Teritorijas plānošanai un būvniecības regulējuma pārraudzībai jābūt Ekonomikas ministrijas atbildībai
Foto: Teritorijas plānošanai un būvniecības regulējuma pārraudzībai jābūt Ekonomikas ministrijas atbildībai
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – ‘’LDDK’’) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk – "ĀIPL") ir vienisprātis, ka teritoriālās plānošanas politikas un būvniecības administratīvo procesu regulējuma pārraudzībai jābūt vienuviet – Ekonomikas ministrijā, jo būvniecība faktiski ir teritorijas plānojuma izpilde, savukārt vides aizsardzība ir papildus prasība būvniecības un teritorijas plānojumam. Organizācijas ir nosūtījušas kopīgu aicinājumu atbildīgo Saeimas komisiju vadītājiem.
2011.gada valsts budžeta pakete paredz, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas funkcijas tiek sadalītas starp Ekonomikas un Vides ministrijām. Reformas mērķis ir radīt ietaupījumu valsts budžetā un mazināt uzņēmējiem administratīvos šķēršļus. Tādējādi, telpiskās plānošanas politikas un būvniecības procesa vienota uzraudzības varētu samazināt administratīvās barjeras uzņēmējdarbībai un nodrošināt līdzsvarotu vides kvalitātes un tautsaimniecības attīstību. Vienlaicīgi uzlabot efektivitāti valsts pārvaldē un palīdzēt sasniegt Latvijas valsts mērķi samazināt līdz 2013.gadam administratīvo slogu valsts pārvaldē par 25%.
Teritorijas plānošanas un būvniecības procesu pārraudzības funkciju apvienošana vienas ministrija pakļautībā atvieglotu un uzlabotu, piemēram, sabiedrības iesaistīšanas procedūras teritorijas plānošanā - jo plašāka un aktīvāka sabiedrības iesaistīšana tiek panākta teritorijas plānošanas jomā, jo mazāku to varētu paredzēt būvniecības procesā. Arī gadījumos, kad nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, vienota procedūra var būtiski ietekmēt būvniecības procesā risināmos jautājumus, piemēram, paredzot, ka detālplānojumā var ietvert arī būvniecības procesa ierosināšanai nepieciešamo dokumentāciju, kā rezultātā detālplānojuma apstiprināšana automātiski nozīmētu arī atļauju būvniecības procesa uzsākšanai.
Šobrīd noteiktais Teritorijas plānošanas un būvniecības procesa tiesiskais regulējums neatbilst mūsdienu situācijai, jo ir neskaidrs, neprecīzs un nepārskatāms, satur citu normatīvo aktu dublējošas tiesību normas un sarežģītu lēmumu pieņemšanas procedūru, kas apgrūtina Teritorijas plānošanas un Būvniecības likumu, kā arī tiem pakārtoto normatīvo aktu precīzu, efektīvu un vienveidīgu piemērošanu praksē. Kā apliecinājums tam ir Pasaules Bankas pētījumā Doing Business ietvertais vērtējums, atbilstoši kuram būvniecības saskaņošanas procedūru ziņā Latvija ir 78. vietā.
Oficiālās būvniecības saskaņošanas procedūras Rīgā vidēja lieluma noliktavas būvniecībai un tās pieslēgšanai komunikāciju tīkliem prasa 187 dienas, izpildot 25 dažādas procedūras. Salīdzinājumam – Dānijā būvniecības saskaņošanai jāveic 6 procedūras, Igaunijā – 13. Dānijā saskaņošanu var veikt 69 dienās, Igaunijā – 118 dienās.
Sakārtojot teritoriju turpmāku izmantošanu, valsts dod signālus vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem, kas tādējādi ietekmē visas valsts labklājību, sekmējot infrastruktūras uzlabošanos, jaunu darbavietu radīšanu, nodokļu nomaksu u.tml. Attīstības pozitīvais "bremzētājs" ir vides aizsardzība, kurai dodot pārlieku lielas iespējas, tā kļūtu par negatīvo faktoru, kas sekmētu ekonomikas lejupslīdi.
Tāpat plānojot teritorijas turpmāko izmantošanu ir jāņem vērā arī daudz un dažādi ekonomiskie apstākļi, pieejamā infrastruktūra un komunikāciju pieslēgumi, tādējādi tā, tāpat kā būvniecība, nevar tikt nodalīta no tautsaimniecības un uzņēmējdarbības politikas, kuru pārrauga Ekonomikas ministrija. Tādējādi Ekonomikas ministrija varētu sekmīgāk plānot investīcijas no ES fondiem un finansējumu infrastruktūrai virzīt tajās teritorijās, kur tas ir nepieciešams, lai piesaistītu investoru, kas veiks būvniecības darbus.
ĀIPL un LDDK uzskata, ka abiem - teritorijas plānošanas politikai un būvniecības administratīvo procesu regulējuma pārraudzībai jābūt vienas - Ekonomikas ministrijas atbildībā un lūdz ņemt vērā augstākminēto lemjot par RAPLM funkciju sadali starp Vides un Ekonomikas ministrijām. Vienlaikus paužam gatavību aktīvi līdzdarboties un skaidrot savu viedokli, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu būvniecības un arī teritorijas plānošanas jomā piedalīties un ceram uz konstruktīvu sadarbību ar kompetentajām Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestādēm šo jautājumu risināšanā.
Kontaktpersonas:
Agnese Alksne
LDDK Korporatīvas sociālās atbildības un komunikācijas eksperte
Mob.tel. +371 29443666
E-pasts: agnese@lddk.lv
Ģirts Greiškalns
ĀIPL izpilddirektors
Tel. +371 6721 7201
E-pasts ficil@ficil.lv