Valdība konceptuāli atbalstījusi Ekonomikas ministrija iniciēto Energoefektivitātes likumprojektu
Ministru kabineta komitejas šā gada 13. aprīļa sēdē valdība konceptuāli atbalstījusi Ekonomikas ministrija iniciēto Energoefektivitātes likumprojektu, kas izstrādāts ar mērķi paaugstināt izmaksu ziņā efektīvu energoefektivitāti enerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un galapatēriņā.
Likumprojektā iekļautās normas attiecas gan uz valsti un pašvaldībām, gan uz komersantiem, kas ir iesaistīti enerģijas mazumtirdzniecībā un sadalē, gan uz galapatērētājiem.
Saskaņā ar likumprojektu, valsts izstrādās un regulāri aktualizēs energoefektivitātes plānu, definējot pasākumus, kā sasniegt Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij aprēķināto obligāto enerģijas ietaupījuma mērķi - līdz 2020. gadam ietaupīt 2474 GWh enerģijas galapatēriņā. Arī pašvaldības var izstrādāt savus energoefektivitātes plānus, lai plānveidīgi un efektīvi ieviestu enerģijas taupīšanas pasākumus.
Lai atbalstītu dažādu energoefektivitātes pasākumu veikšanu, ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas periodā paredzētas vairākas atbalsta programmas, piemēram, energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu ēkās, industriālajos objektos, kā arī valsts un pašvaldību ēkās.
Papildu likumprojektā ietverts pienākums republikas nozīmes pilsētām ieviest un sertificēt energopārvaldības sistēmas, savukārt, pašvaldībām ar attīstības indeksu virs 0,5 un iedzīvotāju skaitu virs 10 000 būs jāievieš energopārvaldības sistēmas. Kā prakse rāda, šādu sistēmu ieviešana un izmantošana ļauj pašvaldībām gadā ietaupīt vismaz 5 % enerģijas.
Tāpat likumprojektā paredzēta norma par brīvprātīgām vienošanām starp valsti un nozaru asociācijām, komersantiem vai pašvaldībām par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu. Šīs vienošanās definēs katrai pusei veicamos pasākumus, tādējādi nodrošinot kopējā mērķa sasniegšanu.
Likumprojekts paredz obligāto auditu veikšanu lielajiem uzņēmumiem katrus četrus gadus, ja šajos uzņēmumos nav ieviestas energopārvaldības vai vides pārvaldības sistēmas. Energoaudita mērķis ir apzināt uzņēmuma kopējo enerģijas patēriņu un katra procesa patēriņu, vienlaikus identificējot pasākumus, kurus īstenojot uzņēmums var samazināt izmaksas par patērēto enerģiju. Energoauditus var veikt arī mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir brīvprātīgs pasākums.
Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka enerģijas tirgotājam vai piegādātājam, nepieprasot atsevišķu samaksu, jānodrošina vismaz viena iespēja galalietotājam saņemt informāciju par konkrētā galalietotāja patēriņa datiem un pašu rēķinu.
Energoefektivitātes likumprojekts izstrādāts, lai Latvijā ieviestu ES kopējo politiku energoefektivitātes jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas par energoefektivitāti).
Detalizēti ar Energoefektivitātes likumprojektu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā: http://tap.mk.gov.lv/mk/mkksedes/saraksts/s/darbakartiba/?sede=492
Likumprojekts vēl jāakceptē Ministru kabinetā un Saeimā. Plānots, ka pēc Energoefektivitātes likuma pieņemšanas vēl tiks izstrādāti vairāki Ministru kabineta noteikumi, detalizētāk aprakstot likumā ietverto normu ieviešanu.
Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr: 67013193
E-pasts: Evita.Urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv
Web: www.em.gov.lv; www.eu2015.lv
Seko mums Twitter: @EM_gov_lv