building.lv skaitļos

Lietotāji online0
Aktīvie uzņēmumi19582
Nozares ziņas33014
Valdība lemj par valstij dividendēs izmaksājamo LDz peļņas daļu : building.lv - par būvniecību Latvijā

Valdība lemj par valstij dividendēs izmaksājamo LDz peļņas daļu

Valdība lemj par valstij dividendēs izmaksājamo LDz peļņas daļu
Foto: Valdība lemj par valstij dividendēs izmaksājamo LDz peļņas daļu

Valdība atbalsta valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 2014.gada tīrās peļņas daļas 8777314 euroapmērā novirzīšanu uzsākto un 2015.gadā plānoto Kohēzijas fonda līdzfinansēto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai.

Valdības sēdē satiksmes ministrs Anrijs Matīss pauda savu īpašo viedokli: "Uzskatu, ka pašreizējā situācijā valstij dividendēs izmaksājamo "Latvijas Dzelzceļš" peļņas daļu jāatstāj uzņēmuma rīcībā, jo, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un kravu apgrozījuma krituma riskus, var tikt apdraudēta Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošana un citas ar "Latvijas Dzelzceļš" saistītas aktivitātes un projekti."

 

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem "Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu", MK sēdē 9.jūnijā pieņemts rīkojums, ka LDz dividendes no tīrās peļņas par 2014.gadu valsts budžetā ieskaitīs 1931400 euro.

 

Banner 280x280

VAS "Latvijas dzelzceļš" 2014.gada pārskata perioda peļņa pēc nodokļiem aprēķināta 10,7 miljonu eiro apmērā, taču peļņas aprēķinu būtiski ietekmēja vienreizējs darījums, proti, pārvērtēto sešu sliežu ceļa mašīnu ieguldīšana meitas sabiedrības SIA "LDZ infrastruktūra" pamatkapitālā. Tā kā šis darījums nav saistīts ar naudas plūsmu un reāliem ieņēmumiem no pakalpojumiem (neto peļņa no šī darījuma atspoguļota peļņas vai zaudējumu aprēķinā un ir 8,7 miljoni eiro). LDz peļņa, neieskaitot sliežu ceļa mašīnu ieguldīšanas darījumu, ir 2 006 236 eiro.

 

Latvijas dzelzceļš ir viens no lielākajiem Latvijas Republikas nodokļu maksātājiem. Tā 2014.gadā nodokļos samaksāti 73,1 milj. eiro. Lai LDz varētu sekmīgi turpināt saimniecisko darbību un piesaistīt nepieciešamo finansējumu ES projektu realizēšanai, nepieciešams nopelnītos finanšu līdzekļus ieguldīt uzņēmuma investīciju plānu nodrošināšanā.

 

Līdz 2015.gada beigām uzņēmumam nepieciešams realizēt vairākus ES Kohēzijas fonda līdzfinansētos projektus, kuri tika uzsākti 2012.-2014.gadā, kā Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna rekonstrukcija, stacijas Bolderāja 2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināliem būvniecība, signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācija iecirknī Bolderāja 1 – Zasulauks, u.c.

 

Tāpat līdz 2015.gada beigām jāpabeidz vairāki jaunie ES Kohēzijas fonda līdzfinansētie projekti, kuri saistīti ar peronu rekonstrukciju 16 Jūrmalas un Jelgavas virziena stacijās, kā arī citi dzelzceļa infrastruktūras attīstības projekti. ES finanšu līdzekļi minēto projektu realizēšanai tika pārdalīti no jaunu elektrovilcienu iegādei paredzētā finansējuma.

 

Palielinoties NATO spēku klātbūtnei Baltijas valstīs un pieaugot militāro kravu pārvadājumu apjomam pa dzelzceļu, uzņēmumam ir nepieciešamas papildu investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā, sliežu pievedceļiem, kā arī atbilstoša ritošā sastāva iegādei, un to apmērs var sasniegt līdz pat vienam miljonam eiro.

 

Aivis Freidenfelds

Komunikācijas nodaļas vadītājs

Tālr. 67028013

E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

 

 

 

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.