Tiesībsargs: Valsts tiek apzagta, jo būvnieki apelē pie neērtiem likumiem, bet cīņa ar ēnu ekonomiku ir pasīva
Tiesībsargs Juris Jansons, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu "Grozījums Darba likumā", kas skar būvniecības nozarē strādājošo atalgojumu, ir vīlies iesaistīto pušu paviršajā attieksmē un manipulatīvajā pieejā, ziņo Tiesībsarga biroja pārstāve Madlēna Vahere.
Likumprojekts tiek virzīts Saeimā, atklāti pasakot, ka būvniecības nozares sakārtošanai traucē "neērti" likumi, turklāt uzraugošās institūcijas gadiem nedara savu darbu pilnvērtīgi.
Tiesībsargs: "Es Jums nocitēšu šī likumprojekta anotācijā iekļauto saturu. "Būvuzņēmēju partnerība ir norādījusi, ka spēkā esošais regulējums attiecībā uz virsstundu apmaksu traucē piedāvāt kompleksus darba samaksas risinājumus." Kāda bezkaunība un visatļautība vēl ir sagaidāma? Kas būs nākamais? Jau šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija un dati liecina, ka 2016. gada vienpadsmit mēnešos 48,1 % no vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošiem būvniecības nozares darba devējiem darba ņēmējiem ir aprēķinājuši ienākumus, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu, savukārt 16,2% no minētajiem darba devējiem darba ņēmējiem ir aprēķinājuši ienākumus 0 euro (vidējais darba devēju skaits 2016. gada vienpadsmit mēnešos - 5 838). Nozare šobrīd nemaksā minimālo algu lielai daļai darbinieku. Kāpēc lai ģenerālvienošanās ko mainītu?"
Tāpat Jansons norāda, ka minētais tāpat kā fakts, ka dati par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē valstij ir bijuši zināmi vairāku gadu garumā un arī šobrīd ir labi zināmi, neviļus liek uzdot arī jautājumu, ko ir darījušas un ko plāno darīt kontrolējošās iestādes šīs problēmas sakārtošanā atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējuma, lai atsevišķās nozarēs nerastos īpatnējs priekšstats, proti, ka spēkā esošais regulējums attiecībā uz virsstundu apmaksu ir traucēklis pienācīgi un ar cieņu ievērot valstī noteikto kārtību attiecībā uz darba samaksu un nodokļu nomaksu.
"Būvnieki apelē pie "neērtiem" likumiem, tikmēr VID un Valsts darba inspekcija (VDI) pasīvi cīnās ar ēnu ekonomiku, taču visi kopā ilgtermiņa nodara milzīgus zaudējumus valstij. Kādi ir būvnieku attaisnojumi nemaksāt cilvēkiem pat minimālo algu, tajā pašā laikā šobrīd rosināt būtisku tās paaugstināšanu, ja ģenerālvienošanās pieļaus virsstundu apmaksu 50% apmērā? Tajā nav loģikas. Esmu ļoti skeptisks, jo līdzšinējais kontrolējošo iestāžu darbs nenes pietiekamus rezultātus, ēnu ekonomikas apjoms joprojām pārkāpj visas robežas. Es neticu, ka atbildīgās iestādes spēs veikt pietiekamu uzraudzību, lai izsekotu tam, kā notiek šīs ģenerālvienošanās izpilde. Būvniecības nozares darbinieki necietīs no nozares stūrmaņu alkatības," uzsver Jansons.
Tiesībsargs lūdzis divu nedēļu laikā sniegt informāciju, kādus pasākumus savu pilnvaru ietvaros VID un VDI ir veikusi un plāno veikt, lai novērstu likumprojekta anotācijā norādīto ēnu ekonomikas līmeni būvniecības nozarē.