Uzzini, cik daudz siltuma zaudē tava māja!

Rīgas enerģētikas aģentūra jau divus gadus uztur galvaspilsētas māju energoefektivitātes datu bāzi. Tas nozīmē, ka jebkurš, kam nav skaidrs, kāpēc tik daudz jāmaksā par apkuri, var ieiet aģentūras mājas lapā http://www.rea.riga.lv/energoefektivitate/datu-baze-dzivojamam-majam-riga  un uzzināt, vai daudz siltuma no jūsu mājas izkūp gaisā.

Lasītāji bieži vien interesējas, kāpēc viņu mājā maksa par apkuri ir lielāka nekā tādā pašā mājā kaimiņos. Skaidrojums gaužām vienkāršs: katra māja patērē atšķirīgu siltumenerģijas daudzumu atkarībā no tā, vai mājas bēniņi un gala sienas ir vai nav nosiltinātas, vai ir ieliktas jaunas ārdurvis un logi utt.

2014. gadā, piemēram, Rīgas daudzdzīvokļu mājas, kurās ir visas ērtības, vidēji patērēja 177 kWH/m2, mājas, kurās nav karstā ūdens, bet ir centrālā apkure, tērēja mazāk – vidēji 136 kWh/m2. Protams, siltumenerģiju palīdzēja ietaupīt siltā ziema, un nekur jau nav teikts, ka gaidāmā apkures sezona būs tikpat saudzīga. Šā iemesla dēļ Rīgas enerģētikas aģentūra piedāvā visiem ieinteresētajiem iedzīvotājiem datu bāzē pārliecināties par savas mājas energoefektivitāti un izdarīt attiecīgus secinājumus. Piemēram, mana māja Imantā, kā izrādās, pagājušajā gadā tērēja 162 kWh/m2, jo mums ir nosiltinātas gala sienas un pagrabs. Tas gan ir zem vidējā līmeņa, bet ne tik maz kā līdzīgām pilnībā renovētām mājām, kur iedzīvotāji maksāja tikai par 107 kWh/m2.

Protams, renovācija ir gaumes liela, un aicināt veikt kompleksu renovāciju šobrīd, kamēr vēl nav apstiprināti  nosacījumi šo darbu līdzfinansēšanai no ES fondiem, nebūtu pareizi. Tomēr, ja jūsu māja patērē vairēk par vidējām 170 kWh/m2 siltumenerģijas gadā, ir vērts padomāt par pārmaksāšanas iemesliem. Varbūt jums ekonomijas nolūkā pietiek tikai nosiltināt siltumvadus pagrabā, kas tādu nieku vien maksās.

Pašvaldības datu bāzē ir informācija par 5100 galvaspilsētas mājām. Nevienā citā Eiropas pilsētā energoefektivitātes monitorings ar tādu vērienu netiek veikts.