Tuvākajos gados augs pieprasījums pēc vidējās kvalifikācijas profesiju speciālistiem
Foto: Tuvākajos gados augs pieprasījums pēc vidējās kvalifikācijas profesiju speciālistiem
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Informatīvo ziņojumu par darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā, kurā sniegtās prognozes atspoguļo iespējamās darba tirgus attīstības tendences, saglabājoties esošajai izglītības sistēmai. Tādējādi tiek parādīti iespējamie riski darba tirgū vidējā termiņā, kuri var tikt mazināti, īstenojot atbilstošu izglītības un nodarbinātības politiku. Ekonomikas ministrija arī piedāvā iespējamos risinājuma virzienus.
Ekonomikas ministrija norāda, ka tuvākajos gados praktiski visas tautsaimniecības nozares atgūsies no krīzes, un tajās būs vērojams pieprasījuma pieaugums pēc darbaspēka. Taču vienlaicīgi ministrija uzsver, ka vidējā termiņā nav sagaidāms tāds nodarbinātības pieaugums, kas ļautu sasniegt pirmskrīzes līmeni, jo izaugsme galvenokārt balstīsies uz produktivitātes kāpumu. Tāpēc atsevišķas iedzīvotāju grupas, īpaši jaunieši un cilvēki ar zemu kvalifikāciju, situācijas uzlabošanos izjutīs vājāk.
Vienlaikus jāatzīmē, ka nozares, kas ātrāk atgūstas no krīzes, nav tās pašas, kurās cilvēki zaudēja darbu krīzes laikā. Tādēļ jau pašlaik, augsta bezdarba apstākļos, dažās profesijās - īpaši uz eksportu orientētās nozarēs - ir vērojams kvalificēta darbaspēka trūkums. Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstību ietekmē ne tikai darbaspēka izglītība un prasmes, bet arī atalgojums, tādēļ saglabājas brīvas darbvietas pat pie augsta bezdarba līmeņa.
Darba tirgu vidējā termiņā turpinās ietekmēt iedzīvotāju skaita samazināšanās darbaspējas vecumā. Saglabājoties zemai darba samaksai, var turpināties iedzīvotāju emigrācija, neraugoties uz to, ka kopējais pieprasījums pēc darbaspēka pieaugs.
Atbilstoši Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm, lai apmierinātu darbaspēka pieprasījumu vidējā termiņā, nepieciešams palielināt studējošo skaitu dažādu apstrādes rūpniecības nozaru tehnologu, īpaši kokapstrādes, augstākās izglītības programmās.
Tā kā vidējā termiņā sagaidāms straujāks pieprasījuma pieaugums pēc vidējās kvalifikācijas profesiju speciālistiem, nepieciešamas veicināt profesionālās izglītības konkurētspēju un pievilcību. Turklāt, ņemot vērā relatīvi lielo vecāku cilvēku īpatsvaru nodarbināto speciālistu vidū, nepieciešams palielināt audzēkņu skaitu lauksaimniecības, kā arī arhitektūras un pilsētplānošanas profesionālajās vidējās izglītības grupās.
Vienlaikus, jāņem vērā, ka atsevišķās specialitātēs iepriekšējos gados darba tirgū izveidojies ievērojams darbaspēka piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu, tādēļ:
– augstākās izglītības līmenī nepieciešams palīdzēt pārkvalificēties vai iegūt papildus zināšanas apmēram 10 % sociālo, komerc- un tiesību zinību, veselības aprūpes speciālistiem, kuri nevarēs atrast darbu savā specialitātē;
– profesionālās vidējās izglītības līmenī būs nepieciešams pārkvalificēties apmēram 5% ar būvniecības nozari saistītu speciālistu.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka īpaša uzmanība pievēršama jauniešu bezdarba samazināšanai, sevišķi to jauniešu, kuri neatrodas apmācībā un nav arī nodarbināti, atgriežot tos izglītības sistēmā kvalifikācijas un prakses iegūšanai. Turklāt, lai veicinātu jauniešu nodarbinātību, nepieciešams pastiprināti izglītot skolēnus un studentus par darba tirgus un karjeras jautājumiem.
Ekonomikas ministrija uzsver, ka darba tirgus piedāvājuma uzlabošanai nepieciešama aktīva darba devēju līdzdalība izglītības kvalitātes pilnveidošanā un prakšu vietu nodrošināšanā, kā arī aicina veidot starpdisciplināras izglītības/studiju programmas, pastiprinot uzsvaru uz uzņēmējspēju attīstīšanu.
Ekonomikas ministrija, izstrādājot darba spēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozes, ir ņēmusi vērā nozaru izaugsmi, produktivitātes izmaiņas, demogrāfijas tendences, iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes izmaiņas, nodarbināto vecuma struktūru profesiju grupās, izglītības piedāvājumu, šī brīža neatbilstību starp nodarbināto izglītības līmeni un profesijai nepieciešamo izglītības līmeni, profesionālo mobilitāti u.c. faktorus. Prognozes ir detalizēti sagatavotas tautsaimniecības nozaru, profesiju grupu, izglītības tematisko jomu un izglītības līmeņu griezumā.
Detalizēti ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā var iepazīties Ekonomikas ministrijas mājas lapā internetā www.em.gov.lv
