Uzticīgs uzņēmumam un paša spēkiem
Saruna ar SIA AEROC valdes priekšsēdētāju Māri CimmermaniSIA AEROC ir lielākais jaunās paaudzes autoklavētā gāzbetona ražotājs Austrumeiropā. Uzņēmums ietilpst AEROC International AS sastāvā. Pirmā AEROC rūpnīca uzsāka darbu Igaunijā 2001. gadā, un pārstāvniecību Latvijā atvēra 2003. gadā. Māris Cimmermanis tajā strādā gandrīz no pašiem pirmsākumiem, bet rūpnīcu Saulkalnē sāka vadīt, kad viņam bija vien 28 gadi. Viņa vadībā uzņēmums realizēja apjomīgu investīciju projektu, kas pacēla ražošanu jaunā līmenī, un tagad piedāvā celtniecības nozarei arvien jaunus produktus. Bet viņa veiksmes stāsts sākās uz jumta.
Kas esat pēc izglītības?
Es esmu inženieris. Esmu absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti. Pēc augstskolas beigšanas strādāju celtniecībā. Darbi bija saistīti galvenokārt ar jumtu izbūvi un jumta logu montāžu.
Pats arī kāpāt uz jumta?
Kāpu. Viens no jumtiem, kur esmu savu roku pielicis, ir Melngalvju nams. Montēju arī jumta logus visā Latvijas teritorijā. Tad es uzzināju, ka Igaunijā sāk ražot jaunus celtniecības blokus un tie sāk parādīties arī Latvijā. Uzņēmums AEROC bija izsludinājis konkursu uz loģistikas menedžera vietu, un es pieteicos. Tas notika 2003. gadā.
Kas tolaik bija AEROC?
Lai to precīzāk paskaidrotu mums ir jāatgriežas tālajos Padomju Savienības laikos. Tolaik Tallinā bija viens no vadošajiem silikāta tehnoloģiju institūtiem PSRS. Un ilgus gadus šī pētnieciskā institūta vadītājs pēc izcelsmes Latvietis bija Jāzeps Paplavskis. Pēc PSRS sabrukuma šis institūts pārtrauca darbību un vadošie inženieri nosprieda, ka zināšanas nedrīkst laist vējā. Viņi nodibināja AEROC. Viņi izpētīja tolaik modernākās pasaules tehnoloģijas un paši izstrādāja gan ražošanas iekārtas, gan paši tās izgatavoja, kā arī izstrādāja gāzbetona bloku sastāvu. Jaunās paaudzes gāzbetonam raksturīgs tas, ka tam ir ļoti precīza ģeometrija un pazemināta tilpummasa. Līdz ar to šis materiāls ir līmējams ar līmi un tas attiecīgi ir energoefektīvāks. 2003. gada sākumā tika izveidota AEROC pārstāvniecība Latvijā. Un jau drīz pēc tam es sāku strādāt uzņēmumā. Es sāku ar loģistiku, organizēju piegādes no Igaunijas uz Latviju. Sākumā es katru mašīnu objektā sagaidīju personīgi un koordinēju izkraušanas darbus, lai klients saņemtu veselu gala produktu. 2005. gadā es sāku strādāt ar mārketinga un tirdzniecības jautājumiem. Bija jālauž tirgū no PSRS laikiem iesakņojušies būvniecības standarti. Agrāk bloki tika mūrēti, bet AEROC bloks tiek līmēts ar līmi. Bija jāpārliecina par jauno tehnoloģiju tirgotāji, projektētāji, celtnieki. Būvniecībā pats gudrākais ir vispieredzējušākais celtnieks. Ej un viņam iestāsti, ka tagad ir jauns produkts, kurš ir līmējams ar līmi. Viņš saka - es celtniecībā esmu 50 gadus, ko tu man te stāsti?! 2005. gadā AEROC iegādājās gāzbetona bloku ražotni Saulkalnē, un kopš 2006. gada es šeit ieņemu valdes priekšsēdētāja un direktora amatu.
Cik jums bija gadu, kad sākāt vadīt uzņēmumu?
Divdesmit astoņi. Tas bija liels izaicinājums. Pirmais gads nebija vienkāršs. Bija jāsāk ar ražotnes tehnoloģijas izzināšanu. Man kabinetā joprojām ir bibliotēka par iekārtu tehniskajiem parametriem. Bija jāaug pašam, bija jāsaprot, kā vadīt rūpnīcu, darbiniekus, finanses. Es izgāju biznesa kursus, jo jutu, ka zināšanas biznesa vadībā ir nepietiekamas. Labi bija tas, ka es iegūtās zināšanas uzreiz varēju pielietot praksē un vērtēt, kā tās strādā reālā situācijā. Lai tikko pārņemto ražotni padarītu efektīvāku un konkurētspējīgāku tika veikts pilnīgs rūpnīcas audīts, piesaistot Igaunijas speciālistus. Mēs izpētījām katru ražošanas posmu, rēķinājām jaudas, hronometrējām apstrādes procesa laiku. Meklējām, kur ir šaurākā vieta, kas ir jāpaplašina.
Pēc vairāku mēnešu datu analīzes nonācām pie secinājumiem, kādas darbības ražotnē ir jāveic, kur ir jāpapildina ražošanas procesa automatizācija un kur ir nepieciešamas jaunas tehnoloģiskās iekārtas. Balstoties uz šo izpēti, tika izstrādāts investīciju projekts dažu miljonu apjomā, kurš manā vadībā tika realizēts. 2008. gada sākumā rūpnīca jau tika testēta un tās maksimālā ražošanas jauda bija sasniegta 180 000 kubikmetru gadā. Pirms tam rūpnīcas jauda bija 115 000 kubikmetri gadā. Pēc šī projekta realizēšanas, kad rūpnīca sasniedza maksimālo jaudu, sākās dižķibele. Tirdzniecība mazinājās, sāka pildīties noliktavas. Mēs bijām spiesti mazināt jaudu, bet 2008. gada beigās mēs rūpnīcu apturējām. Ražošanas iekārtas tika iekonservētas. Turpmākos divus gadus mēs iztirgojām pilnās noliktavas. Tanī laikā ar pus jaudu strādāja tikai Igaunijas rūpnīca, kura spēja apgādāt visu Skandināvijas un Baltijas tirgu. 2011. gadā atsākām ražošanu Latvijas rūpnīcā.
Vai Jums kā uzņēmuma vadītājam ir mērķis?
Protams! Būt labākajiem savā segmentā. Savā ziņā krīze mums šajā ziņā palīdzēja. Krīzes laikā Igaunijas rūpnīcā atbrīvojās inženieru resurss un tika izstrādāta virkne ar jauniem produktiem - armētie izstrādājumi - pārsedzes logiem un durvīm, starpstāvu pārsegumu paneļi. Tas mums tagad palīdz būt konkurētspējīgiem tirgū, piedāvājot kompleksu gāzbetona būvniecības sistēmu. Tā atrisina virkni problēmu un neskaidrību arhitektam, celtniekam. Viņiem nav katrā objektā jāizdomā jauns ritenis - bloki ir, ko darīt ar pārsedzēm? Ja sākumā mums bija tikai bloki - ārsienu energoefektīvais bloks, iekšsienu nesošais bloks, tad šobrīd mēs jau piedāvājam būvniecības sistēmas - piemēram, akustisko sistēmu. Tas ir jauns materiāls, kurš atrisina problēmas ar skaņas izolāciju, piemēram, ēkās kur ir paaugstinātas akustiskās prasības, viesnīcās, daudzdzīvokļu mājās. Sīkāk var skatīt www.aeroc.lv
Kas Jums patīk savā darbā, ka tik ilgi esat palicis uzticīgs AEROC?
Man patīk tieši šī nepārtrauktā attīstība, tirgus analizēšana, jaunu produktu izstrādāšana, ieviešana tirgū. Man patīk stāstīt projektētājiem, arhitektiem, būvniekiem par to, ko jaunu mēs esam radījuši. Viņi jau arī nepārtraukti gaida no ražotājiem kaut kādus jaunumus.
Ko Jūs darāt brīvajā laikā?
Man patīk aktīvā atpūta. Par mērķi es esmu uzlicis 2 reizes gadā kaut kur izbraukt no valsts. Vienu reizi ziemā braucam uz kalniem paslēpot. Man patīk snovbords, arī visu ģimeni tajā iesaistu. Otrs - vasarā kādā ceļojumā. Apceļojam ari Latviju. Nesen, saskaņojot ar ģimeni, atļāvos ar domubiedriem aizbraukt uz Vjetnamu. Ar motorizētiem rīkiem izbraucām Vjetnamu no ziemeļiem līdz dienvidiem trīs nedēļās. Pēc šādiem ceļojumiem, atgriežoties darbā, tu spēj pavērtēt visu no malas.
Kas Jūs iepriecina un skumdina Latvijas politikā?
Gribētos, lai valdība vairāk domā par Latvijas ražotāju konkurētspējas celšanu. Mums ir rūpnīca, tā tērē energo resursus, bet energo resursu cena Latvijā ir dārgāka nekā Igaunijā un Lietuvā. Līdz ar to Latvijā ražotiem produktiem ir ārkārtīgi grūti būt konkurētspējīgiem. Jābūt prognozējamai nodokļu politikai un jāsamazina nodokļu slogs darbaspēkam.
Runājot par politiku, AEROC ir vieni no būvmateriālu ražotāju asociācijas dibinātājiem. Tur ir sanākuši Latvijas lielākie būvmateriālu ražotāji. Caur asociāciju mēs cenšamies paust nozares viedokli. Ja viedokli pauž katrs uzņēmums atsevišķi, tad tas netiek nopietni uztverts. Bet mēs kā asociācija tiekam uzklausīti.
Ja jūs noķertu zelta zivtiņu, kādas būtu jūsu trīs vēlēšanās?
Par zelta zivtiņām bieži domāt nenākas. Es esmu reālists. Loterijām un laimestiem neticu, rēķinos ar to, ko varu sasniegt paša spēkiem.