Tiek izstrādāta tehniskā dokumentācija Rēzeknes pils sienu konservācijai
Attīstības pārvalde konsultējas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, gatavo nepieciešamo dokumentāciju un apkopo pilskalna attīstības idejas, lai īstenotu daļējas Rēzeknes pilsdrupu konservācijas un rekonstrukcijas projektu ar mērķi saglabāt vēsturisko objektu un nodrošināt tā pieejamību sabiedrībai.
Vispirms jāatzīmē, ka saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pieņemto pieminekļu klasifikāciju, mūsu pilskalns ir divi atsevišķi kultūrvēstures pieminekļi. Pirmkārt, tās ir pašas pilsdrupas (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis nr. 5767), otrkārt – viduslaiku pilskalns (Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis nr.1960). Tā kā gan pati pils, gan pilskalns ir valsts nozīmes kultūras pieminekļi, tad izstrādājot tehnisko dokumentāciju, būs jāņem vērā normatīvie akti, kas attiecas uz kultūras pieminekļu aizsardzību, tostarp arī LR likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību". Nav izslēgts, ka būs jāveic arī arheoloģiskā ekspertīze, ja tāda būs Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasība tehniskās dokumentācijas sagatavošanas laikā.
Pilskalna attīstības idejas nepieciešamas, lai pēc tam varētu izstrādāt tehnisko projektu daļējai pils sienu konservācijai un pilskalna teritorijas labiekārtošanai. Savukārt tehniskais projekts nepieciešams, lai piedalītos Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmā, kas ļauj pretendēt uz finansējumu, kas ir paredzēts neatliekamiem kultūras pieminekļu saglabāšanas darbiem. Līdzekļi nepieciešami esošo pils sienu daļu konservācijai un restaurācijai, jo pēdējo reizi nopietna pils sienu konservācija tika veikta vēl pagājušajā gadsimtā. Šodien jau pastāv risks, ka akmeņi sāks izkrist no atlikušo sienu fragmentiem.
Rēzeknes pilskalns ir ne tikai viens no galvenajiem mūsu pilsētas apskates objektiem, tā ir vieta starptautiska mēroga kultūras pasākumu rīkošanai (vēstures rekonstrukcijas klubu tikšanās pilsētas svētku ietvaros), tāpēc ir nepieciešams sakārtot pilskalna teritoriju. Pēdējo reizi nozīmīgi šīs teritorijas labiekārtošanas darbi tika veikti pagājušā gadsimta 80-to gadu sākumā pilsētas 700 gadu jubilejas svinību priekšvakarā. Attīstības pārvalde, kā tehniskā projekta pasūtītājs, no izpildītājiem grib saņemt priekšlikumus par to, kā nākotnē varētu attīstīties šī teritorija un kādi labiekārtošanas elementi (soliņi, zaļie apstādījumi, informācijas stendi utt.) varētu šeit būt.
Kā stāsta Attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs, pils sienu daļējas konservācijas un pilskalna teritorijas labiekārtošanas tehniskās dokumentācijas sagatavošana un pēc tam tehniskā projekta izstrāde ir tikai neliels solis virzienā uz kopējo stratēģisko mērķi padarīt Rēzekni par pievilcīgu tūrisma attīstības galamērķi un dot iespēju potenciāli lielākam cilvēku skaitam uzzināt par pilsētas Latgales sirdī kultūrvēsturisko mantojumu.
