Uzņēmēji par lielāko izaicinājumu uzskata iespēju plānot attīstību ilgtermiņā

Ilgtermiņa plānošanas iespējamība, demogrāfijas negatīvo tendenču ietekme uz darba tirgu un kvalificēta darbaspēka pieejamību, nevienlīdzīgie konkurences apstākļi un riski starptautiskā mērogā, kā arī atbilstošas infrastruktūras un finanšu avotu pieejamība – šādi ir būtiskākie uzņēmējdarbības attīstības šķēršļi, kas izkristalizējušies Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un pētnieka Ginta Klāsona izstrādātajā pētījumā par uzņēmējdarbības vidi Latvijas reģionos. Tajā pētītas tautsaimniecības tendences, izstrādāts reģionu uzņēmumu profils, raksturota uzņēmējdarbības vide reģionos, kā arī izvērtēta sociālā dialoga loma reģionu uzņēmumu konkurētspējas veicināšanā.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Kaut arī esam ieraduši nodalīt reģionālās attīstības jautājumus, būtībā problēmas visos līmeņos ir tās pašas un, ņemot vērā Latvijas mērogu un līdzdalību globālajos procesos, kļūst arvien neadekvātāk runāt par atsevišķu Latvijas reģionu attīstību atrauti no nacionālā līmeņa. Būtiskākais ir – radīt labvēlīgus apstākļus un netraucēt darba devējiem strādāt, tādējādi veicinot to izaugsmi un efektivitāti. To arī LDDK tiecas veicināt, veidojot sadarbību gan ar valdību, gan ikvienu reģionālo pašvaldību un meklējot risinājumus ekonomiskās aktivitātes veicināšanai."

Pētījums, kura ietvaros aptaujāti uzņēmumi visos Latvijas reģionos, kā arī veiktas padziļinātas intervijas, liecina, ka tuvākajā laikā uzņēmumiem reģionos nākas saskarties ar vairākiem izaicinājumiem un spēja uz tiem aktīvi reaģēt arī noteiks tālāko izaugsmi. Par vienu no būtiskākajiem attīstības izaicinājumiem uzskatāmas demogrāfiskās attīstības tendences, proti, jau tagad Latvijā sarūk darbspējīgo iedzīvotāju skaits, bet palielinās gados veco ļaužu īpatsvars.

Kā vienu no būtiskākajiem kavēkļiem uzņēmējdarbības attīstībai pētījumā aptaujātie uzņēmēji min neprognozējamas izmaiņas likumdošanā un nodokļu sistēmā, arī dažādu nozaru uzraudzības, kontroles pasākumos. Pieredze, ka, piemēram, nodokļu sistēmā var tikt veiktas neplānotas izmaiņas, neņemot vērā uzņēmēju viedokli vai spēju efektīvi pielāgoties šīm pārmaiņām, darba devēji  ļoti bieži arī vairs neplāno savu darbību un attīstību ilgtermiņā, bet orientējas uz īstermiņa iespējām. Tas savukārt ietekmē ekonomikas attīstību un nākotnes izredzes kopumā.

Lai būtiski uzlabotu uzņēmējdarbības vidi ne tikai galvaspilsētā un tās tuvākajā apkārtnē, bet arī reģionos, kur būtiski panākt, lai veidotos efektīva vietējo uzņēmēju un pašvaldības sadarbība, LDDK jau piecus gadus aktīvi strādā reģionālā sociālā dialoga jomā. Ir izstrādātas vairākas mācību programmas, kas bija vērstas uz darba devēju prasmju un kompetenču attīstību biznesa vadībā, uzlabojot konkurētspēju un nodrošinot biznesa ilgtspēju ar sociālā dialoga starpniecību. Apmācību un semināru kvalitāti un zināšanu praktisko pielietojumu arī ļoti atzinīgi vērtējuši reģionu uzņēmēji, kas  izmantojuši izglītošanās iespēju, - 96% bijuši ar gūto pieredzi un zināšanām apmierināti, turklāt 81% novērtē, ka semināros un apmācībās gūtās zināšanas viņiem noderējušas ikdienas darbā.
Ņemot vērā, ka sekmīga sociālā dialoga attīstība iespējama tikai ilgtermiņā, pētījuma respondenti uzsver nepieciešamību turpināt dažāda līmeņa aktivitātes reģionos.

Ar visu pētījumu iespējams iepazīties šeit: http://bit.ly/17ALAOL