building.lv skaitļos

Lietotāji online0
Aktīvie uzņēmumi1956
Nozares raksti32924
Viedoklis: Jaunie projekti reģionos – nākotnes realitāte vai neiespējamā misija? : building.lv - par būvniecību Latvijā

Viedoklis: Jaunie projekti reģionos – nākotnes realitāte vai neiespējamā misija?

Viedoklis: Jaunie projekti reģionos – nākotnes realitāte vai neiespējamā misija?

Kaut arī inflācija ir rimusies un dažādas tautsaimniecības jomas, tai skaitā būvniecības nozare, atkal atdzīvojas, apgalvot, ka jauni dzīvojamo ēku projekti augtu kā sēnes pēc lietus, vēl nevar. Kāpēc lielie nekustamo īpašumu attīstītāji savus projektus galvenokārt koncentrē Rīgā un Pierīgas reģionā, atturoties no būvniecības attālākos Latvijas novados, komentē SIA “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Jauns mājoklis ir viens no lielākajiem pirkumiem dzīves laikā, kas prasa rūpīgu izvēli, visu “par” un “pret” izsvēršanu un arī finansiālu gatavošanos, nereti – ilgtermiņa saistību uzņemšanos. Kā zināms pēdējo gadu laikā dažādi ārēji izaicinājumi, tai skaitā dzīves dārdzības pieaugums, daudziem ir licis atlikt lēmumu par jauna mājokļa iegādi, mazinot aktivitāti jauno dzīvokļu tirgū. Eiropas Centrālās bankas (ECB) Euribor procentu likme kāpusi vairāku gadu garumā, visaugstāko punktu – 4% – sasniedzot 2023. gada septembrī, un tikai šī gada jūnijā ECB lēma par tās samazināšanu par 0,25%. Vienlaikus tirgū jau vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piedāvājums kā šobrīd, vairumam no tiem koncentrējoties Rīgā un Pierīgas reģionā.

Nav noslēpums, ka mājokļu attīstītāji rūpīgi izsver, kur būvēt jaunus namus, jo liela daļa Latvijas iedzīvotāju izvēlas dzīvi Rīgas tuvumā. Saskaņā ar “Colliers Baltic” datiem vidējais reģistrētais darījums par dzīvokli jaunbūvē 2023. gadā bija 152 000 eiro, tāpēc jāņem vērā arī potenciālo pircēju maksātspēja, kas attālākos reģionos ir zemāka. Lai arī zemi kādā citā pilsētā varētu iegādāties lētāk, būvniecības izdevumi būtu lielāki nekā dzīvokļu pārdošanas cenas, jo vietējie pircēji gluži vienkārši nevarētu atļauties iegādāties dzīvokļus par Rīgas cenām. Arī banku gatavība finansēt pircējus ārpus Rīgas ir piesardzīgāka, turklāt banku vērtētājiem būtu sarežģīti novērtēt īpašuma vērtību, jo trūkst salīdzinošo darījumu. Visu šo faktoru kopums būtiski ietekmē nekustamā īpašuma attīstītāju gatavību uzsākt vērienīgu būvniecību reģionos.

“Atalgojums par līdzvērtīgiem darba pienākumiem Rīgā un reģionos mēdz būs atšķirīgs. Te veidojas apburtais loks – no vienas puses, tā kā pirktspēja reģionos nav tikpat liela kā Rīgā, nekustamā īpašuma attīstītājiem trūkst pārliecības par projektu attīstību ārpus lielajām pilsētām, no otras puses – dzīvojamā fonda trūkums nereti liedz piesaistīt kvalificētu darbaspēku un attīstīt vietējo ekonomiku, kas šo pirktspēju ļautu paaugstināt. Diemžēl būvniecības izmaksas būtiski nesamazinās tikai tāpēc, ka projekts tiek attīstīts ārpus galvaspilsētas, tāpēc ir saprotama arī nekustamā īpašuma attīstītāju piesardzība,” saka “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Iespējams, vismaz daļēji risinājums, viņaprāt, varētu būt atkārtojamība, ar ko “Bonava Latvija” jau ir ļoti veiksmīga pieredze – atkārtojot procesus no projekta uz projektu, iespējams samazināt gan projektēšanai, gan būvniecībai nepieciešamo laiku un resursus, radot pircējiem pieejamāku galaproduktu: cena par mājokļa kvadrātmetru vienas un tās pašas komforta klases ietvaros, salīdzinot ar projektiem, kuros atkārtojamības metodes netiek pielietotas, atšķiras pat par vairākiem simtiem eiro.

Vēl viens būtisks iemesls koncentrēt resursus Rīgā ir jaunu mājokļu deficīts galvaspilsētā. Dzīvojamais fonds strauji noveco, daudzie padomju gados būvētie daudzdzīvokļu nami ir arvien sliktākā tehniskā stāvoklī, bet jaunu mājokļu piedāvājums īsti netiek līdzi pieprasījumam. Piemēram, tādos iecienītos mikrorajonos kā Purvciems vai Imanta uz vienu jaunu dzīvokli ir attiecīgi 37 un 24 potenciālie pircēji, padarot šīs apkaimes sevišķi pievilcīgas attīstītāju acīs.

“Nenoliedzami ar jaunu dzīvokļu trūkumu saskaras ne tikai rīdzinieki – daudzviet dzīvokļu piedāvājumu klāsts ir mazs un ir grūti atrast pienācīgu dzīvokli par saprātīgu cenu. Piemēram, Valmierā divistabu dzīvokļa īres maksa mēnesī vidēji ir no 300 līdz 400 eiro, neskaitot komunālos maksājumus, kas daudz neatpaliek no Rīgas cenām. Līdz ar to dzīvojamā fonda izaicinājumi ir jārisina visā Latvijā, liekot kopā spēkus gan vietējām pašvaldībām, gan uzņēmējiem un kreditētājiem. Tā ir iespēja mazajiem un reģionālajiem attīstītājiem īstenot savas ieceres bez “smagsvaru” veidotās konkurences, tādējādi paverot iespēju vietējā biznesa izaugsmei,” uzsver Mareks Kļaviņš.

Tas gan nenozīmē, ka lielie nekustamo īpašumu attīstītāji skatās tikai Rīgas virzienā. Arvien pieprasītāka kļūst Pierīga, piemēram, viens no “Bonava Latvija” pēdējā laikā pieprasītākajiem projektiem “Dreilinga mājas” atrodas Dreiliņos Ropažu novadā, un tas ir labs starts, lai nākotnē skatītos arī tālāk aiz galvaspilsētas robežām.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.