Vecu ēku hidroizolācija novērš mitruma cirkulāciju konstrukcijās
Ja jaunu ēku būvniecības gadījumā mums ir plašas iespējas izvēlēties, kāda veida hidroizolācijas materiālus izmantot, tad vecāku, senāk būvētu ēku gadījumā izvēles iespējas ir daudz ierobežotākas, un bieži nākas saskarties arī ar zināmām grūtībām. Parasti šādām ēkām primārais jautājums ir – maksimāli ātri un efektīvi atjaunot hidroizolāciju, lai varētu pārtraukt mitruma migrāciju ēkas konstrukcijās, un pēc tam varētu dabūt ārā no konstrukcijām tajās jau uzkrāto ūdeni un sāļus. Par vecu ēku hidroizolācijas atjaunošanas procesu un iespējamajiem risinājumiem pastāstīja SIA "Manass" projektu vadītājs Imants Duburs.
Izteiktas problēmas rodas ēkās ar ķieģeļu pamatiem
Agrāk būvētajām ēkām nebija pieejami mūsdienu materiāli un arī hidroizolācijas risinājumi, bija jāiztiek ar to, kas ir. Iemesls šādām problēmām, sevišķi Rīgā, bija no ķieģeļiem būvētie ēku pamati. Tā kā gan ķieģeļi, gan tos kopā saturošās šuves ir ļoti porainas, ūdenim ir ļoti laba iespēja iekļūt ēkas konstrukcijas daļās, jo praktiski nevienai vecai ķieģeļu ēkai ar ķieģeļu pamatiem nav ne vertikālā, ne horizontālā hidroizolācijas slāņa, kā rezultātā ūdens no apakšas un sāniem iekļūst konstrukcijas daļās – ar visām no tā izrietošajām sekām.
Šādos gadījumos vispirms nepieciešams griezties pie speciālista, lai viņš palīdzētu novērtēt konstrukcijas stāvokli un ieteiktu, kā konkrētajā gadījumā vislabāk rīkoties. Speciālists veiks konstrukciju izsāļojuma pārbaudi un noteiks, vai problēmas pamatā ir bijusi vienkārši nekvalitatīva hidroizolācijas kārta, jeb varbūt pie vainas ir sniega ietekme (piemēram, pie sienām ilgstoši šķūrēts sniegs bojā apdares kārtu), vai arī patiešām pie vainas ir konstrukcijās esošais kapilārais mitrums. Vecajās ēkās tieši kapilārā mitruma migrācija ir ļoti bieža parādība.
Pamatu hidroizolācijas atjaunošanas procesā nereti jārēķinās ar zināmām grūtībām
Pilsētās bieži vien visvairāk galvassāpju rada tieši vertikālās hidroizolācijas atjaunošana, jo to nevar atjaunot bez pamatu atrakšanas, kas pilsētās bieži ir apgrūtināta (ir ļoti šauri trotuāri, ēkas atrodas tuvu braucamajai daļai, ir daudz komunikāciju, jānodrošina vieta gājējiem utt.). Ne mazāk sarežģīta ir rakšanas atļaujas saņemšana, kas rada ne mazumu raižu, un prasa daudzu dokumentu formēšanu un saskaņošanu. Bez rakšanas atļaujas pilsētas teritorijā darbus veikt nedrīkst, jo var tikt bojātas zem zemes esošās komunikācijas, cauruļvadi. Tomēr ir jāsaprot – neko nedarot, strauji samazinās ēkas kalpošanas laiks.
Mitruma migrācijas novēršanai izmanto dažādas metodes
Ja vaina tiešām slēpjas konstrukcijā esošajā mitrumā, tad būtu jāveic sekojoši darbi: vispirms jāatrok ēkas pamati un jāatjauno laba vertikālā hidroizolācija. Atraktais ķieģeļu pamats ir jāattīra no pielipušās zemes, nomazgājot to ar augstspiediena strūklu, un pēc tā nožūšanas ar slotu vēlreiz jānoslauka. Caurumi un robi ir jāaizdara ar remontjavu. Pēc tam viss jāapstrādā ar hidroizolācijas materiāliem pēc iepriekšējā rakstā minētās tehnoloģijas, kas šajā gadījumā ir bezšuvju smērējamās hidroizolācijas uz cementa un bituma bāzes. Aizberot ciet izrakto tranšeju, ir svarīgi 20 – 30 cm zonā no atjaunotās hidroizolācijas iepildīt ūdeni labi drenējošu grunti, kas nodrošinās ūdens ātru aizplūšanu un neuzkrāšanos pamatu tuvumā.
Nākamā paveicamā lieta ir kapilārā mitruma migrācijas pārtraukšana horizontālā virzienā, un vienīgais veids, kā to izdarīt vecās ēkās, ir ar injekciju paņēmienu. Horizontālās hidroizolācijas barjera tiek veidota 30 – 40 cm augstumā, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šo zonu no apakšas līdz pat zemes kārtas augšpusei sargātu vertikālās hidroizolācijas kārta. Pretējā gadījumā mitrums iekļūs no ārpuses zonā virs horizontālās hidroizolācijas joslas un turpinās migrēt konstrukcijas kapilāros.
Injekciju metodes ir dažādas – gan ar spiedienu, gan ar pašplūsmas metodi, kuru eksperts uzskata par efektīvāko, jo bieži vien mūris ir ar plaisām un nav pilnībā noslēgts. Šādā gadījumā, iepildot materiālu ar spiedienu, materiāls vienkārši izplūst no mūra ārā pa plaisu otrā pusē. Horizontālās hidroizolācijas atjaunošanu pamatos veic divās līnijās, šaha dēlīša veidā veidojot urbumus divu trešdaļu dziļumā no mūra biezuma ar urbumu attālumu 15 – 25 cm vienam no otra. Urbumos tiek ievietotas piltuves, kurās tiek iepildīts speciāls injekciju šķidrums, kurš pašplūsmas ceļā lēnām iesūcas mūrī un šuvēs, atgrūž ūdeni, un žūšanas procesā pārtop par kristāliem, kas vairs neizšķīst un nobloķē kapilārus šuvēs un ķieģeļos. Pildīšanas process aizņem 3 diennaktis laika.
Pēc abu hidroizolācijas veidu atjaunošanas bojātajām konstrukcijas daļām ir jānoņem bojātās apdares kārtas un jāļauj mūrim izdzīt ārā sāļus, kas žūšanas procesa sākumā izdalās lielā apmērā, bet vēlāk samazinās, līdz izzūd pavisam. Šis process var aizņemt diezgan ilgu laiku (līdz pat 2 gadiem).
Kad sāļu izdalīšanās ir beigusies, var sākt domāt par sanācijas sistēmas izveidi sienām (izmantojot speciālus sanācijas apmetumus), un tikai pēc šādas sistēmas izveides varēs teikt, ka problēma beidzot ir novērsta.
Nobeigumā der ņemt vērā, ka hidroizolācijas izbūvi jaunām ēkām lielākajā daļā gadījumu var veikt pašu spēkiem, tomēr, veidojot hidroizolāciju vecām ēkām, nereti ir nepieciešamas speciālas injekciju iekārtas, ar kuru palīdzību tiek aizpildītas plaisas un tukšumi mūros. Injekciju iekārtas pirkt būs nerentabli un dārgi, un bez priekšzināšanām lietot bieži vien neiespējami, tāpēc labāks risinājums būs uzticēt šādus darbus uzņēmumiem, kas ar to nodarbojas ikdienā.