Vai Viļņa var piesaistīt vairāk investīciju nekā Rīga?

Lietuvas Teritorijas plānošanas likums un kaimiņvalstī strādājošā e-sistēma infostatyba, caur kuru projektu attīstītāji iesniedz projektu dokumentāciju, kā arī kaimiņvalsts galvaspilsētas mērijas labvēlīgā attieksme pret nozīmīgu projektu attīstīšanu pilsētā radījusi pamatu operatīvākai, ērtākai un mazāk birokratizētai projektu attīstīšanai. Kā apliecinājums sistēmas efektivitātei ir Lietuvas galvaspilsētā realizētie daudzie finanšu ziņā apjomīgie projekti, iedzīvotāju un darbaspēka skaita straujais pieaugums pēdējo gadu laikā, kā arī akumulētās ārvalstu tiešās investīcijas, kas veido vairāk nekā pusi no visām Lietuvā apgūtajām investīcijām, jau pirms diviem gadiem pārsniedzot Rīgas rādītājus. To uzzināja Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA uzņēmēji un publiskā sektora pārstāvji, 9. decembrī viesojoties darba vizītē Viļņā, lai smeltos kaimiņvalsts pieredzi dažādu īpašumu projektu attīstībā.  Marijus Narmonts (Marius Narmontas), Lietuvas Vides ministrijas Plānošanas un arhitektūras nodaļas direktors, iepazīstinot ar kaimiņvalsts likumdošanu, kas regulē būvniecības procesu un projektu attīstīšanu, iepazīstināja ar Teritorijas plānošanas likumu, kas darbojas jau gandrīz 8 gadus. "Likumā uzskatāmi pateikts, kur, ko un kā var attīstīt, ko var vai nevar darīt. Šobrīd strādājam pie likuma grozījumiem, daudz ierosinājumu nācis no biznesa vides. Jaunajā likuma redakcijā arī vairāk skaidrosim, kas ir sabiedrības intereses, un kā tās var realizēt. Jau tagad likums nosaka, ka sabiedrība pret attīstītāju plāniem var iebilst tikai ar striktiem argumentiem, turklāt nevar apstrīdēt būvatļauju, kas ir izdota, bet gan teritorijas plānu, un to dara nevis tiesā, bet gan prokuratūrā. Turklāt apstrīdēšanai ir jēga tikai tad, ja tiek pārkāpts likums," skaidroja ierēdnis.  Jau ziņojām, ka mūsu NI jomas uzņēmēji pauž bažas par būvatļaujas apstrīdēšanas kārtību Latvijā, kas būtu maināma, jo pašlaik jebkurš, bez jebkāda riska sev, bez nopietniem argumentiem, kaut vai ar niecīgākām "bažām" var vērsties tiesā, apstrīdot būvvaldes izdoto būvatļauju, jo valstiskais regulējums to atļauj. Visās instancēs lietu izskatot, piecus gadus investors nevar neko uzsākt, un tādējādi tiek "iesaldēti" prāvi līdzekļi, kas jau ieguldīti, tiek noslogotas tiesas, bet par zaudējumu radīšanu attīstītājam prasītājs neatbild. Lietuvas uzņēmēji, rosinot izmaiņas Teritorijas plānošanas likumā, rosina pārskatīt t.s. sociālās infrastruktūras nodevu pašvaldībai (līdzīga nodeva ir arī Latvijā, un var sasniegt 10-30 EUR/ m²), rosinot, ka to var nomaksāt arī ar savu darbu, piemēram, uzceļot bērnudārzu, vai arī konsolidējot to kopā vairākiem attīstītājiem. Ķestutis Vanags (Kestutis Vanagas), YIT Kausta direktors, kura vadītais uzņēmums attīstījis apjomīgu projektu - 3.5 ha pamestu teritoriju par dzīvojamo namu, biroju ēku un tirdzniecības platību kvartālu, atzīst: "Grūtākais ir būt pirmajam jaunā zemesgabalā: ieguldām miljonus eiro, izveidojam teritoriju ar visu infrastruktūru, kuru nododam pilsētai, bet nākamie attīstītāji, kas šeit nāk, pieslēdzas tai. Rosinājām likumā, kuru tagad skata valdība, iekļaut kompensācijas mehānismu šādiem ieguldījumiem, lai pirmā attīstītāja investīcijas kompensētu citi attīstītāji. Tāpat esam likumdošanā rosinājuši noteikt kā obligātu prasību (šobrīd firmas to veic labprātīgi): garantijas līdzekļu iemaksu depozītā apakšuzņēmējiem kā garantiju par paveiktajiem darbiem."  "Teritorijas plānošanas likums ir labs aktīvām pašvaldībām, jo investori spiež pašvaldības strādāt, lai īstenotu likuma normas un tās iedzīvinātu," piebilda Mindaugs Statulēvičs (Mindaugas Statulevicius), Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītāju asociācijas vadītājs. Angēlija Petrauskiene (Angelija Petrauskiene), Viļņas pilsētas domes Būvniecības atļauju nodaļas vadītāja, skaidroja, kā darbojas e-sistēma infostatyba, caur kuru noris gan projektu dokumentu iesniegšana, gan to akceptēšana. Komersants šajā sistēmā lejuplādē visus nepieciešamos projekta dokumentus, kurus sistēma automātiski reģistrē, nosaka izskatīšanas termiņu (aptuveni mēnesis, bet pēc pāris nedēļām jau ir pirmie komentāri par to, kas būtu dokumentācijā jāprecizē) un nosūta izskatīšanai  vairāk nekā desmit dažādām institūcijām (piem., ugunsdrošības, vides u.c. prasību saskaņošanai): līdz ar to visas institūcijas vienlaikus skata iesniegto dokumentāciju. Kā pēdējā institūcija, pie kuras nonāk jau citu institūciju izskatītie dokumenti, ir pašvaldība, kura pārbauda dokumentu atbilstību un vai nu akceptē vai noraida projektu, norādot, kāds tam ir iemesls, kas ir jāuzlabo vai jāpārstrādā. Ja ir nebūtiskas kļūdas, komersants sistēmā tās var izlabot, ja noraidījuma iemesls ir būtisks, tad gan viss dokumentu aplis sākas no jauna. Viļņas pašvaldība šai e-sistēmai, kas darbojas visā valstī kopš 2010. gada, pieslēgusies pirms trim gadiem. "Ieviešot šo sistēmu, mums ir palicis vairāk darba, jo dokumentus var iesniegt visu diennakti septiņas dienas nedēļā. Katru dienu saņemam ap 80 būvprojektu pieteikumu (salīdzinājumam: Rīgā gadā saņem ap 100 000 pieteikumu/iesniegumu, bet to skaitā ir arī dažādas sūdzības-red.). Apmēram 70 % būvatļauju pieteikumu tiek noraidīti, bet nevis tāpēc, ka dokumenti kardināli neatbilstu, bet gan sīkumu precizēšanai, ko pieprasa sistēma," skaidroja A. Petrauskiene.  Apliecinājums esošās sistēmas efektivitātei ir Lietuvas galvaspilsētā Viļņā realizētie daudzie finanšu un apgūto teritoriju ziņā apjomīgie projekti. Viļņas reģionā akumulētās ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) veido 68.4 % no visām Lietuvā apgūtajām investīcijām jeb 8.7 miljardus eiro (Viļņas pilsētā nonāk 95.9% no reģionā apgūtajām ĀTI jeb 8.3 miljardi eiro (2013.g. nogales dati)). Salīdzinājumam: Rīgā reģistrētās uzkrātās ĀTI 2014. gada janvārī pārsniedza 5.5 miljardus eiro (avots: investriga.lv). Aušra Sičiūniene  (Aušra Sičiūniene), Viļņas pilsētas domes Pilsētvides attīstības nodaļas galvenā speciāliste, atklāja, ka viens no pēdējo gadu lielākajiem, pašvaldībai nozīmīgākajiem projektiem bijusi zviedru mājsaimniecības lietu tirgotāja IKEA piesaiste, kura "atvilināšanai" uz Viļņu bijuši iesaistīti teju visi domē strādājošie, izveidojot īpašu "zaļo koridoru" šo investīciju apguvei. IKEA piedāvāts apgūt plašu, degradētu teritoriju, un, ja pēc likuma noteikts, ka detālplāns ir jāizveido maksimums 9 mēnešu laikā, IKEA gadījumā pagājuši vien 4 mēneši. Pilsēta palīdzējusi arī ar infrastruktūras izbūvi, ticis uzcelts pat jauns tilts, un tagad šī teritorija attīstās: līdzās uzcelts Porche auto salons, augušas īpašumu cenas. IKEA 26 tūkst. m² lielo tirdzniecības kompleksu Viļņā atklāja pirms diviem gadiem, tā celtniecībā vien tika ieguldīti ap 15 milj. eiro. "Mēs apzināmies investīciju piesaistes nozīmīgumu, kā arī to sniegto "plus efektu": papildu nodokļus pašvaldības un valsts budžetā, teritoriju sakopšana, darba spēka piesaiste," skaidroja speciāliste, piebilstot, ka arī joprojām pašvaldībā ar īpaši nozīmīgiem (teritoriju, investīciju un sabiedriskā labuma ziņā) projektiem domē tiek veidotas īpašas darba grupas, kuru vada vicemērs.

Jau ziņojām, ka arī Latvijas nekustamā īpašuma jomas uzņēmēji akcentējuši nepieciešamību veidot īpašus, pretimnākošus nosacījumus lielajiem, būtiskiem sabiedrībai un pilsētai NI projektiem, un, 12. oktobrī tiekoties ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu, pārrunājot iespēju dot "zaļo gaismu" šādiem projektiem galvaspilsētā, tika panākta vienošanās, ka līdz gada beigām uzņēmēji apkopos un Domei iesniegs jautājumus, kas būtu uzlabojams sadarbībā un kas veicinās jaunu projektu attīstīšanu galvaspilsētā.

A. Sičiūniene minēja Viļņas pašvaldībā tuvākajos gados realizējamos projektus. Kā viens no nozīmīgākajiem ir jaunā pilsētas centra attīstīšana 120 ha platībā, kur privāto investoru ieguldījums lēšams 136 milj. eiro apjomā, bet pašvaldība iegulda ap 30 milj. eiro (infrastruktūrā). Tajā tuvākajā laikā taps divi lieli multifunkcionāli centri: Quadrum (~64 milj. eiro investīcijas) un K29 (~ 22  milj. eiro). "Protams, lielu augstceltņu, kurās vairums ir biroji, izveide rada papildu rūpes pilsētai: radot jaunas darbavietas, pieaug satiksmes intensitāte pilsētas jaunajā centrā," piebilda Viļņas mērijas speciāliste.

Privātais investors SIA Žalgirio arena plāno ieguldīt ap 200 milj. eiro 8 ha komerciālā un dzīvojamā zonā ap Žalgiris stadionu, kāds cits privātais investors 2017.-2019. gadā ieguldīs ap 5 milj. eiro bijušā kinoteātra Lietuva telpās (1000 m²), vecpilsētā veidojot Viļnas modernās mākslas centru.

Ar pašvaldības un valsts finansējuma līdzdalību (18 milj. eiro) bijusī Sporta un koncertu pils (kopējā platība 16 tūkst. m²) un tās apkārtne tiks pārveidota par mūsdienīgu kongresu centru. Viļņā aktīvi attīsta arī t.s. PPP (publiskās un privātās partnerības) projektus. Piemēram, attīstot integrētās teritorijas, kur degradētās teritorijās tiek risinātas sociālās, ekoloģiskās un ekonomiskās problēmas, kopumā plānots ieguldīt ap 400 miljoniem eiro publiskā finansējuma (t.sk. ES fondu līdzekļus), piesaistot arī privātos attīstītājus. Piemēram, kādreizējās industriālās teritorijas 78 hektāros projekta Paupys ietvaros taps multifunkcionāls dzīvojamais rajons, izveidojot 58 tūkst. m² dzīvojamo un citu funkciju platību, piecu gadu laikā plānots ieguldīt ap 100 milj. eiro (pašvaldības ieguldījums būs infrastruktūrā un publiskajā telpā), kas ļaus pie mājokļiem tikt vairāk nekā 2 tūkst. jauniem iemītniekiem.

Arī Viļņa sastopas ar līdzīgu problēmu kā Rīga - novecojis dzīvojamais fonds: vairums namu arī kaimiņos ir 40-70 gadu veci. Lai risinātu šo problēmu, Viļņā ieviests jauns pilotprojekts: vairāku šādu blokmāju kaimiņi apvienojas grupās, lai kopīgi veiktu namu un teritorijas renovēšanu. Šādām apsaimniekošanas grupām ir izstrādāti speciāli, atviegloti noteikumi gan no pašvaldības puses, gan arī valsts tiem nāk pretim, dodot iespēju tikt pie kredītiem ar zemākiem procentiem. Šobrīd Viļņā jau ir 5 šādi pilotprojekti. 

Jau ziņojām: lai iepazītu Lietuvas nekustamo īpašumu (NI) jomas pieredzi un pārņemtu labāko praksi, kāpēc pie līdzīgiem ģeogrāfiskiem un ekonomiskiem nosacījumiem šajā valstī projektu realizācijas laiks ir uzņēmējiem draudzīgāks nekā Latvijā, kur ir neadekvāti garš laiks atsevišķiem projekta posmiem plānošanas un projektēšanas jomā (kas var ievilkties pat līdz pieciem gadiem), kāpēc Viļņa piedzīvo komercobjektu attīstības "bumu", kā arī spēj gada laikā tirgū piedāvāt ap 4000 jaunu dzīvokļu (Latvijā – ap 400), Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija  LANĪDA sadarbībā ar Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītāju asociāciju 9. decembrī organizēja Latvijas NI jomas uzņēmēju, Ekonomikas, Tieslietu ministrijas un Rīgas pašvaldības pārstāvju delegācijas vizīti uz Viļņu.

Ņemot vērā vizītes Lietuvā pozitīvo impulsu situācijas uzlabošanai Latvijā, LANĪDA sadarbībā ar nozares asociāciju Igaunijā plāno organizēt līdzīgu pieredzes apmaiņas braucienu arī uz Tallinu.

lanida.lv