Veselā miesā vesels gars

Ikdienas darba gaitās tikai retais no mums atceras parūpēties par savu veselību. Mazkustīgs dzīvesveids, stress, nepareizi ēšanas paradumi – šie ir trīs galvenie iemesli, kādēļ rodas lielākā daļa veselības problēmu.

Protams, katram jau piedzimstot tiek dota atšķirīga izejas pozīcija, taču šo faktoru mēs nevaram ietekmēt. Tajā pašā laikā ir daudz lietas, kurām savlaicīgi pievēršot uzmanību, varam ne tikai paildzināt dzīves ilgumu, bet, kas vēl svarīgāk – uzlabot dzīves kvalitāti. Publikācija sagatavota sadarbībā ar portālu  e veselība, kur varat iegūt papildus informāciju par uzturu, dzīvesveidu un veselības profilaksi.

Mazkustīgs dzīvesveids
Praktiski ikvienā arodā strādājošajiem ir savas specifiskas slimības. Birojā strādājošajiem visvairāk cieš mugura, plaukstu locītavas, pleci, acis, no ilgas sēdēšanas var rasties hemoroīdi. Būvniecībā nodarbinātajiem lielākā slodze parasti ir uz muguru un nereti arī uz ceļiem. Izvairīties pilnībā no šiem riskiem nav iespējams, jo darba vide pati par sevi nosaka, ka šādas kaites var rasties. Vienlaikus mēs varam rīkoties apzinīgi un darīt visu iespējamo, lai mazinātu šādas arodslimības.

Pats galvenais, lai izvairītos no konkrētajā profesijā raksturīgajām saslimšanām ir kustību amplitūdas dažādošana un slodzes pārmainīšana. Ķermenis ir plastisks un pielāgojas dažādām slodzēm, taču kādā brīdī pacietības mērs ir pilns. Veicot vienveidīgas kustības, ir būtiski nostiprināt arī citus muskuļus un saites, kā arī dot atslodzi. Piemēram, ja 45 minūtes strādājat pie datora, izkustieties un 15 minūtes pavingrojiet. Vinginājumu specifka katrā profesijā ir atšķirīga un tos varat noskaidrot sazinoties ar sava uzņēmuma darba drošības speciālistu. Ja šāda speciālista Jūsu uzņēmumā nav, vai darbojaties individuāli, meklējiet vingrinājumus valsts institūciju vai Latvijas darba devēju konfederācijas mājaslapā.

Iedrbīgākam efektam ir būtiski papildināt atslodzes vingrinājumus ar papildus sporta nodarbībām. Izvēloties sporta veidu, ņemiet vērā sava ķermeņa īpatnības un veselības stāvokli. Viens no labākajiem sporta veidiem iesācējiem ir peldēšana brīvajā stilā, pie nosacījuma, ka tā tiek veikta pareizi. Peldēšana ir viens no saudzīgākajiem veidiem kā nodarbināt visas muskuļu grupas un vairumā gadījumu ir piemērota arī cilvēkiem, kam ir bijušas problēmas ar muguru.

Pareizs uzturs
Latvijā mums ir iespēja lietot veselīgu un dabīgu pārtiku ar salīdzinoši zemām izmaksām. Tā ir privilēģija, kas daudzās pasaules valstīs ir pieejama vien turīgākajiem. Praktiski katram ir iespēja izveidot un apkopt savu dārzu vai palīdzēt radiem lauku darbos un apmaiņā pret palīdzību saņemt dārzeņus un augļus. Kāds varbūt iebildīs, ka veselīga pārtika ir dārgāka un aizņemtajā dzīves ritmā nav laiks un finanses to nodrošināt. Ja arī Jūs domājat, līdzīgi, tad parēķiniet, cik izmaksā aptiekās tirgotie medikamenti un uztura bagātinātāji un, cik daudz naudas izlietojiet, lai ārstētu saslimšanas. Lieki piebilst, ka zinātnieku vidū domas par uztura bagātinātāju, t.sk. vitamīnu efektivitāti un/vai nekaitīgumu dalās.

Metodes un viedokļi par to, kā ēst pareizi un, kas tieši būtu jāēd mūsu platuma grādos ir tikpat daudz, cik uztura speciālisti. Labākais veids, kā rīkoties šajā gadījumā ir sekot veselajam saprātam. Atcerēsimies pēdējo 20 gadu laikā notikušās viedokļu pārmaiņas attiecībā uz dažiem pamatproduktiem – olām, sviestu un pipariem. Visi trīs tika pasniegti kā kaut kas samērā kaitīgs un no uztura izslēdzams vai vismaz ierobežojams. Šobrīd uztura speciālisti ir gluži pretējās domās un norāda, ka olas ir veselīgas, sviests ir nesalīdzināmi labāks par margarīnu, bet pipari palīdz gremošanā.

Viena no svarīgākajām atziņām, kas gan, visticamāk, nemainīsies arī laika gaitā ir nepieciešamība ierobežot gaļas izmantošanu uzturā. Pirmkārt, rūpnieciski ražotā gaļa tiek radīta ar metodēm, kas nav draudzīgas ne cilvēkam, ne dzīvniekiem. Antibiotiku izmantošana ir ierasta prakse un ne vienmēr tās tiek izmantotas saprātīgā daudzumā. Otrkārt, Pasaules veselības organizācija jau ir atzinusi, ka pārmērīga gaļas lietošana uzturā palielina risku saslimt ar zarnu vēzi.

Stress
Dzīves laikā ar stresu saskaras ikviens un atsevišķās situācijās tas ir vajadzīgs. Pastāvīga dzīvošana satraukumā turpretim ir kaitīga gan fiziskai, gan garīgai veselībai. Ne vienmēr mēs varam izmainīt savu dzīvesveidu, taču vienmēr varam izmainīt attieksmi pret notikumiem sev apkārt. Metodes kā to panākt ir dažādas, taču pati vienkāršākā ir pārdomāšana. Izsver, vai šī brīža satraukumu cēlonis būs svarīgs arī pēc dienas, mēneša, gada. Izkopjot filozofisku skatījumu uz dzīvi, ikviens var būtiski uzlabot savu dzīves kvalitāti, jo lielākā daļa veselības problēmu sākas tieši mūsu galvās.

Vairāk lasiet: http://www.eveseliba.lv/