Kā šķirot atkritumus?

Latvijas sabiedrība daudzu gadu laikā pierādījusi, ka spēj vienoties kopīgiem pasākumiem, lai speciāli rīkotās talkās sakoptu apkārtējo vidi un atbrīvotu to no atkritumiem. Taču tam ir lielāka vērtība, ja tas tiek darīts katru dienu, turklāt talku ieviešot ne tikai vidē, bet arī savos paradumos un atkritumu konteinera saturā. 

Lai tīrības uzturēšanu un atkritumu šķirošanu padarītu par jēgpilnu un vērtīgu procesu, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” un "Latvijas Zaļais punkts" aicina iepazīties ar vienkāršiem soļiem, kas vienlaikus palīdzēs arī ietaupīt naudu par atkritumu apsaimniekošanu.  

Cik atkritumus radām un cik daudz naudas var ietaupīt šķirojot?

Atkritumus rada ikviens cilvēks – cits vairāk, cits mazāk. Vidēji gada laikā uz vienu Latvijas iedzīvotāju tie ir aptuveni 420 kilogrami. Aprēķini liecina, ka no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem šķirot un nodot pārstrādei vai atkārtotai apritei ir iespējams apmēram 25% dažāda veida iepakojumu, 10% elektrotehnikas, tekstila, bateriju un citu priekšmetu, kā arī nešķirotajos atkritumos līdz pat 50% satura veido bioloģiski noārdāmie atkritumi. Šķiroto atkritumu apsaimniekošana tiek nodrošināta bez maksas vai par samazinātu maksu un aprēķini liecina, ka šobrīd, atbildīgi šķirojot, rēķinus par atkritumu apsaimniekošanu iespējams samazināt pat par 35%. Ne mazāk svarīgi, ka, šķirojot atkritumus, tie kļūst par jaunām izejvielām, mazāk nonāk atkritumu poligonos un dabā, tādējādi samazinot arī negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti, apkārtējo vidi, kā arī cilvēka veselību.

Ar ko sākt?

Foto: Freepik.com/ freepik

Pievēršoties atkritumu šķirošanai, nepieciešama vien apziņa – nav jābūt perfektam šķirotājam, lai to darītu. Būs gana vērtīgi, ja sāksi kaut ar pāris šķiroto atkritumu veidiem. Tas jau būs liels solis pretī savu paradumu maiņai, jo jau pavisam drīz atkritumu šķirošana kļūs par pašsaprotamu procesu ikdienas ritmā.

Pirmais, ko izdarīt – saprast, kādi atkritumu veidi mājās, uzņēmumā vai citās biežākajās uzturēšanās vietās rodas. Plastmasas pudeles, papīra pakas un kastītes, mazgāšanās līdzekļu plastmasas pudelītes, skārda bundžas, stikla burciņas, stikla pudeles – šie visi iepakojumi paliek pāri no dažādiem ikdienā bieži lietotiem produktiem. Tāpat izpēti, vai neesi uzkrājis sen nelietotas, savu laiku nokalpojušas elektroierīces un izlietotas baterijas. Pārliecinies, vai drēbju un apavu plauktos viss patiešām ir nepieciešams un tiek valkāts.  

Tālākais uzdevums – noskaidrot sev tuvākos atkritumu šķirošanas punktus, ko var apzināt gan interneta resursos, gan sazinoties ar savu atkritumu apsaimniekotāju, kurš ikdienā nodrošina sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumus.

Kur šķirot katru atkritumu veidu?

Foto: Freepik.com/ freepik

Vieglo iepakojumu jeb plastmasas, papīra, metāla iepakojumu visbiežāk var šķirot vienā tvertnē, jo pēc konteinera iztukšošanas atkritumu apsaimniekotājs tos nogādā uz šķirošanas rūpnīcu, kurā iepakojums tiek sašķirots jau atbilstoši materiālu veidiem un novirzīts pārstrādei. Vieglā iepakojuma konteineri ir plaši pieejami visā valsts teritorijā – gan publiskās vietās, gan daudzviet arī individuālai lietošanai pie privātmājām un daudzdzīvokļu namiem. Plaši pieejami ir arī stikla taras šķirošanas konteineri, kuros var ievietot tukšās stikla pudeles un burkas. Daļu iepakojuma – PET pudeles, stikla pudeles, metāla bundžas –, uz kuru etiķetēm redzams Latvijas depozīta zīmes simbols, var nogādāt uz iepakojuma depozīta pieņemšanas punktiem, kas atrodas pie tirdzniecības vietām. Tāpat, ja tuvumā šķirošanas konteineru nav, vērsies pie sava namu pārvaldnieka vai atkritumu apsaimniekotāja par iespējām tos tur novietot, vai noskaidro par citām tuvākajiem šķirošanas vietām.

Nevajadzīgo elektrotehniku iedzīvotāji aicināti nogādāt uz atkritumu šķirošanas laukumiem, kas Latvijā ir vairāk nekā 70 un atrodas dažādos reģionos pieejami ikvienam iedzīvotājam. Mazo tehniku var nogādāt arī uz tirdzniecības vietām, kurās uzstādītas speciālās šķirošanas kastes. Pakalpojumus elektrotehnikas savākšanai nodrošina arī atsevišķi atkritumu apsaimniekotāji, tostarp Rīgā un vairākos Pierīgas reģionos arī SIA “Eco Baltia vide”. Arī izlietotajām baterijām ir plašas šķirošanas iespējas – veikalos, degvielas uzpildes stacijās, izglītības iestādēs, birojos un pat atsevišķos daudzstāvu namos un citās vietās ir novietotas speciālas šķirošanas tvertnes.

Savukārt tekstilu šobrīd Latvijā iespējams nodot vairāk nekā 100 speciālajos tekstila šķirošanas konteineros, kuru atrašanās vietas atrodamas www.zalais.lv sadaļā “Kur šķirot?”.  Šajās tvertnēs iedzīvotāji aicināti ievietot jebkāda veida apģērbu, apavus un mājas tekstilu, kas nav bijuši saskarsmē ar stiprām ķīmiskām vielām, ir sausi un bez pelējuma, kā arī nav sadriskāti.

Šķirot iespējams vēl daudz citu atkritumu veidu – spuldzes, metālu, koka iepakojumu, būvgružus, lielgabarīta atkritumus u. c. Tos visbiežāk var nogādāt uz atkritumu šķirošanas laukumiem, kā arī noskaidrot atsevišķus piedāvājumus to savākšanai pie sava atkritumu apsaimniekošanas operatora. Attiecībā uz autoriepām – tās iniciatīvas “Riepa ar rītdienu” ietvaros var bez maksas nodot autoservisos, pērkot jaunu riepu komplektu. Par nelielu samaksu riepas var tikt pieņemtas arī servisos un atkritumu šķirošanas laukumos.

Ko vēl darīt, lai samazinātu atkritumu daudzumu?

Atkritumu šķirošana preču apritē ir pēdējais un noslēdzošais posms. Tāpēc svarīgi, ka pievēršam uzmanību arī saviem iepirkšanās paradumiem un tam, cik ilgi izmantojam katru iegādāto preci. "Latvijas Zaļais punkts" iestājas par pieciem vienkāršiem pamatprincipiem, kuri var palīdzēt ikvienam sākt dzīvot “zaļāk. Tie ir 5P principi – “Pasaki NĒ” – nepērc to, kas nav nepieciešams, “Pārskati” – izvēlies to, kas draudzīgs videi, “Pielieto vēlreiz” – ja vari izmantot vairākkārtīgi, izmanto, “Pārveido” – neizmet, bet atrodi citu lietojuma mērķi, “Pārstrādā” – šķiro un atbrīvo pasauli no atkritumiem. Ieviešot savā ikdienā kaut vienu vai pāris no minētajiem paradumiem, ir iespējams samazināt sevis radīto atkritumu apjomu, tādējādi saglabājot tīrāku vidi, kā arī ietaupot naudu. Plašāka informācija par 5P principu ieviešanu ikdienā pieejama ŠEIT.