VID skaidro, kā novērtēt riskus un izvairīties no iesaistes naudas atmazgāšanā un teroristu atbalstīšanā
Lai gan Latvijā normatīvie akti, kuros iekļauti pasaules un Eiropas Savienības standarti, kas regulē globālo cīņu ar t.s. naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, ir spēkā kopš 2008.gada un gadu no gada tiek papildināti ar daudz striktākām prasībām, tomēr uzņēmējiem, kuriem nākas saskarties ar augsta riska darījumiem, joprojām nav pilnīgas izpratnes par savu pienākumu veikšanu, par to, ko pieprasa likumi un kā savā darbībā ieviest risku novērtēšanas sistēmu.
To seminārā, ko bija noorganizējusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (turpmāk – LANĪDA), atzina Baiba Rūdapa, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu pārvaldes Nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas daļas vadītāja vietniece. Semināra mērķis bija nodrošināt, lai projektu attīstītāju pārstāvji, aģenti, starpnieki un nekustamo īpašumu (turpmāk – NĪ) firmu juristi gūtu izpratni, kā veidot iekšējās kontroles sistēmas un novērst risku darījumos ar NĪ saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu (turpmāk –likums).
Globālā mērogā aktualizējoties jautājumam par terora draudu novēršanu un aktivizējoties cīņai ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, arī Latvijas valsts arvien striktāk vēršas pret šīm noziedzīgajām darbībām, nosakot uzņēmējiem pienākumu novērtēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus (turpmāk – NILLTF riski) un izvairīties no neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, teica B.Rūdapa. Konstatējot, ka klients veic neparastu vai aizdomīgu darījumu, uzņēmējam nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā dienā ir pienākums ziņot Kontroles dienestam. Tomēr, ņemot vērā reālo situāciju, uzņēmējiem nav pilnīgas izpratnes par likumā noteiktajiem pienākumiem, kuri veicami, sniedzot aģenta, starpnieka pakalpojumus darījumos ar nekustamo īpašumu. VID kā uzraugošā iestāde pār likuma subjektiem šogad aprīļa beigās uzņēmējiem, kuri likuma izpratnē ir saistīti ar augsta riska darījumiem, t.sk. NĪ tirgotājiem, kuri veic darījumus skaidrā naudā 15 tūkst. eiro apmērā vai vairāk, kā arī aģentiem un starpniekiem izsūtīja anketas, lai novērtētu uzņēmēju izpratni un zināšanas šajā jautājumā un to, kā tiek pildītas likuma prasības. "Telefoni mums bija "karsti", bija daudz jautājumu no likuma subjektu puses, kurus pašlaik izvērtējam," piebilda B.Rūdapa.
B.Rūdapa LANĪDA semināra dalībniekiem arī atgādināja, ka kopš pērnā gada 20.maija spēkā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai terorisma finansēšanai, kurā ietvertas striktākas prasības augsta riska darījumiem, kas saistīti ar NĪ jomu, un tajā centrālā uzmanība ir vērsta uz liela apjoma skaidras naudas darījumiem, kuros var tikt "atmazgāta" nauda. Turklāt pēc likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2016.gada 29. februārī, mūsu valstī "zem lupas" nu ir arī politiski nozīmīgas personas un ar tām saistītās personas. Tāpēc VID ierēdne atgādināja par nepieciešamību veidot klientu identifikācijas kartes (tas gan no kontrolējošās institūcijas ir ieteikuma formā) un ko pašlaik veic finanšu institūcijas, lai šādas politiski nozīmīgas personas identificētu, jo to ne vienmēr var izdarīt, izmantojot tikai publiski pieejamas datu bāzes.
B.Rūdapa stāstīja, ka pērn novembrī Latvijā viesojās Pasaules Bankas eksperti, lai uzraudzītu darbu pie nacionālā NILLTF risku ziņojuma izstrādes saskaņā ar Pasaules Bankas izstrādāto metodoloģiju. Viņi akcentēja Latvijas biznesa vides ievainojamības riskus, t.sk. norādot uz NĪ nozari kā vienu no augsta riska nozarēm, kurā var tikt "atmazgāti" nelegāli iegūti līdzekļi. Pasaules Bankas eksperti norādījuši, ka viena no problēmām valstiskā līmenī ir joprojām neatrisinātā sertificētu NĪ aģentu licencēšanas kārtība, radot iespējas plaukt t.s. pelēkajam NĪ sektoram, caur kuru, iespējams, var notikt šādi šaubīgi darījumi.
VID ierēdne skaidroja, ka likuma prasības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu attiecas uz NĪ tirgotājiem tikai tajā gadījumā, ja klienti par darījumiem norēķinās skaidrā naudā par summu 15 tūkst. eiro vai vairāk. Savukārt NĪ aģentiem vai starpniekiem darījumos ar NĪ ir jāveido naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējā kontroles sistēma, pieprasot klientiem sniegt visu nepieciešamo informāciju, lai noskaidrotu, novērtētu un izprastu klientiem piemītošo NILLTF risku, kā arī spētu identificēt neparastus un aizdomīgus darījumus, atgādinot par uzņēmēja tiesībām atturēties no šāda aizdomīga darījuma veikšanas. B.Rūdapa atgādināja, ka jau pirms darījuma attiecību uzsākšanas uzņēmējam ir jāidentificē klients, kādai riska grupai tas pieder (zems risks, vidējs vai augsts nerezidentiem). Ja klienta kopējais risks ir zems, var neveikt klienta izpēti vai padziļināto izpēti. Tāpat jāpārliecinās, kas ir patiesā labuma guvēji, vai klients nav iekļauts t.s. teroristu sarakstā (dati šeit: http://www.ofac.us vai http://sankcijas.kd.gov.lv ), vai klients nepārstāv augsta riska valsti (t.s. valsti, kas iekļauta FAFT "melnais saraksts", un valsti, pret kuru Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Savienība ir noteikusi finanšu un civiltiesiskos ierobežojumus). B.Rūdapa skaidroja, kā veidot iekšējās kontroles sistēmu, kā veikt klientu izpēti (piebilstot, ka valstiskā līmenī tiekot domāts par datu bāzu pieejamību šiem komersantiem, lai tie spētu izpildīt izvērtēšanas prasības), kā identificēt neparastus darījumus (ja klients, iegādājoties NĪ, slēdz līgumu, kas paredz samaksu vienā vai vairākās reizēs skaidrā naudā par summu 20 000 eiro un vairāk, vai, ja klients, slēdzot sadarbības līgumu par nekustamā īpašuma iegādi, veic skaidras naudas iemaksu komersanta kasē par summu 30 000 eiro un vairāk), kā tiek ziņots Kontroles dienestam par neparastiem un aizdomīgiem klientiem un darījumiem, kā apmācīt darbiniekus utt.
VID speciāliste norāda, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktas soda sankcijas (soda nauda no 140 līdz 700 eiro), ja uzņēmēji nepilda likuma prasības.
B.Rūdapa informēja, ka līdz šā gada rudenim, konsultējoties ar LANĪDA biedriem, tiks izstrādāts tieši NĪ jomai piemērots iekšējās kontroles sistēmas paraugs, kuru varēs izmantot LANĪDA biedri.
lanida.lv