Videi draudzīgas, zema enerģijas patēriņa mājas izvēlas arvien biežāk
Energoresursu taupīšana, pēc iespējas videi draudzīgāki būvmateriāli, ēkas ar maksimāli zemu enerģijas patēriņu un labvēlīgu mikroklimatu – tas viss ir reāli iespējams un kļūst arvien pieprasītāks būvniecības tirgū. Arī uzņēmums "Ekohaus Latvija" jau vairākus gadus specializējas tieši zema energopatēriņa ēku būvniecībā un piedāvā energoefektīvus būvniecības risinājumus.
Tā dēvētā "pasīvā" jeb zemas enerģijas patēriņa māja atšķiras ar kompaktu formu un teicamu siltumizolāciju, lai pasīvi izmantotu saules enerģiju, tai jābūt ar pareizu orientāciju pret debess pusēm un lielākie logi jāvērš pret dienvidiem, jāizmanto trīskāršs stiklojums un papildus izolēti logu rāmji, ēkas norobežojošām konstrukcijām jābūt pietiekami hermētiskām.
Foto: Videi draudzīgas, zema enerģijas patēriņa mājas izvēlas arvien biežāk; autors: Videi draudzīgas, zema enerģijas patēriņa mājas izvēlas arvien biežāk
Viena no svarīgākajām sistēmām šīs ēkas uzbūvē ir vēdināšanas sistēma ar siltuma atgūšanu (rekuperāciju), tās lietderības koeficients nedrīkstētu būt zemāks par 80%. Karstā ūdens sagatavošanai jālieto atjaunojami energoresursi, izmantojot saules kolektorus vai siltumsūkni. Ikdienas lietošanā jāizvēlas mājsaimniecības ierīces ar zemu enerģijas patēriņu. Rezultātā pasīvo māju iespējams apsildīt ar vēdināšanas sistēmas piegādāto svaigo gaisu, to nedaudz piesildot, ja apkures maksimālā slodze nav augstāka par 10 W/m2. Jebkāda veida tradicionālā apkures sistēma nav nepieciešama, mājas iekštelpās vienmēr ir svaigs gaiss un patīkams mikroklimats. Turklāt arī visu telpā esošo virsmu temperatūras pasīvajā mājā ir tuvas telpu gaisa temperatūrai – tas nozīmē, nav jābaidās no aukstuma, ko varētu "izstarot" ārsienas un logi. Šobrīd Latvijā tradicionālās privātmājas vidēji patērē 100-150 kWh/m² siltumenerģijas gadā, bet zemas enerģijas patēriņa mājās šis apjoms samazinās līdz 20-25 kWh/m².
Foto: Videi draudzīgas, zema enerģijas patēriņa mājas izvēlas arvien biežāk; autors: Videi draudzīgas, zema enerģijas patēriņa mājas izvēlas arvien biežāk
Galvenais – pareiza siltināšana un atbilstoša ventilācija
Lielākoties sabiedrībā valda uzskats, ka pasīvā māja ir kaut kas ļoti dārgs un ļoti ekoloģisks, kas nozīmē izmantot tikai īpaši sagatavotus būvmateriālus un speciālas tehnoloģijas, kā arī daudz dažādas elektronikas. Protams, uzsākot pasīvās mājas projektu no nulles, vislabāk ir pieturēties pie visiem izstrādātajiem pasīvo māju principiem, taču tos var ieviest praktiski jebkurā celtnē, protams, izvērtējot ieguldījumu efektivitāti. Turpretī attiecībā uz elektroniskajām tehnoloģijām, pasīvajā mājā tās nav nepieciešamas – ēkai jāspēj "darboties" bez sarežģītām vadības sistēmām. Ja ēka ir pareizi nosiltināta un tai ir izbūvēta piespiedu ventilācijas sistēma, kas vienlaikus gan nodrošina gaisa apmaiņu, gan silda telpu, zūd vajadzība pēc pamatapkures sistēmas. Atliek tikai domāt, kā iegūt karsto ūdeni.
Foto: Videi draudzīgas, zema enerģijas patēriņa mājas izvēlas arvien biežāk; autors: Videi draudzīgas, zema enerģijas patēriņa mājas izvēlas arvien biežāk
Jāņem vērā atrašanās vieta
Pasīvo ēku būvniecība visvairāk attīstīta Vācijā, Zviedrijā, Austrijā un Dānijā. Piemēram, Austrijā ir pašvaldības, kuras iepērk tikai pasīvajam standartam atbilstošu būvniecību. Šāda tipa ēku būvniecībā ļoti jāņem vērā vietējie klimatiskie apstākļi. Pat Latvijas robežās atšķirsies, piemēram, māja Alūksnē un māja Liepājā. Uz ziemeļiem esošajai siltumizolācijas slānis vien būs par vismaz 10cm biezāks nekā mājai, kas atrodas maigāka klimata zonā.
Foto: Videi draudzīgas, zema enerģijas patēriņa mājas izvēlas arvien biežāk; autors: Videi draudzīgas, zema enerģijas patēriņa mājas izvēlas arvien biežāk
Ekovate efektīvai un ekonomiskai siltināšanai
Ekovate ir pasaulē atzīts dabīgs siltumizolācijas materiāls, ko gan tradicionālajā būvniecībā, gan arī pasīvo ēku celtniecībā. Ekovate sastāv no celulozes šķiedras un piedevām. Vienkāršoti raksturojot ražošanas procesu, tā ir makulatūras pārstrāde, papīru sasmalcinot līdz tā šķiedrai, pēc tam vairākkārt filtrējot no putekļiem un pievienojot antiseptiķus un antipirēnus. Ekovate ir irdens jeb berams siltumizolācijas materiāls, ko iestrādā ar speciālu iepūšanas metodi.
Šā materiāla siltumizolācijas īpašības ir gandrīz vienādas analoģiska blīvuma un biezuma minerālvatei, pat nedaudz labākas kā beramajai minerālvatei, jo ekovates struktūra ir smalkgraudaināka. No ekovates kopējā tilpuma 85–92% aizņem gaiss, kura liela daļa ir ieslēgta ekovates porās. Tas ir būtiski, jo porainu un smalki šķiedrainu materiālu siltumizolējošās īpašības ir tieši saistītas ar nekustīga gaisa siltumizolēšanas spēju.
Lai arī ekovati izgatavo no papīra, tā ir grūti degoša, ko nodrošina sastāvā esošie boraka un borskābes savienojumi. Paaugstinoties temperatūrai, boraks izdala ūdeni, līdz ar to materiāls kļūst ugunsizturīgs un vienlaikus aizsargā ēkas konstrukcijas. Ugunsgrēka laikā ekovate neizdala cilvēka veselībai kaitīgas vielas. Ekovate ir arī higroskopiska – tā var piesaistīt un atdot mitrumu, nezaudējot savu siltumizolējošo spēju, nav pakļauta mikroorganismu iedarbībai, kas izraisa pūšanu vai pelēšanu. Bora savienojumi materiāla sastāvā to antiseptizē, tie neļauj ieviesties kukaiņiem un grauzējiem arī pēc ilgāka ekspluatācijas laika. Ekovatei piemīt arī minerālvatei līdzīgas skaņas izolācijas īpašības.
Foto: Videi draudzīgas, zema enerģijas patēriņa mājas izvēlas arvien biežāk; autors: Videi draudzīgas, zema enerģijas patēriņa mājas izvēlas arvien biežāk
Ēkas konstrukcijās ekovati iepūš, tādējādi siltinātājs iekļūst vissīkākajās spraugās un blīvi nosedz elektrovadu caurules un citas grūti izolējamas celtniecības konstrukcijas. Veidojas blīvs vienlaidu izolācijas slānis, un režģotu konstrukciju un caurejošu vadu vietās nepaliek salaiduma vietas, caur kurām var aizplūst siltums.
Ar ekovati var siltināt gan vertikālas konstrukcijas, gan horizontālus pārsegumus un slīpas virsmas. Vertikālu vai slīpu virsmu siltināšanai izmanto ekovates slapjo jeb mitro iepūšanu. Samitrinot ekovati, tiek aktivizēts celulozē esošais lignīns, kas konkrētajā gadījumā veic līmes funkciju. Mitrā ekovate cieši saķeras un aptver ēkas sienu konstrukcijas, veidojot vienotu, blīvu izolācijas slāni. Otra tehnoloģija ir sausā iestrādāšana, kad ekovati iepūš ar spiedienu caur speciāli izveidotu caurumu.
Ekovati var lietot jaunu celtniecības objektu, kā arī remontējamu ēku papildu siltināšanai. Īpaši tā piemērota rekonstruējamām koka ēkām, jo ar iepūšanas metodi var efektīvi aizpildīt jebkuras slēgtas vai dobas konstrukcijas.
Salīdzinot ar minerālvates vai putupolistirola plātņu materiāliem, ekovates priekšrocība ir bezatlikumu tehnoloģija, tai nav pārpalikumu vai atgriezumu. Tās cena ir ekvivalenta tīrajam konstrukcijā iestrādātajam materiālam. Nelielas standarta privātmājas (ap 170 m²) siltināšanai nepieciešams 40–60 m³ ekovates.