Ugunsdrošība ir sadzīvošana ar uguni
Ik gadu valstī tiek reģistrēti ap 10 000 ugunsgrēku, no kuriem vairāk nekā puse ir rezultāts neuzmanīgai rīcībai ar uguni.
Sabiedrības informēšana un izglītošana ir viena no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta politikas un stratēģijas prioritātēm turpmākajiem 3 gadiem, jo tieši cilvēku zināšanas par ugunsdrošību un rīcībspēja krīzes situācijā var pasargāt no nelaimes. Decembra vidū kopīgi rīkotajā "Ugunsdrošības konferencē" pulcējās vadošie Latvijas un Eiropas eksperti ugunsdrošības un sabiedrības izglītošanas jomā, kur tie dalījās labās prakses piemēros gan Latvijā, gan ārzemēs, sniedzot ieteikumus ugunsgrēku preventīvajiem pasākumiem.
"Ugunsdrošība ir sadzīvošana ar uguni – uguns bija, ir un būs. Mūsu dzīve veidojas ap to, kā mēs spējam un mākam sadzīvot ar uguni, kā mēs protam pielāgot to savām vajadzībām. Tāpēc cienu uguns spēku. Ne velti tā apzīmējums tiek lietots, lai norādītu uz kaut ko spēcīgu un ne vienmēr sliktu," vēstīja Ilgvars Cēris, Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas valdes priekšsēdētājs.
I. Cēris aicināja pievērst uzmanību tam, kā pielāgoties šim uguns spēkam, cik drošā vidē mēs dzīvojam, kādas ir valstiski noteiktās prasības, un vai mēs tās izpildām. Vai apzināmies mūsu zināšanu līmeni un spējam nodrošināt ugunsdrošību savā ģimenē, mājās,darba vietā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks ģenerālis Kristaps Eklons prezentēja statistikas datus un iepazīstināja ar VUGD piekoptajiem ugunsgrēku prevencijas pasākumiem. Tika skaidrots, ka pēdējo trīs gadu laikā ir noticis ugunsgrēku skaita samazinājums, bet kūlas ugunsgrēki sasniedz gandrīz trešdaļu no kopējā ugunsgrēku skaita valstī. "Kūlas dedzināšana, pirmkārt, norāda uz attieksmi un izpratni pret savu īpašumu, taču tas ir arī valsts ekonomikās labklājības rādītājs. Kad katram zemniekam būs pieejams zāles pļāvējs un benzīns zāles pļāvējam, tad kūlas ugunsgrēku skaits samazināsies vai pat vispār izzudīs," skaidroja K. Eklons.
Konferences laikā tika noskaidrots, ka ik gadu VUGD vidēji veic 6000 prevencijas pasākumu, izglītojot apmēram 100 000 cilvēku.2017. gadā vienpadsmit mēnešu laikā tika veiktivairāk nekā 10 000 prevencijas pasākumi, kuros izglītoti vairāk nekā 128 tūkstoši cilvēku.
Galvenā ir sabiedrības attieksme pret ugunsdrošību un, kamēr tā nemainīšoties, tikmēr nebūs arī reāli uzlabojumi uguns nelaimju statistikas rādītājos. Tika uzsvērta nepieciešamība uzņēmumu darbinieku izglītošanai, kā arī darba vides sakārtošanai, lai būtu iespējams apgūt nepieciešamo informāciju un rīcību ugunsnelaimes gadījumā. Runātāji atgādināja, ka par ugunsdrošību jārūpējas nepārtraukti un sistemātiski.
"Ja darbinieki zinās, kā rīkoties, un glābšanas dienests būs iepazinies ar konkrētā objekta specifiku, ugunsgrēka gadījumā būs iespējama operatīva rīcība. Ir svarīgi, lai liesmas atklāj pēc iespējas ātrāk, ugunsdzēsības aprīkojums ir viegli pieejams, un cilvēki prot ar to rīkoties," informēja Risku inženieris – eksperts Juris Puriņš. Efektīvi preventīvie pasākumi daudzkārt ļauj būtiski mazināt katastrofas apmērus vai pilnībā to novērst.