Tāpat kā pērn, arī šogad 1.ceturksnī ekonomikas izaugsme Latvijā bija mērena
Tāpat kā pagājušā gada 1. ceturksnī, arī šogad 1. ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi Latvijā bija mēreni. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto ātro novērtējumu šā gada 1. ceturksnī IKP bija par 1,8% lielāks nekā pirms gada.
Ekonomikas izaugsmes tempus šā gada 1. ceturksnī lielā mērā ietekmēja vājāki darbības rādītāji janvārī. Piemēram, apstrādes rūpniecībā janvārī ražošanas apjomi bija par 5,2% mazāki nekā pirms gada, taču kopumā šogad 1. ceturksnī ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā bija par 0,5% lielāki nekā 2015. gada 1. ceturksnī. Savukārt preču eksports faktiskajās cenās šogad janvārī saruka par 10,9%, bet februārī tas jau bija praktiski 2015. gada attiecīgā mēneša līmenī.
Neraugoties uz gada pirmajos mēnešos vērojamo kravu apgrozījuma samazinājumu dzelzceļa pārvadājumos un ostās, kopumā transporta un uzglabāšanas nozarē šogad 1. ceturksnī sniegto pakalpojumu apjomi pieauga par gandrīz 3 procentiem.
Lai arī nedaudz lēnākos tempos nekā pirms gada, turpina palielināties mazumtirdzniecības apgrozījums, kas liecina, ka arī šogad tupina augt privātais patēriņš. Mazumtirdzniecības apgrozījums 1. ceturksnī bija par 1,3% lielāks nekā pirms gada, savukārt kopumā tirdzniecības nozarē sniegto pakalpojumu apjomi 1. ceturksnī ir pieauguši par 2,3 procentiem.
Kā jau bija sagaidāms, tad būvniecības apjomi šogad 1. ceturksnī ievērojami atpalika no pagājušā gada rādītājiem. Būvniecības nozares attīstība lielā mērā ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem un ES fondu projektiem.
Detalizēti IKP 1. ceturkšņa dati varētu nedaudz atšķirties no ātrā novērtējuma, taču kopumā šogad ekonomikas izaugsme Latvijā visticamāk nebūs būtiski straujāka kā pērn un arī 2016. gadā IKP pieaugums varētu būt 3% robežās. Turpmākajai ekonomikas attīstībai nozīmīgas ir ne tikai eksporta iespējas, ko ietekmē ekonomiskie procesi ārējos tirgos, bet arī investīcijas. Privāto investīciju dinamika joprojām ir ļoti lēna. To ietekmē uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar nenoteiktību ārējā vidē, kā arī banku piesardzīgā kreditēšanas politika. Savukārt sabiedriskā sektora investīcijas ir cieši saistītas ar ES struktūrfondu apgūšanas cikliskumu.
em.gov.lv