Veiksmīgi krīzē

Foto: Veiksmīgi krīzē; autors: Veiksmīgi krīzē

Intervija ar VAS "Latvijas Dzelzceļš" valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni

Latvijas Dzelzceļš spēj būt labi pelnošs uzņēmums pat tad, ja iedarbojas vairāki bremzējoši faktori vienlaicīgi. Tie būtu – krīze, tarifu paaugstināšana, valsts finansiālā atbalsta nesaņemšana. Veiksmīgas uzņēmējdarbības rezultātu ir apliecinājuši arī iepriekšējā gadā valstij samaksātie nodokļi.

Pirms mēneša presē izskanēja ambiciozs Krievijas paziņojums par mērķi attiekties no Baltijas valstu ostu pakalpojumiem. Kā šāda mērķa realizācija ietekmēs LDz darbību?

Protams, ekonomisku (nekādā gadījumā politisku) apsvērumu dēļ Krievija savas kravas vēlētos pārkraut pati savās ostās un jāņem vērā, ka maršrutus izvēlas pārvadātāji, nevis politiķi. Šā gada jūlijā beigās ar KF Transporta ministru I.Levitinu apspriedām šo situāciju. Krievijas ostām tomēr nav tik liela caurlaidība, lai spētu apstrādāt visu kravu apjomu, līdz ar to LDz kravu apjoms nesamazināsies. Varbūt nebūs tik straujš pieaugums, kā cerēts. Es esmu optimists, jo LDz gadu gaitā ir izveidojušās labas attiecības ar KF Transporta ministriju, kas rada augsni ekonomiskās sadarbības turpināšanai.

Kādi vērienīgi infrastruktūras uzlabošanas, renovācijas projekti tiek realizēti 2008.gadā, kas notiek šobrīd, 2009.gadā, kas iecerēts 2010.gadā?

Lielākie projekti, kas tiek realizēti Latvijas dzelzceļā, ir Eiropas Komisijas līdzfinansēti un to realizācija notiek vairāku gadu laikā. Lielākie no tiem:

1.Signalizācijas sistēmu modernizācijas projekts. Tā ietvaros visos galvenajos tranzīta koridora virzienos tiek nomainīta vecā releja tipa signalizācija uz datorvadības signalizācijas sistēmu. Projekts tika uzsākts pagājušajā gadā un to paredzēts pabeigt nākamgad. Projekts tiek īstenots divos posmos. Pirmajā posmā sadarbības partneris bija uzņēmums Thales, savukārt otrajā posmā sadarbības partneri būs uzņēmumi Bombardier un Belam.

2.Sliežu ceļu rekonstrukcijas projekts. LDz iepērk sliežu ceļu virsbūves materiālus – sliedes, gulšņus un šķembas – un LDz meitasuzņēmums LDz Infrastruktūra veic remontdarbus. Šo projektu paredzēts pabeigt nākamā gada vidū. (Sliedes tiks rekonsturētas arī turpmāk, taču nākamgad pabeigs rekonstrukciju šī projekta ietvaros.)

3.Sakarsušo bukšu atklāšanas sistēmas modernizācijas projekts. Projekta ietvaros tiek modernizēta vilciena riteņu sakarsušo bukšu atklāšanas sistēma. Tā īstenošana ļaus palielināt drošību uz sliežu ceļiem, jo savlaicīgi tiks atklāti defekti braucošajos vilcienos. Projektu paredzēts pabeigt šogad. Sadarbības partneri: General Electric un Belam.

4.Pārmiju un pārvadu nomaiņas projekts. No mūsu sadarbības partnera Austriešu kompānijas VAE Latvijas meitasuzņēmuma VAE Rīga pirkām pārmijas, savukārt mūsu meitasuzņēmums LDz infrastruktūra sadarbībā ar LDz speciālistiem veica šo pārmiju nomaiņu. Projekts šogad tika pabeigts, tāpēc paredzēta jauna programmas izstrāde nākamo pārmiju nomaiņai.

5.Pasākumi Indras stacijas pārbūvei un otrā sliežu ceļa izbūvei no Indras līdz valsts robežai. LDz šajā projektā veic arī Robežsardzes infrastruktūras pārbūvi. Projektu īsteno LDz Infrastruktūra, kā arī citi izpildītāji.

Aktuālie projekti:

1.Otrā sliežu ceļa izbūve 52 km garumā posmā Skrīveri- Krustpils. LDz ir gatavs izsludināt konkursu, taču gaidām Eiropas Komisijas lēmumu par finansējuma piešķiršanu. Projektu paredzēts pabeigt līdz 2013.gadam.

2.Rīgas dzelzceļa mezgla attīstības projekts. Sadarbībā ar Rīgas domi un Brīvostu LDz piedalās Daugavas kreisā krasta un Kundziņsalas attīstības plānošanā.

3.Rail Baltica sliežu ceļu atjaunošanas projekts Latvijas dzelzceļam būtu svarīgs, taču ņemot vērā šī brīža ekonomisko stāvokli LDz vienam pašam bez valsts atbalsta šādu projektu būtu grūti realizēt. Taču LDz īstenos atjaunošanas pasākumus savu iespēju robežās.

4.Paredzēts noslēgt līgumu ar uzņēmuma Cemex cementa rūpnīcu Brocēnos par Brocēnu stacijas attīstību. Sadarbībā ar šo uzņēmumu paredzēts attīstīt staciju un pielāgot to rūpnīcas vajadzībām, ja rūpniecība turpinās attīstīties.

Mācību iestādes, kurās iespējams apgūt dzelzceļnieku profesiju. Vai Latvijā esošās mācību iestādes nodrošina visu līmeņu kvalificētus speciālistus?

Ar dzelzceļu saistītas profesijas Latvijā iespējams apgūt RTU, Rīgas Valsts Tehnikumā un Latgales Transporta un sakaru tehniskajā skolā iespējams iegūt vidējo profesionālo izglītību, dažas mācību programmas, piemēram, Automātikas un telemehānikas jomā, var apgūt arī Transporta un sakaru institūtā. Latvijā esošās mācību iestādes nodrošina ar uzņēmumam svarīgākajiem vidējās profesionālās un augstākās izglītības līmeņa speciālistiem, bet atsevišķos gadījumos uzņēmuma attīstībai vēlama jaunu progresīvu zināšanu ieplūšana no ārvalstu mācību iestādēm, piemēram, no Sanktpēterburgas Valsts Satiksmes ceļu universitātes.

Par speciālistu sertificēšanu. Eiropā un tagad ari Latvijā vispārpieņemta ir prakse , ka profesionālās sabiedriskās organizācijas nodarbojas ar attiecīgo nozaru speciālistu sertificēšanu. No valsts normatīvo aktu un būvnoteikumu prasībām izriet, ka visām fiziskām personām, kuras projektē, vada būvdarbus, veic ekspertīzes ir jābūt sertificētam valsts akreditētos sertificēšanas centros. Tāpēc LDzB sastāvā tika nodibināts LDzB Sertificēšanas centrs (SC), kurš darbojas kopš 1999. gada, kad saskaņā ar MK 20.05.1999. rīkojumu Nr.238 "Par pilnvarām izsniegt būvprakses sertifikātus reglamentētajā sfērā" sabiedriskā organizācija LDzB tika pilnvarota veikt būvspeciālistu sertificēšanu sliežu ceļu, dzelzceļa staciju, dzelzceļa tiltu iznženierizpētē , projektēšanā, būvdarbu vadīšanā, būvuzraudzībā, būvekspertīzē, tehniskajā apsekošanā , pārbaudes un diagnosticēšanas jomās.

2004. gada 11. augustā noslēgts līgums ar Latvijas Telekomunikāciju asociāciju (LTA) par sadarbību , kā rezultātā izveidota Telekomunikācijas sistēmu un tīklu būvspeciālistu sertificēšanas grupa.

Šodien Latvijas Dzelzceļnieku Biedrības (LDzB) Sertificēšanas centrs ir LDzB struktūrvienība, kas izveidota fizisku personu sertificēšanai, saskaņā ar pieprasījumu darba tirgū un valsts reglamentējumu, Latvijas Republikas Ministru Kabineta 08.08.2003. noteikumu Nr.383 "Noteikumi par būvprakses un arhitektu sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu" prasībām. Centra vadības un sertificēšanas sistēma izveidota atbilstoši LVS EN ISO/IEC 17024:2003. standartam.
SC tiek sertificēti speciālisti 23 profesionālās jomās sekojošās grupās:

- Inženiertehnnisko būvju būvspeciālisti;
- Dzelzceļa kontakttīklu sistēmu būvspeciālistu
- Dzelzceļa signalizācijas sistēmu un tīklu būvspeciālistu;
- Telekomunikāciju sistēmu un tīklu būvspeciālistu.

Atbilstoši katras ekspertu grupas sastāvā ietilpst profesionāļu komanda , kura nodarbojas ar testu izstrādi eksāmeniem, dokumentu novērtēšanu , eksāmenu pieņemšanu un rezultātā kopā ar centra direktoru pieņem lēmumu par sertifikāta piešķiršanu (nepiešķiršanu).
Kopš 2001. gada atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem regulāri mūsu darbību pārbauda Latvijas Nacionālai akreditācijas birojs (LATAK). Ik gadu aktualizējam sertifikācijas shēmu un citu iekšējo normatīvo dokumentāciju atbilstoši likumdošanas LR un ES likumdošanas prasībām . Kopš 2008. gada maija izveidota datu bāze kurā uzskaitīti visi sertificētie speciālisti un reģistrētas visas SC darbības.
Kopā SC izsniegti un pagarināti 668 sertifikāti būvspeciālistiem no 168 uzņēmumiem (2.pielikums).
LDzB Sertificēto personu saraksts un cita SC informācija pieejama LDzB mājas lapā sadaļā "Sertificēšanas centrs" (www.ldzb.lv).


LDz vērtējums līdzīgu Eiropas uzņēmumu kontekstā.

Krīzes laikos esam pozitīvs piemērs citiem, galvenokārt ar to jāsaprot LDz augstā darba efektivitāte. Sliežu kopgarums Latvijas teritorijā nedaudz pārsniedz 2000 km, pārvadāto kravu apjoms ir vairāk kā 50 milj. tonnu. Tā ir augsta efektivitāte, jo citās valstīs sliežu kopgarums ir lielāks, bet kravu pārvadājumi mazāki. Garantēt kvalitatīvus pārvadājumus un caurlaides spēju ļoti koncentrētā tīklā ir smags darbs. Efektivitāti esam panākuši, modernizējot infrastruktūru un ieviešot jaunas tehnoloģijas.

Pārskatāmā nākotnē plānots ieviest Eiropā akceptēto standartu GSMR sakaru sistēmu vilcienu kustības kontroles nodrošināšanai. Efektīva uzņēmuma darba nodrošināšanai maksimāli cenšamies aizstāt roku darbu ar jaunām tehnoloģijām.

Oficiālos ziņu avotos minēts, ka LDz līdz 2013. gadam plāno palielināt kravu pārvadājumu apjomu līdz 85 milj. t gadā. Kādi pasākumi ļaus sasniegt šo mērķi?

LDz šā brīža caurlaides spēja ir 65 milj. tonnas gadā, pārvadājam pagaidām 55 milj. tonnas. Saskaņā ar skaitļiem, izskatās, kas dzelzceļa kapacitāte nav izsmelta. Tā būtu, ja nepastāvētu vairāki vājie punkti. Piemēram, Latvijas-Baltkrievijas robeža, kas pirms kāda laika pietuvojās kritiskam caurlaides spējas punktam. Nācās izbūvēt papildus sliežu ceļus no mūsu un no Baltkrievijas puses, lai palielinātu kapacitāti no 30 milj. līdz 40 milj. tonnām.

Investīciju ieguldījums nedrīkst būt kādas atsevišķas ekonomiskās situācijas radīta kaprīze, bet gan rūpīgi izsvērtam risinājumam - jāsaprot kāda atdeve tiek prognozēta katram latam. LDz nedrīkst atļauties celt gaisa pilis, nezinot, ko ar to darīs pēc tam.

Mūsu uzņēmums ir tikai viens ķēdes posms starp kravas nosūtītāju un saņēmēju, tāpēc mūsu darbība un attīstība jāsabalansē ar ostu attīstību. Ja ostas būtu perfekti attīstītas un LDz darbība klibotu (vai arī otrādi), nebūtu iespējams nodrošināt produktīvu tranzītu cauri Latvijas teritorijai. Paredzamās investīcijas, kas ļaus pārvadājumu apjomu palielināt līdz 88 milj. tonnu, ne tik daudz saistītas ar caurlaides spējas mehānisku palielināšanu, kā ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu.

Kopā ar RD amatpersonām septembrī devāties oficiālā vizītē uz Maskavu. Vai tikšanās ar Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem pavērs kādas jaunas iespējas LDz attīstībā?

Vizītē piedalījos, jo mani personīgi uzaicināja Rīgas mērs Nils Ušakovs, turklāt bija arī citas darba darīšanas Maskavā. Vizītes laikā bija iespēja tikties ar I.Levitina kungu, ar Latvijas – Krievijas starpvaldību komisijas pārstāvjiem, ar Maskavas mēru J.Lužkovu.

Ko LDz varētu gaidīt no šīm tikšanām? Pagaidām ir radīta augsne turpmākām sarunām, taču par konkrētiem lēmumiem runāt vēl pāragri. Mēs, protams, esam ieinteresēti Krievijas kravās, jo šī megavalsts ne tikai patērē, bet arī rada kravas un to plūsma norit intensīvi abos virzienos – uz un no Krievijas.

Jums ir pārmesta neizdevīga kravu pārvadājumu tarifu politika? Pārāk dārgi…

LDz ir komercuzņēmums, tāpēc darbība ar peļņu ir mūsu uzdevums. Peļņa nav pašmērķis, jo labi saprotam, ka esam tikai viens no tranzīta posmiem un mums jābūt konkurētspējīgiem. Ja mūsu pakalpojumi būtu pārāk dārgi, kravu pārvadātāji izvēlētos citu ceļus. LDz, starp citu, ir vislētākais tarifs reģionā par t/km, Krievijā un Baltkrievijā pārvadājumu tarifi ir augstāki. Lietuvā ir lētāks tarifs, bet tam ir iemesls - kompensējošais mehānisms uz Kaļiņingradas līnijas, kas trīs reizes samazina izmaksas.

Uzskatu, ka LDz noteiktais pārvadājumu tarifs ir pietiekami lēts, tikai ar saviem spēkiem samazināt to vairs nevaram, tad nepieciešams valsts atbalsts. ES likumdošana paredz vienlīdzīgu attieksmi pret ceļiem un dzelzceļiem, Latvijā ceļu izbūvi un uzturēšanu valsts atbalsta, dzelzceļa infrastruktūra atbalstīta netiek.

Pateicoties racionāli pieņemtiem lēmumiem, LDz var sagaidīt krīzi, to pārdzīvot un palīdzēt tiem, kurus tā skar vairāk.

Latvijas vadošie arhitekti publiskojuši vīziju par liela mēroga multimodālu transportmiju, kas aptvertu plašu kvartālu Rīgas stacijas apkaimē, paredzot norakt dzelzceļa uzbērumu un uzbūvēt vairāku stāvu apjomu virs dzelzceļam nepieciešamajiem vadiem. Kāds būtu Jūsu komentārs?

LDz šis projekts interesētu, ja spētu atrast kopīgu valodu ar Rīgas domi un investoru, kurš šajos krīzes laikos būtu gatavs ieguldīt apjomīgus finansu līdzekļus Rīgas stacijas veidola kardinālai maiņai. Ja kāds ir gatavs par savu naudu Rīgas centrā uzbūvēt modernu staciju ar kvalitatīviem peroniem, kas segti ar jumtu (tas būtu vien no pirmajiem nepieciešamajiem pasākumiem), mēs esam gatavi šo ideju atbalstīt. Uzņēmuma rīcībā nav līdzekļu, kas pieļautu tik liela mēroga projektu realizāciju.

Būtu gan nopietni jāpārdomā tehnoloģiskais risinājums uzbēruma likvidēšanai, parūpējoties par satiksmes intensitātes saglabāšanu - kravas un satiksmes vilcienu plūsma pāri Dzelzceļa tiltam ir diezgan blīva, tāpēc jebkādi sliežu ceļu infrastruktūras rekonstrukcijas darbi pieprasa rūpīgu plānošanu. Uzbērums varbūt šā brīža pilsētvidē neizskatās pārāk estētiski, bet tā funkcionalitāte ir neatsverama.


Latvijas Dzelzceļš atzīmēja 90 gadu pastāvēšanu. Vai ir kāds infrastruktūras elements, kas saglabājies no pirmsākumiem un kalpo joprojām?

Dzelzceļa līnijai Rīga – Dinaburga nav 90, bet visi 150 gadi, līnijai Rīga – Valka būs 120 gadu jubileja, Raunas tiltam, kas ir viens no skaistākiem dzelzceļa tiltiem visā vecajā Eiropā, ir vairāk kā 120 gadu. Tā kā mums ir ar ko lepoties. 2010. gadā Latvijas Banka par godu dzelzceļa sliežu 150 gadiem laidīs klajā speciālu jubilejas monētu.

90 gadu laikā ir radīta nozīmīga sliežu ceļu infrastruktūra, kas, atkarībā no situācijas, piedzīvo izmaiņas. Kaut kas tiek izbūvēts no jauna, savukārt, neperspektīvas līnijas slēgtas un demontēti sliežu ceļi.

Kurš no LDz 90-gadei veltītajiem pasākumiem Jums personīgi šķita visveiksmīgākais? Skaistākā dzelzceļa stacijas ēka Latvijā Jūsu vērtējumā?

Mēs vēlējāmies jubileju atzīmēt, daloties ar sabiedrību, īpaši jauks pasākums, manuprāt, bija garie Dzelzceļa muzeja organizētie vakari ar pārdomātu un sirsnīgu programmu. Ikviens apmeklētājs mājup devās pacilātā garastāvoklī. Iespējams šādus pasākumus organizēsim arī nākamajā vasarā.