ir vērts apsvērt iespēju organizēt sporta spēles to klasiskajā izpratnē, ja vien viesu vecums un veselības stāvoklis ir tam piemērots.

Otra iespēja, kā paspilgtināt svētku atmosfēru, ir organizēt spēles ar pārģerbšanos. Dažādas masku balles, karnevāli, ķekatas, budēļi, čigānos iešana ir tradicionālas latviešu izdarības. Daļa no šīm tradīcijām ir saglabājušās, bet citas ir aizmirstas. Pēdējos gados aktivizējoties folkloras kustībām, ķekatās iešana un svētku svinēšana senlatviešu stilā atkal nāk modē. Tas nozīmē, ka pārskatāmā nākotnē mēs varam nonākt līdz brīdim, kad svētki atkal tiek svinēti trīs dienas no vietas – kā sendienās.

Kā apsveikt draugus un tuviniekus, esot ārzemēs? 
Jau secinājām, ka mūsdienās ne vienmēr ir iespējams satikties klātienē. Reizēs, kad esam devušies ārpus valsts vai gluži vienkārši dzīvojam pārāk tālu viens no otra, ir vajadzīgs cits risinājums. Viena no labākajām iespējām, protams, ir vienkārši piezvanīt pa telefonu vai caur interneta aplikācijām. Otrs risinājums ir nosūtīt apsveikumu – pantiņu vai dzejolīti. To var darīt modernā veidā – ar SMS, vai klasiskā veidā – nosūtot vēstuli pa pastu. Pēdējais variants ir īpaši elegants un ļauj nosūtīt skaistu apsveikumu kartīti jau vairākas dienas pirms nozīmīgā datuma. Portālā e-biblioteka.lv ir pieejami pantiņi dažādām dzīves situācijām. Tas nozīmē, ka neviens vairs nevar drauga apsveikšanu aizbildināt ar nespēju izdomāt pantiņu. Tagad galvenais šķērslis apsveikuma nosūtīšanai ir aizmāršība vai slinkums. Ja gribat attiecības uzturēt un nostiprināt, ir svarīgi ieguldīt pūles un rīkoties savlaicīgi.