TEC 2: līdz Baltijā modernākās koģenerācijas stacijas nodošanai ekspluatācijā – mazāk kā mēnesis

Foto: TEC 2: līdz Baltijā modernākās koģenerācijas stacijas nodošanai ekspluatācijā – mazāk kā mēnesis; autors: TEC 2: līdz Baltijā modernākās koģenerācijas stacijas nodošanai ekspluatācijā – mazāk kā mēnesis

Interviju sniedz Ēriks Priednieks, AS "Latvenergo" Elektrostaciju rekonstrukciju projektu grupas direktors

Strauji tuvojas nobeigumam TEC 2 jaunā energobloka būvniecības projekts, kura rezultātā Rīgas būs ieguvusi modernu un augsti efektīvu siltuma enerģijas, bet Latvijas – elektroenerģijas ražošanas jaudu. TEC 2 jaunais energobloks būs modernākā no šobrīd Latvijā esošajām bāzes jaudu elektrostacijām. Vai Jūs varētu īsumā raksturot galvenos TEC 2 rekonstrukcijas projekta pieturas punktus (sākot no pirmsprojekta apspriešanas līdz praktisko darbu realizācijai, būvniecībai, iekārtu uzstādīšanai)?

Īsais ekskurss TEC 2 rekonstrukcijas projekta vēsturē ir sekojošs: 2004. gadā tika pieņemts lēmums par šī projekta attīstības uzsākšanu – šajā laikā projekts arī nonāca mūsu kā projekta vadītāju pārziņā. Mūsu darbs sākās ar inženieru-konsultantu kompānijas nolīgšanu – šajā gadījumā tā bija Šveices kompānija "Colenco Power Engineering", kas 2004. gada vidū sāka tehnisko specifikāciju un projekta konkursa paketes gatavošanu.

Paralēli tam, tika iesākta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kas ir ļoti nozīmīgs process visa projekta attīstības kontekstā kopumā.

2005. gada sākumā tehnisko specifikāciju un konkursa paketes izstrādes darbs tika pabeigts, un tika izsludināts konkurss. Labākā TEC 2 jaunā energobloka būvnieka izvēles process ilga visu gadu – tika ļoti nopietni skatīti un vērtēti visi saņemtie piedāvājumi, un tikai gada nogalē – 8.decembrī, tika parakstīts līguma ar konkursa uzvarētāju, Spānijas koncernu "Iberdrola".

Pa šo laiku bija noslēdzies arī ietekmes uz vidi novērtējuma process, un šis process bija devis ļoti pozitīvu projekta kopējo vērtējumu. Tika secināts, ka jaunās stacijas negatīvā ietekme uz vidi būs minimāla; daudzi parametri pat pārspēja mūsu sākotnējās cerības. Jaunais bloks aizstāja vecā bloka ģenerācijas iekārtas, kas, protams, vairs nebija tik draudzīgas videi un efektīvas ekspluatācijā kā sākotnēji.

Projekta praktiskā realizācija aizsākās 2006. gadā 1.februārī. Pirms darbus būvlaukumā uzsāka Iberdrola tika sagatavots būvlaukums. . To pēc Latvenergo pasūtijuma veica SIA REMUS. Tika norakts kūdras slānis, tika attīrīts piesārņojums, kas vēsturiski bija radies jau TEC 2 vecās stacijas būvniecības gaitā. Tika uzbērts grants slānis, tas tika pieblietēts, kā arī būvlaukumam tika pievilktas inženiertehniskās komunikācijas.

Līdz ar to, 2006. gada maijā būvlaukums bija pilnībā sagatavots nulles cikla darbu uzsākšanai.
Vasarā tika urbti jaunās stacijas pāļi, un līdz gada beigām, faktiski, noslēdzās būvniecības nulles cikls.
Visu 2007. gadu turpinājās stacijas celtniecības darbi un iekārtu montāžas process. Šie darbi praktiski noslēdzās 2008. gada sākumā, kad sākās uzstādīto iekārtu ieregulēšanas darbi. Sākumā tika veikta tikai tā dēvētā aukstā ieregulēšana: tika pētīta samontēto iekārtu savstarpējā mijiedarbība.

Aprīļa beigās pirmo riezi tīklam tika piesinhronizēta gāzes turbīna, un līdz ar to, jaunā stacija jau saražoja pirmos elektroenerģijas apjomus, kas tika novirzīti Latvijas elektroapgādes tīklā. Jūnija beigās tika realizēta tvaika turbīnas sinhronizācija.

Kopš abu turbīnu piesinhronizēšanas, turpinās kompleksas stacijas iekārtu darba pārbaudes, kas vēl ilgs vismaz divas nedēļas. Šīs pārbaudes notiek plānveidīgi., jo šīm pārbaudēm ir jānodrošina stingra secība – pretējā gadījumā tās nevar būt veiktas korekti atbilstoši tehnisko specifikāciju prasībām.

Kādas ir jaunā TEC 2 energobloka tehniskā kompleksa galvenās sastāvdaļas (bez pašas stacijas; piem. gāzes kompresori, ūdens sagatavošanas ietaises uc.)? Ko katra no šīm sastāvdaļām nodrošina?
TEC 2 ir kombinētā cikla gāzes turbīnu elektrostacija – tas nozīmē, ka pati galvenā iekārta šajā kompleksā ir gāzes turbīna. Šajā gadījumā tā ir ASV koncerna "General Electric" ražotā 9FB gāzes turbīna – samērā jauns modelis, jo laikā, kad tika parakstīts līgums par šādas iekārtas uzstādīšanu TEC 2, Eiropā un pasaulē tika nodoti ekspluatācijā pirmie projekti, ar šīs turbīnas izmantošanu.

Šobrīd ekspluatācijā nodotas un veiksmīgi darbojas vairāk kā desmit šī modeļa gāzes turbīna – tajā skaitā vairākās Eiropas valstīs – Itālijā, Spānijā uc.
Katlu utilizatoru – otru nozīmīgāko stacijas iekārtu, ar kuras palīdzību no gāzes turbīnas izplūdes gāzēm tiek ražots tvaiks, mūsu stacijai piegādāja holandiešu ražotājs NEM.

Trešā nozīmīgākā stacijas iekārta – tvaika turbīna, ir ražota Čehijā, koncernā "Skoda Power".
Protams, manis nosauktās iekārtas pašas par sevi ir ļoti būtiskas, tomēr jāatgādina, ka to salāgošanu, efektīvu un drošu ekspluatāciju nodrošina arī daudzas palīgiekārtas, kuru spektrs un "piegāžu ģeogrāfija" ir ļoti plašas.

Vai Rīgas TEC 2 jaunā energobloka būvniecības projekts iezīmīgs ar kādiem īpašiem tehniskiem vai tehnoloģiskiem risinājumiem (iekārtu izvēles, tīklu izbūves uc.ziņā)? Ja jā, lūdzu noraksturot galvenos šos risinājumus (te var atzīmēt jauno dzesēšanas iekārtu kompleksu)?
TEC 2 jaunais energobloks no TEC 1 jaunā bloka atšķiras, pirmkārt un galvenokārt, ar to, ka TEC 1 praktiski nav iespējas strādāt kondensācijas režīmā – proti, neražojot siltumenerģiju, ražot vienīgi elektrību. Savukārt, TEC 2 jauno bloku būs iespējams ekspluatēt gan 100% kondensācijas režīmā, gan 100% koģenerācijas režīmā, gan dažādās starpstadijās, kad stacija strādā daļēji koģenerācijas un daļēji kondensācijas režīmā. atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem, nodrošinot siltuma jaudas, bet paralēli ražojot arī elektroenerģiju. Ja būs nepieciešams ražot vairāk siltuma, ģenerācijas balanss mainīsies par labu koģenerācijai; ja vajadzēs vairāk elektroenerģijas, bet mazāk siltuma – par labu kondensācijas režīmam.

Otrkārt, TEC 2 projekts ir pirmais Eiropā, kur 9FB gāzes turbīna uzstādīt koģenerācijas tipa elektrostacijā, jo vairumā gadījumos šī turbīna tiek uzstādīta vienīgi elektrostacijās, kuras nenodrošina paralēlu siltuma un elektroenerģijas ražošanu, bet ģenerē tikai elektroenerģiju. (Es te negribētu izraisīt koģenerācijas atbalstītāju protestus, jo atsevišķās valstīs koģenerācijas īpatsvars nav zems, tāpēc, lai nebūtu jāstrīdās labāk to dzēst)

Vai TEC 2 rekonstrukcijas projekta ģenerāluzņēmēja – spāņu firmas Iberdrola, izvēle bijusi optimāla? Kā Jūs raksturotu TEC 1 un TEC 2 rekonstrukcijas projektus (no organizatoriskā, tehnisko pasākumu veikšanas, menedžmenta uc. salīdzinājuma viedokļa)?
Jebkurā gadījumā konkursa rezultāts – ir kompromiss.

Dalībai šajā konkursā bija pieteikušies trīs koncerni – tie ir "Siemens", "Iberdrola" un "Alstom", un visi piedāvājumi tika ļoti nopietni pētīti, skatīti.
Ja ņem vērā to, ka globālajā gāzes turbīnu tirgus nišā ir tikai četras kompānijas, kas savā starpā konkurē, mēs saņēmām gandrīz maksimālo iespējamo piedāvājumu klāstu. Izņēmums bija kompānija "Mitsubishi", jo viņi Eiropas tirgū nav īpaši aktīvi, pamatā, aptverot Āzijas un Tālo A reģionus.
Nekad nav tā, ka viens piedāvājums visos komponentos, visās pozīcijās, ir optimāls – noritēja ļoti pamatīga, kompleksa piedāvājumu izvērtēšana, kuras rezultātā "Iberdrola" piedāvājums tika atzīts par labāko, un, nenoliedzami, arī izmaksu ziņā pievilcīgāko risinājumu. 178 miljoni eiro uz konkursa noslēgšanās brīdi bija ļoti laba tik kompleksa tehniskā objekta izbūves cena. Pēc aizvadīto gadu straujā cenu kāpuma, varam secināt, ka tika izvēlēts optimāls brīdis līguma noslēgšanai. Šobrīd salīdzinājumam varu minēt references skaitli – 400 miljoni eiro.

Projekti, kuru izmaksas ir zem šīs references cenas, šī brīža tirgus apstākļos var tikt vērtēti adekvāti vidējām gāzes elektrostaciju būves izmaksām.

Var, piemēram, atzīmēt, ka pavisam nesen tikai atklāts konkurss 400MW gāzes elektrostacijas būvei Elektrēnos, Lietuvā; turklāt, projekta tehniskais risinājums ir vienkāršāks, jo tur nav nepieciešams siltuma slodzes nodrošinājums, dzesēšanai pieejams ezers (nav jāizmanto kompleksi gaisa dzesēšanas risinājumi kā tas ir TEC 2), taču lietuvieši saņēma tikai vienu atbilstošu piedāvājumu, kura cena – 456 miljoni eiro.

Cik zināms, līgums nav pagaidām noslēgts.
Bez tam, negatīvs faktors ir arī būtiskais tehnisko iekārtu piegāžu laiku pagarinājums, jo daudzas rūpnīcas ir maksimāli noslogotas jau vairākiem gadiem uz priekšu.

Mums paveicās, ka TEC 1 un TEC 2 projekti tika realizēti laikā, kad situācija tirgū vēl nebija tik saspringta.

Attiecībā uz projektu vadību, jāsaka, ka principi ir saglabājušies līdzšinējie, nekas būtiski nav mainījies. Arī slēgtie līgumi ir balstīti uz līdzīgas metodoloģiskās bāzes.

Tomēr TEC 1 un TEC 2 projekti atšķiras pēc būtības – TEC 1 ir industriālā tipa stacija, bet TEC 2 ir energokompāniju klases stacija, kam raksturīgas lielākas jaudas un citas klases gāzes turbīnas. (negribētos Iberdrolu salielīt, īpaši brīdī, kad mums ir ti daudz neatrisinātu problēmu)
TEC 2 rekonstrukcijas projekta ietvaros, noritēja arī augstsprieguma (330/110kV) apakšstacijas izbūve (aizstājot veco apakšstaciju), kā arī dabasgāzes apgādes sistēmas rekonstrukcija un modernizācija. Cik nozīmīgs jaunās stacijas ekspluatācijas nodrošinājumam ir šis veikto darbu veikšana?
Tīkla operatora "Augstspriegumu tīkls" izdotajās specifikācijās bija iekļauta interesanta prasība – ka abām TEC 2 jaunā bloka turbīnām jābūt pieslēgtām dažādiem spiegumiem – gāzes turbīnai jābūt pieslēgtai 330, bet tvaika turbīnai – 110kV tīklam.
Tas acīm redzami tika darīts tāpēc, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti.

Katra ģeneratora pievienojums citam spriegumam arī var tikt uzlūkota kā TEC 2 projekta tehniskās realizācijas savdabība.
Standarta projektos šāds risinājums netiek bieži izmantots.

TEC 2 rekonstrukcijas projekta ietvaros, tika izbūvēts arī 330kV tīkla pievads un 330kV apakšstacija, kuras sākotnēji TEC 2 kompleksā nebija, jo vecā stacija, kā zināms, darbojās tikai uz 110kV tīklu.
Jaunā jauda ir pārāk liela, lai tās saražotā elektroenerģija varētu tikt droši novadīta 110kV tīklā, līdz ar to nācās rast tehnisku risinājumu pievienojumam pie augstāka sprieguma tīkla.
Attiecībā uz gāzapgādi, jāteic, ka AS "Latvijas Gāze" izbūvēja jaunu gāzes vadu uz TEC 2 staciju ar darba spiedienu 16ba (vecā TEC 2 energobloka gāzes apgādei tika izmantots 12ba darba spiediens).

Diemžēl TEC 2 tuvumā jau bija veikta intensīva apbūve, un tās dēļ – jeb aizsargjoslu lika noteikto normu dēļ, nebija iespējams jaunajai stacijai pievilkt gāzesvadu ar maģistrālo spiedienu 40ba. Šāda spiediena pieejamības gadījumā, stacijas darbs varētu būt vēl efektīvāks. Šobrīd situācija ir tāda, ka "Latvijas Gāzei" nākas noreducēt spiedienu, padot gāzi līdz TEC 2, bet mums, savukārt, nepieciešams atkal šo spiedienu ar kompresoru palīdzību paaugstināt. Tehniski šī gāzes spiediena samazināšanas un palielināšanas nepieciešamība ir "liekais posms", tomēr konkrētajā gadījumā bez tā iztikt nav iespējams – maģistrālo gāzesvadu aizsargjoslas ir pārāk platas, lai nodrošinātu šo gāzesvadu tiešu pieeju TEC 2 jaunajam energoblokam.

Kad TEC 2 būvlaukumā tika veikti ģenerējošo iekārtu uzstādīšanas, montāžas un testēšanas darbi? Kad stacija pirmo reizi iedarbināta pilnai ģenerējošo mezglu darbības testēšanai? Kā šī testēšana izpaudās (tehniski)? Vai, šo pasākumu veikšanai, tiks uzstādītas kādas papildus tehniskās iekārtas – ja jā, kāda bija to funkcija?
Kā jau minēju, aprīļa beigās tīklam tika pieslēgta gāzes, bet jūnija beigās – tvaika turbīna, un kopš šī laika notikuši kompleksi sistēmu un iekārtu testēšanas darbi. Tā ir ļoti plaša un komplicēta daudzpakāpju tehnisko pārbaužu programma. Staciju nepieciešamas pārbaudīt visos ekspluatācijas režīmos, un šobrīd minētie darbi strauji tuvojās beigām.

Šim procesam sekos tā dēvēto garantēto parametru pārbaudes, jo kompānija "Iberdrola’ noslēgtā līguma ietvaros ir uzņēmusies zināmas tehniskās saistības attiecībā uz stacijas iekārtu efektīvu darbošanos (jauda, lietderības koeficients, jaudu izmaiņu ātrums uc.). Viņiem būs jānodemonstrē, kāda tad ir stacijas faktiskā veiktspēja.

Līdz šim veiktās neoficiālās pārbaudes liecina, ka stacijas garantētie parametri, visticamāk, tikts sasniegti un iespējams pat pārsniegti.
Tomēr protams to apstiprināt varēs tikai galīgās pārbaudes. Mēs nevaram teikt "hop", pirms grāvis nav pārlēkts.

Pēc garantēto parametru pārbaudes, tiks veiktas manis jau minētās stacijas drošības pārbaude nepārtrauktā 30 dienu ekspluatācijas režīmā mūsu noteiktos režīmos.
Ar to kompleksais pārbaužu cikls būtu beidzies.

Vai šobrīd jaunais TEC 2 energobloks ir pieslēgts Rīgas centralizētajiem siltumapgādes tīkliem? Kad šie darbi tika realizēti?
Jā, protams, TEC 2 jaunā energobloka pievienošana centralizētajam siltumtīklam tika veikta vasarā, kad sistēma nav noslogota, un līdz ar septembri staciju jau testējam arī siltumapgādes režīmā.
Pagaidām vēl siltumslodze nav ļoti liela, tomēr tuvākajā laikā – līdz stacijas nodošanai ekspluatācijā, gaisa temperatūra pazemināsies un stacijas noslodze siltuma enerģijas ražošanā, attiecīgi, pieaugs. Šos testus mēs varam veikt tikai gada aukstajā periodā, jo vasarā siltuma jaudu pieprasījuma nav.

Vai TEC 2 teritorijā teorētiski un praktiski iespējams uzbūvēt vēl vienu, jaunajam energoblokam pēc jaudas atbilstošu, ģenerācijas mezglu?
TEC 2 teritorija ir pietiekami plaša, lai tajā izvietotu vēl vienu līdzīgas jaudas un konfigurācijas energobloku – faktiski, sagatavojot TEC 2 jaunā energobloka būvlaukumu, mēs visu darījām ar rezervi; rēķinājāmies, ka šajā pat vietā vajadzētu atrasties vēl vienai līdzīgai stacijai. Jo viss TEC 2 rekonstrukcijas projekts varētu noslēgties tikai tad, kad tiktu aizstātas šobrīd ekspluatācijā esošās vecā TEC 2 siltuma jaudas, radot arī nelielu siltuma jaudu rezervi, bet to iespējams izdarīt, tikai uzbūvējot vēl vienu jaunu energobloku.

Jaunā bloka infrastruktūra tika radīta ar domu par vēl viena bloka būvniecību tuvāko 3-5 gadu laikā. Gāzapgādes infrastruktūra tika izveidota ar rezervi – gāzesvadam tika izveidots pat īpašs atzars, kur nākotnē pieslēgt vēl vienu energobloku. Tāpat ar rezervi tikai veidota arī apakšstacija – lai būtu iespēja pievienot jaunas ligzdas. Ir atstāti vēl viena energobloka būvniecībai nepieciešamo komunikāciju ieguldīšanas koridori.

Teritorija, kurā mēs darbojamies, ir plaša, tomēr, no komunikāciju apsaistes blīvuma viedokļa raugoties, tā ir diezgan noslogota.

Tika veikti pat potenciālā būvlaukuma sagatavošanas darbi – šī būvlaukuma vietā pirmā bloka būvniecības laikā tika glabāti būvmateriāli un iekārtas.
Ja stacijas otrā bloka būvniecība netiek realizēta, tad daudzi tehniskie risinājumi, ja tā var sacīt, paliek "pusratā", jo jau sākotnēji tika plānots, ka TEC 2 teritorijā veidosi divus jaunus energoblokus, nevis vienu.

Vai abu jauno bloku sinhrona būvniecība nebūtu tehniski vienkāršāka un lētāka?
No tīri tehniska viedokļa raugoties, iespējams, tā arī būtu, tomēr šajā gadījumā jāņem vērā arī daudzi citi aspekti – ne tikai tehniskais. Jebkurā gadījumā, šobrīd situācija ir citāda, un mums ļoti grūti spriest, kā viss noritētu, ja abus jaunos blokus mēs būvētu vienā laikā – ar kādām problēmām būtu jāsaskaras.
Šajos piecos gados esam paspējuši paveikt ļoti daudz – TEC 1 un TEC 2 jaunie energobloki uzbūvēti laikā, par konkurētspējīgu, šobrīd pat ļoti mērenu cenu, un tas rada gandarījumu, atvirzot otrajā plānā bažas par to, ka visu neesam "sagrābuši" vienā laikā.
Šobrīd ir izsludināta sarunu procedūra par otrā bloka būvniecību – ir saņemti arī ieinteresēto energokompāniju piedāvājumi, kurus pašreiz skatām. Kopumā ir saņemti 5 piedāvājumi, bet ne visi aptver stacijas būvniecību; daži ir saistīti vienīgi ar stacijas tehnisko apkalpošanu.

Piedāvājumu izvērtēšanas process varētu ilgt līdz šī gada beigām, nākamā gada sākumam. Attiecībā uz rekonstrukcijas turpinājumu lēmums tiks pieņemts vēlāk, un šis jautājums ir energokompānijas vadības kompetencē.

Kādi darbi šobrīd norit TEC 2 jaunajā energoblokā, un kad tas varētu tikt nodots ekspluatācijā?
Kā jau minēju, stacijas iekārtu pirms ekspluatācijas pārbaužu cikls vēl nav noslēdzies, tomēr mēs ceram, ka jau tuvāko mēnešu laikā TEC 2 jaunais energobloks varētu uzsākt tā dēvēto 30 dienu pārbaudes darbu – šajā laikā stacijai jāstrādā bez tehniskām problēmām, bet atslēgumiem, lai pēc 30 dienu nepārtrauktas darbināšanas, tā varētu tikt nodota ekspluatācijā.

Ja visi darbi notiks pēc plāna, tad šī gada novembra beigās TEC 2 jaunais energobloks varētu sākt strādāt ar pilnu jaudu.

Kāds (uzstādītās ģenerējošās iekārtas, palīgiekārtas uc.) izskatītos TEC 2 jaunajam energoblokam pēc jaudas atbilstošs cietā kurināmā (ogļu energobloks)?
No tehniskā viedokļa raugoties, iespējams ir pilnīgi viss – vai gandrīz pilnīgi viss. Tomēr raugoties uz šādu iespēju no profesionālā un finansiālā viedokļa, man ar nožēlu jāatzīst, ka masu mēdijos bieži vien ne īpaši korekti tiek atainoti dažādu elektrostaciju projektu realizācijas hronoloģiskie ietvari.

Cietā kurināmā, jeb ogļu elektrostacijas būves gadījumā, jāorientējas uz pavisam citu plānošanas perspektīvu, kā gāzes stacijas būves gadījumā. Gāzes stacijas projekts var tikt sagatavots un realizēts 3-4 gadu laikā; ogļu elektrostacijas projekta realizācija ir daudz ilgāka – jārēķinās vismaz ar 9-10 gadiem no brīža, kad tiek pieņemts konceptuāls lēmums par šādas elektrostacijas būvniecību.

Konkrēti TEC 2 gadījumā, otro energobloku uzbūvēt iespējams trijos gados – 2011. gadā šī jauda jau var tikt nodota ekspluatācijā un sākt darbu. Ar ogļu staciju , kuras vajadzībām jārada īpaša infrastruktūra, palīgiekārtu un loģistikas komplekss viss ir daudz sarežģītāk.

Ogļu stacija var tikt būvēta un tā ir jābūvē, bet ņemot vērā dažādos projekta attīstībai nepieciešamos termiņus šie abi projekti nav savstarpējoši konkurējoši, drīzāk gan viens otru papildinoši
Un, visbeidzot, mazliet oponējot dažkārt masu mēdijos dzirdētajiem viedokļiem, ka ogļu elektrostacija atrisinās mūsu elektroapgādes problēmas nākamajiem 10 gadiem – tas nav īsti taisnība. Pēc desmit gadiem no lēmuma pieņemšanas brīža stacija šīs problēmas varētu sākt risināt, bet šajā gadījumā tas varētu notikt ne ātrāk kā 2016.-2018. gadā.