Top kritēriji ilgtspējīgas būvniecības izmērīšanai
Pērnā gada novembra beigās tika nodibināta Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padome (LIBP). Ir pagājuši pāris mēneši un jaunās padomes darbs šai laikā jau bijis pietiekami aktīvs, lai par pirmajiem rezultātiem pastāstītu plašāk. Par to saruna ar LIBP valdes priekšsēdētāju Zani Sauku.
Atgādināsim, ka LIBP galvenais mērķis ir jaunbūvju un Latvijas pilsētu vides kvalitātes uzlabošana. LIBP svarīgākais uzdevums ir izveidot zinātniski un metodoloģiski pamatotu "kritēriju banku" – dažādus ilgtspējīgas būvniecības aspektus raksturojošus kritērijus, pēc kuriem vadīties, projektējot, būvējot un novērtējot ēkas.
Kāpēc radās nepieciešamība dibināt vēl vienu būvniecības organizāciju, zinot, ka to Latvijā ir pietiekami daudz? Zināmā mērā LIBP ir radniecīga jau agrāk dibinātajai biedrībai Zaļās mājas.
Piekrītu, būvniecības nozarē dažādu organizāciju tiešām netrūkst. Biedrība Zaļās mājas vairāk vērstas uz koka būvniecību un ar to saistītajām lietām. LIBP ideja dzima esot šajā biedrībā, taču, kad sākām Latvijas vajadzībām adaptēt ilgtspējīgās būvniecības kritērijus BREEAM, sapratām, ka šajā gadījumā koks ir tikai viena no daudzajām sastāvdaļām, kas ietilpst ilgtspējīgas būvniecības koncepcijā. Savukārt pati padome pulcē dažādus ar būvniecību saistītus profesionāļus – arhitektus, materiālu ražotājus, inženierus, celtniekus, kas darbojas visplašākajās jomās un ir gatavi darboties ilgtspējīgas būvniecības izveidē. Būtībā Zaļās mājas ir kā viens no LIBP dibinātājiem.
Kas ir ilgtspējīgas būvniecības vērtēšanas kritēriji un kādēļ tie nepieciešami?
2009. gadā, kad vēl nebija dibināta LIBP, tika izveidota ilgtspējīgās būvniecības projekta grupa, kas definēja, ka Latvijā beidzot ir nepieciešami kādi izmērāmi kritēriji, kas būtu izmantojami arī starptautiski. Lai nav tā, ka saka "eko" un "videi draudzīgs", bet patiesībā varbūt tā nemaz nav. Veidot savus, Latvijā radītus kritērijus, ir praktiski neiespējami, jo katram no tiem ir sava metodoloģija, aprēķini, tas ir liels pētnieciskais darbs, kam pie mums nav atbilstošu resursu. Pasaulē ir vairāk nekā 100 dažādu vērtēšanas sistēmu un mēs piesaistījām profesionālu konsultantu, kas palīdzētu atrast sistēmu, kas būtu vieglāk adaptējama Latvijas vajadzībām. Gala rezultātā izvēlējāmies Lielbritānijas sistēmu BREEAM (British Research Estabishment Environmental Assessment Method), kas ir pasaulē viena no visbiežāk lietotajām metodēm, ar kuru tiek vērtētas un sertificētas ilgtspējīgi uzbūvētās ēkas. Turklāt šī metode ir balstīta uz Eiropas likumdošanu, kas mums kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir saistoša, un metodes kritēriji ir par pakāpi augstāki nekā likumdošanā noteiktie. BREEAM metode adaptēta daudzās pasaules valstīs un šo sertifikātu saņēmušas vairāk nekā 110 000 ēku Eiropā, Āzijā, Amerikā, Austrālijā. Šo sertifikātu saņēmušās ēkas pasaulē tiek atpazītas kā videi un lietotājam draudzīgas, resursu efektīvas būvniecības piemēri.
Cik aktuāla patlaban Latvijai ir ilgtspējīgās būvniecības ideja?
Vispirms jāatzīmē, ka mums tagad beidzot ir izmērāmi kritēriji, pēc kuriem noteikt, kas tad īsti ir ilgtspējīga būvniecība. Lai arī runāts par to daudz, lielākoties līdz šim skatīti tikai atsevišķi aspekti, piemēram, daudz spriests par enerģijas lietām, kas ir svarīga būvniecības sastāvdaļa, bet ne tikai. Tai pat laikā ilgtspējīga būvniecība ir ļoti plašs pasākumu komplekss – sākot ar rūpīgu koncepta izstrādi vēl pirms konkrētās vietas izvēles, tad seko projektēšana, visa būvniecības procesa plānošana, pati būvniecība un ēkas nodošana ekspluatācijā.
Uzbūvēt ēku var dārgi un lēti un izmaksas rodas dažādos veidos. Viens ir tas, ko maksājam par materiāliem un sistēmām, otrs – pats plānošanas process. Jo laicīgāk un precīzāk notiek plānošana, jo izmaksas iespējams samazināt un tās neveidojas tik lielas. To apliecinājuši arī daudzi BREEAM objekti visā pasaulē.
Būtiska ir arī kvalitāte, kas savā ziņā ir arī sociālās atbildības jautājums, jo tas ir ilgtermiņa skatījums nākotnē – cik kvalitatīva būs šī ēka pēc vairākiem gadu desmitiem. Protams, pagaidām Latvijas tirgus, kas varētu izmantot šādu metodoloģiju, ir ļoti šaurs, bet nākotnē tas noteikti paplašināsies.
Varbūt tieši tagad, kad lēnām, lēnām būvniecības tirgus sāk atjaunoties pēc krīzes radītajiem triecieniem, ir īstais brīdis sākt domāt ilgtermiņā?
BREEAM metodes ir pielāgotas dažādiem ēku veidiem un apzināti esam izvēlējušies kā pirmo Latvijā adaptēt komercobjektu – biroja ēku, tirdzniecības platību un vieglās rūpniecības būvju novērtēšanas veidu. Manuprāt, individuālajā un dzīvojamo namu apbūvē šī vērtēšanas sistēma pagaidām nebūs aktuāla. Privātajā apbūvē lielākoties ir svarīgi dažādi izdevīgi energotaupošie pasākumi un videi draudzīgi materiāli, taču BREEAM sistēma ietver daudz plašāku kompleksu, kas ir svarīgs lielajām būvēm, jo tām ir daudz lielāka ietekme uz vidi un infrastruktūru nekā dzīvojamām ēkām.
Cik liela ir potenciālo klientu interese par šiem vērtēšanas kritērijiem un būvniecību pēc tiem?
Patlaban BREEAM Latvijai paredzētā versija ir gandrīz saskaņota un pavasarī, vasaras sākumā plānots uzsākt pirmos pilotprojektus. Padomes dalībnieku lokā esam jau apjautājušies, vai kādam būtu interese sākt būvniecību pēc šādiem kritērijiem un interese ir. Viss šis gads paies tādā "pilotēšanas fāzē" un ceram, ka vismaz projektēšanas stadijā tiks iesākti pāris objekti. Interese no arhitektiem arī ir, jautājums tikai, vai viņi vēlēsies projektēt pēc šādiem kritērijiem un vai to vēlēsies pasūtītājs.
Iespējams, būs arī pasūtītāji, kas izvēlēsies ievērot daļu no šiem vērtēšanas kritērijiem, šāda iespēja tiek piedāvāta. Šajā sakarībā strādājam ar Vides Aizsardzības un Reģionālas Attīstības ministriju un esam ierosinājuši izmantot šos kritērijus veidojot Zaļos iepirkumus. Tai pat laikā Latvijā varētu veidot uz šiem kritērijiem balstītu, mazāk ambiciozu kritēriju sistēmu, kas pagaidām nepretendē uz pašu BREEAM zīmolu, bet ar šo kritēriju palīdzību būtu iespējams veikt objektīvus mērījumus. Jāuzsver, ka visā šajā kontekstā priekšā ir arī ilgs un sarežģīts sabiedrības informēšanas un izglītošanas darbs, jo mēs visi zinām, kāda ir mūsu sabiedrības attieksme pret kaut kā jauna un netradicionāla ieviešanu.
Paldies par sarunu!