Vai mājokļa nosiltināšana atmaksājas ?
Latvijā ir lauzti daudzi šķēpi par to, vai mājas siltināšana atmaksājas un kāds ir labākais siltināšanas veids. Uzreiz jāsaka – visu nosaka Jūsu vēlme pēc komforta, jo arī ziemā var dzīvot ārā teltī vai kūtī kopā ar govi. Tā kā lielākā daļa no mums nav gatavi šādām "izklaidēm", ir rūpīgi jāvērtē, cik daudz līdzekļus mēnesī, gadā iztērējam par mājas vai dzīvokļa apkurināšanu.
Situācijās, kad dzīvojam lielā, nesiltinātā daudzdzīvokļu mājā bez nopietnas privātās iniciatīvas panākt rezultātu nebūs iespējams. Daudzi no šādu māju iedzīvotājiem ir pensionāri vai īrnieki un viņi nav gatavi pakustināt pat ne mazo pirkstiņu mājas kvalitātes uzlabošanai. Šādā situācijā nav nekas neparasts, ja par 3 – 4 istabu dzīvokļa apkuri gada aukstākajos mēnešos ir jāmaksā 150 – 250 eiro mēnesī. Tā kā šādu summu ne visi var atļauties, atsevišķās pašvaldībās ir ieviests izlīdzinātais maksājums, kas ļauj segt apkures rēķinus visa gada laikā. Tas izmaksā dārgāk nekā maksāt uzreiz, bet daļai iedzīvotāju tā ir vienīgā iespēja vispār samaksāt. Diemžēl arī šādās situācijās ir cilvēki, kuriem ir vajadzīgs aizdevumi komunālo pakalpojumu un apkures rēķinu apmaksai.
Kā pārliecināt kaimiņus par mājas siltināšanu ?
Galvenais arguments, lai pārliecinātu kaimiņus par nepieciešamību siltināt māju ir finanšu ietaupījums. Ja pensionāri dzirdēs, ka siltināšanas rezultātā viņi varēs ietaupīt, viņi piekritīs. Pretējā gadījumā pozīcija būs noraidoša vai vismaz nogaidoša. Labs arguments būs arī iespēja nomainīt vecos logus un durvis pret jaunām. Jā, daļā māju joprojām ir vecie logi, kas nav energoefektīvi un nauda vienkārši tiek izmesta vējā. Pozitīvu efektu dod arī siltuma padeves sistēmas pieregulēšana un radiatoru nomaiņa. Pretējā gadījumā var izrādīties, ka apakšējo stāvu iedzīvotāji salst, bet augšējie tur logus vaļā un staigā šortos.
Ilgtermiņā tomēr vislabāk un efektīvāk ir veikt vienlaikus arī mājas sienu, jumta un kāpņu telpas nosiltināšanu. Pakāpeniskai pieejai ir plusi, taču jāņem vērā, ka šobrīd ES caur dažādiem fondiem sniedz iespēju nosiltināt visu māju, bet pēc 3 – 5 gadiem šāda iespēja vairs nebūs un par visu būs jāmaksā pašiem. Tas nozīmē, ka tie iedzīvotāji, kas būs aktīvi un rīkosies tagad varēs vēlāk ietaupīt līdzekļus visa sava mūža garumā, pie nosacījuma, ka turpinās dzīvot konkrētajā dzīvoklī.
Tā kā savākt visu dauddzīvokļu mājas iedzīvotāju piekrišanu parasti nav iespējams, likumdevējs ir ieviesis nosacījumu, ka būtiskus lēmumus par mājas apsaimniekošanu var pieņemt iedzīvotāju kopsapulce, kur lēmums ir jāatbalsta 50 + 1 procentam no balstiesīgajiem. Tas paver nelielu cerību stariņu, taču prakse rāda, ka daudz lielākas iespējas nosiltināt daudzdzīvokļu māju ir tajās situācijās, kad aktīvi iesaistās pašvaldība un/vai apsaimniekotājs.
Privātmājas siltināšana
Attiecībā uz savu personīgo mājokli – māju situācija ir daudz vienkāršāka. Mēs varam izrēķināt, cik gadā maksājam par apkuri, izmantojot gāzi, granulas, malku, dīzeļdegvielu vai ogles. Visas šīs pozīcijas var salīdzināt. Tāpat mēs zinām, cik biezas ir sienas, kā ir nosiltināts jumts, grīdas, logi un varam saprast, kur ir galvenie siltuma zudumi. Iespējas siltināt māju ir dažādas, taču parasti skatamies, cik tas maksā, cik ilgi būs pozitīvs rezultāts un kāda ir ietekme uz veselību. Vislētāk, protams, ir siltināt pašam, bet ne vienmēr tas ir iespējams. Lai precizētu, cik liels siltinājuma daudzums mājai vajadzīgs varam aplūkot Latvijas būvnomartīvus. Tradicionāli vislielāko efektu dod mājas jumta un/vai griestu pārseguma siltināšana. Ja nevarat atļauties veikt visus darbus uzreiz, rīkojieties pakāpeniski. Atšķirībā no daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem savā privātmājā Jūs esat kungs un pavēlnieks un varat rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Izmaksas
Ir jārēķinās, ka laika gaitā apkures cenas tikai pieaugs un, ja Jums nepieder pašam savs mežs, kur var zāģēt malku vajadzīgā daudzumā, tad ir pēdējais brīdis sākt domāt par mājas siltināšanu. Siltinot māju, ir būtiski ņemt vērā, ka skopais maksā divreiz un taupīt uz darbu kvalitātes rēķina nedrīkst. Izmaksas pilnīgai mājas siltināšanai nereti pārsniedz vairākus tūkstošus eiro un ir jārēķinās, ka, ja pašam nav iekrājumi un nav neviens atbalsītājs, ar patēriņa kredītu nebūs līdzēts un būs jāiet runāt uz banku. Lai saruna bankā būtu produktīvāka un vēlāk nepaliktu zaudētājos, obligāti sarakstiet visas izmaksas – darbs, materiāli, transports, procenti, komisijas maksas, plānotais ietaupījums. Ja kredītiestādes piedāvājums nav apmierinošs, sadarbības mērogs ir jāsamazina un jāveic tikai primāri nepieciešamie darbi. Nav jēga ielīst parādos, nosiltināt visu māju un pēc tam daudzus gadus ēst maizi bez desas cerībā, ka kādreiz nākotnē būs labāk. Rezultātam ir jābūt jūtamam uzreiz vai jāatmaksājas dažu gadu laikā.
Rakstu sagatavoja kredit.lv