Vēsturiskais piecstāvu nams Jēkaba ielā 2 piedzīvo vērienīgu un apjomīgu rekonstrukciju
Vēsturiskais piecstāvu nams Jēkaba ielā 2 Vecrīgas centrā piedzīvo vērienīgāko un apjomīgāko rekonstrukciju vairāku gadsimtu pastāvēšanas vēsturē.
Pēc darbu pabeigšanas namā saimniekos tā jaunie īpašnieki – Baltikums Bank.
Patlaban skatam daļēji ir atsegta atjaunotā greznā nama fasāde, bet iekšdarbi vēl rit pilnā sparā. Restaurēti tiek nama logi, atsevišķu ārējo darbu pabeigšanai nepieciešams vasaras siltums. Projekta galvenā arhitekte Marina Mihailova ar lielu gandarījumu atzīmē to, ka ir izdevies ēkas fasādei atdot tās sākotnējo krāsojumu – baložzilpelēko toni, kas labi saskanēs ar līdzās esošo apjomu – atjaunojamo jauno Saeimas ēku un vienlaikus izcels fasādes dekoratīvos elementus.
Iekšdarbi ēkā turpināsies vēl līdz nākamā gada pavasarim. Uz būvdarbu apjomīgumu norāda tas, ka pirmo reizi ēkas pastāvēšanas laikā notiek tās pamatu pastiprināšana, kas ir īpaši svarīgi Vecrīgas vēsturiskajā centrā. Vienlaikus ar būvniecību tiek veikta arī arheoloģiskā uzraudzība, kā rezultātā, iespējams, tiks paplašinātas zināšanas par šīs ēkas vēsturi.
Rekonstrukcijas laikā nedaudz tiek pacelta jumta kore, nemainot ēkas ārējo fasādi, kā rezultātā iepriekš neizmantotos bēniņus varēs pārvērst par lietderīgi izmantojamām platībām. Tāpat tiks veikta glabātavas rekonstrukcija, ēkas iekšējā pagalmā tiks ierīkots lifts ar pieeju no visiem stāviem.
1893.gada vēsturisko elpu pašā namā apliecina vairs tikai trīs elementi, kuru restaurāciju jaunais īpašnieks veic ar vislielāko rūpību, tādējādi saglabājot vēsturiskās liecības nākamajām paaudzēm. Neskaitāmo pārbūvju rezultātā Jēkaba ielas 2.namā ir saglabājušās vienkāršas iekšējās betona kāpnes ar metāla margām no 1.stāva līdz bēniņiem, greznā glazēto podiņu krāsns un kasetēti ozolkoka griesti zālē, kas vēsturiski kalpoja kā bankas direktora kabinets.
VĒSTURISKĀ IZZIŅA par ēku Jēkaba ielā 2
Kvartāls redzams 1612. gada Mollina Vecrīgas gravīrā, iespējams, viena no attēlā redzamām ēkām ir tagadējā Jēkaba ielas 2 ēka.
Kvartāls redzams 1638.gada M. Meriāna gravīrā.
1823.gadā zīmētajos ielu notinumos gruntsgabalā atrodas trīsstāvu ēka ar divslīpju jumtu, piebūvi, mūra žogu un diviem vārtiem.
Laika periodā līdz 1850.gadam notikusi ēkas pārbūve pēc arhitekta Fr.Hesses projekta.
1872.gadā tiesības uz Lielās Smilšu un Lielās Jēkabielas stūra esošās Dahlwitzsche Haus (nosaukums), kurā līdz šim telpas nomāja kafejnīca, ieguva Rīgas 2. Savstarpējo kredītu sabiedrība (izveidota 1869) – izraksts no arhīva materiāliem.
1893.gadā Rīgas Savstarpējā Kredīta biedrība pasūtījusi projektu ēkas pārbūvei (4.stāva un mansarda izbūve uz 3 stāvu mājas, kā arī fasādes izmaiņas).Arhitekts inženieris E.Trompovskis
1894.gadā pabeigta piecu stāvu ēkas celtniecība.
1923.gadā [tiek realizēts] Rīgas Kredītbankas fasādes izmaiņu (skatlogi) un telpu pārbūves projekts.
No 1939.gada ēkā atrodas Vispārējā lauksaimniecības banka, pēc 1940.gada – Finanšu ministrija.
1990.gados notiek ēkas rekonstrukcija.
1995.gadā ēka nonāk Latvijas Krājbankas valdījumā.
2012.gadā ēku iegādājas Baltikums Bank meitas kompānija SIA Jēkaba 2.
2014.gada martā uzsākta vērienīga un ēkas pilna rekonstrukcija, kuru plānots pabeigt 2016.gada pavasarī.
Smilšu iela jau 1211.gadā iezīmēja galveno ceļu no Vidzemes, pa kuru no sauszemes nonāca pilsētā un tālāk līdz Ogļu tirgum. No 14.gs Smilšu iela ir galvenā iela visā tās garumā no Smilšu torņa vārtiem līdz Jēkaba ielai.
Savukārt Jēkaba iela par vienu no galvenajām ielām kļūst 16.gs.sākumā. Tā veda caur Jēkaba vārtiem uz ganībām. Vietā, kur Jēkaba iela satikās ar Smilšu ielu, bija Ogļu tirgus.
19.gadsimta otrajā pusē Rīga pārvērtās no sena tirdzniecības centra par modernu industriālu pilsētu. Plašie ārzemju tirdzniecības sakari caur Rīgas ostu sekmēja lielu tirdzniecības kapitālu uzkrāšanos Rīgā un sagatavoja augsni daudznozaru rūpniecības kompleksa izveidei pilsētā un tās tuvumā, kas bija pilnībā nodrošināts ar pietiekami plašu noieta tirgu un stabiliem izejvielu un kurināmā avotiem. Izveidojusies bija arī jauna kapitālistiska kredītsistēma. Rīgā to pārstāvēja trīs lielas bankas un savstarpējo kredītiestāžu , krājkasu un krājaizdevumu sabiedrību tīkls, kā arī privātas baņķieru firmas.