Tiltu vecums un hronisks līdzekļu trūkums nosaka to slikto stāvokli

Nesen Latvijas informatīvajā telpā izskanēja ziņa, ka gandrīz puse (47 %) no visiem valsts pārziņā esošajiem tiltiem atrodas sliktā tehniskā stāvoklī. Proti, VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pēdējās pārbaudes rāda, ka vairāk nekā trešdaļas jeb 34,9% tiltu tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā slikts, bet 12,1% tiltu – kā ļoti slikts.

Tajā pašā laikā neviens tilts nav slēgts, vienīgi 51 tiltam ieviesti satiksmes ierobežojumi, pārsvarā gabarītu. Dati liecina, ka sliktākā stāvoklī ir tilti uz valsts vietējiem un reģionālajiem autoceļiem, labākā – uz valsts galvenajiem autoceļiem. Ceļu sliktā stāvokļa galvenie iemesli ir tiltu vecums un nepietiekams finansiālo līdzekļu daudzums ilgstošā laika periodā.

LVC būvinženieri katru gadu veic tiltu pārbaudes

Pēc LVC šī gada sākuma datiem, valsts pārziņā ir 969 tilti (ieskaitot satiksmes pārvadus un caurtekas). Tiltu uzraudzībai LVC pievērš sevišķu uzmanību, tādēļ valsts tilti tiek sistēmiski uzraudzīti, regulāri notiek tiltu inspekcijas. Patlaban neviens no valsts tiltiem nav slēgts satiksmei, 51 tiltam ir noteikti dažādi satiksmes ierobežojumi, pārsvarā gabarītu – masas, platuma, u.c.

Kā uzzinājām uzņēmumā, katru gadu LVC būvinženieri veic ikgadējās tiltu inspekcijas, to laikā tiek pārbaudīts katrs tilts. Inženieri novērtē tiltu galvenās konstrukcijas, apzina bojājumus un defektus, kas ietekmē būves nestspēju un satiksmes drošību, kā arī defektus, kas attīstoties var palielināt uzturēšanas izdevumus un ietekmēt tilta izskatu.

Reizi piecos gados, kā to prasa atbilstošais standarts, valsts pārziņā esošajiem tiltiem tiek veiktas galvenās inspekcijas, tās veic piesaistītie eksperti, kuri detalizēti izvērtē tiltu tehnisko stāvokli, nosaka bojājumus, to veidus un apjomus, kā arī aprēķina potenciālo darbu izmaksas.

Ja kādā no inspekcijām tiltam tiek konstatēti būtiski defekti, tiek veikta speciālā inspekcija, kuras laikā eksperti papildus pārbauda tilta nestspēju, satiksmes drošību, veic analītiskus aprēķinus un sniedz atzinumu par nepieciešamajiem ierobežojumiem. Tāpat tiek prognozēts atlikušais tilta kalpošanas laiks un nepieciešamie uzturēšanas pasākumi. Vajadzības gadījumā tiltu pārbauda ar slodzes testu. Savukārt tiltu pieņemšanas inspekcijas notiek uzreiz pēc tiltu būvdarbu pabeigšanas, tajās tiek piefiksēti tiltu tehniskie parametri.

Šogad tiek plānoti būvdarbi uz 33 tiltiem, visiem darbiem naudas nepietiek

LVC regulāri veic arī dažādus tiltu remontdarbus esošā finansējuma ietvaros. Šogad plānots veikt šādus darbus uz 33 tiltiem, tiesa, daļa no tiem ir uzsākti jau pagājušajā gadā, bet šogad tiek pabeigti. No šiem tiltiem vairums tiek atjaunoti, bet septiņi – pārbūvēti. Lielākie tiltu būvniecības objekti valsts autoceļu tīklā šogad ir tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa Kalkūnos, tilts pār Aivieksti uz Daugavpils šosejas pie Pļaviņām, Kaķupītes caurteka uz Vidzemes šosejas Vaivē, kā arī tilts pār Abavu Rendā.

Latvijas valsts ceļi norāda, ka pēdējo 20 gadu laikā nav bijis iespējams veikt visus uzturēšanas un būvniecības darbus, kuri ir bijuši nepieciešami uz visiem valsts pārziņā esošajiem tiltiem, kā rezultātā ir uzkrājies darbu deficīts 170 miljonu eiro apmērā. Iemesls tam ir nepietiekams finansējums valsts autoceļu tīkla uzturēšanai ilgstošā laika periodā. Kā norāda LVC – ja visi nepieciešamie darbi uz tiltiem būtu veikti un šāds deficīts nebūtu uzkrājies, gadā visu valsts pārziņā esošo tiltu uzturēšanai un remontdarbiem būtu nepieciešami 15 miljoni eiro. Ņemot vērā esošo būvdarbu deficītu, ik gadu nepieciešamais finansējums ir vēl lielāks.

Reāli 2018. gadā no valsts budžeta tiltu remontdarbiem ir novirzīti nepilni astoņi miljoni eiro, tāpat tilti tiek remontēti arī ES fondu finansēto autoceļu pārbūves projektu ietvaros. Kopējais finansējums valsts autoceļu tīklam, ieskaitot vasaras un ziemas uzturēšanu, 2018. gadā ir 307 miljoni eiro, no kuriem 124 miljoni ir ES fondu finansējums.

Veci un laikus neremontēti tilti nevar būt labā stāvoklī

Situācija, kad 47 % no visiem valsts tiltiem ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, ir izskaidrojama, pirmkārt, ar uzkrāto darbu deficītu, kas nav savulaik paveikti trūkstošā finansējuma dēļ. Otrs iemesls ir arī tiltu vecums, jo Latvijā ir ļoti daudz tiltu, kas ir būvēti pagājušā gadsimta 60. un 70. gados. Tie ir dzelzsbetona tilti, kurus ietekmē gan korozija, gan tas, ka tajos nav savlaicīgi ieguldīts, nav veikts remonts. Tie ir divi galvenie iemesli, kāpēc 47% valsts tiltu stāvoklis ir slikts.

Valsts tilti ir valsts autoceļu tīkla neatņemama sastāvdaļa. Valsts autoceļu tīkls vairāk kā 25 gadus tiek uzturēts nepietiekama finansējuma apstākļos, tāpēc ir uzkrājies finansējuma deficīts un neizdarīto darbu apjoms, gan autoceļiem, gan tiltiem. Kā uzsver LVC, viņi jau iepriekš ir ziņojuši, ka gadā valsts ceļu tīkla uzturēšanai un atjaunošanai būtu nepieciešami vairāk kā 600 miljoni eiro, taču šāds finansējums nevienu gadu vēl nav bijis pieejams. Šā gada finansējums, kā minēts augstāk, ir 307 miljoni eiro, kur liela daļa ir ES fondu līdzfinansējums.

Tiltu atjaunošana pieejamā finansējuma ietvaros notiek sistēmiski, atbilstoši tiltu atjaunošanas programmai. Svarīgi, lai finansējums visam valsts autoceļu tīklam, tai skaitā tiltiem, nesamazinātos, bet pakāpeniski pieaugtu. Tikai tādā gadījumā ir cerības neatpalikt vēl vairāk. Savukārt jautājums par finansējuma prognozēm jau ir Satiksmes ministrijas kompetencē.

Konsultēja Anna Kononova, VAS "Latvijas valsts ceļi" Komunikācijas daļas vadītāja