Viedoklis: Kaimiņu būšana jeb – spēja vienoties ir svarīgāka par naudu
Absolūti lielākā daļa Latvijas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji uzskata, ka viņu mājas tehniskais stāvoklis būtu jāuzlabo, tā liecina ALTUM šoruden veiktā aptauja. Tomēr, kā atzīst gan eksperti, gan ALTUM pieredze, lielākais šķērslis namu atjaunošanai, ir nevis naudas trūkums, bet gan kaimiņu nespēja sadarboties.
Mūsu aptauja, ko veicām kopā ar SKDS, atklāja, ka lielākā daļa iedzīvotāju (74 %) būtu gatavi investēt sava daudzdzīvokļu nama uzlabošanā, tomēr realitātē traucē nespēja vienoties ar kaimiņiem. Vairums aptaujāto norāda, ka būtu ar mieru uzlabojumus finansēt no iedzīvotāju kopīga kredīta, ja izdotos nolemt par nepieciešamiem remontdarbiem un tie saskanētu ar viņu gaidām. Tomēr teju puse jeb 46 % aptaujāto kā galveno apgrūtinošo apstākli remontdarbu veikšanai min atbalsta trūkumu no kaimiņiem vai nespēju vienoties par veicamajiem darbiem, un vēl 25 % aptaujāto ir saskārušies ar neieinteresētību no apsaimniekotāja puses. Reālās pieredzes stāstos atjaunoto ēku pārstāvji stāsta, ka tieši pirmie soļi: panākt kaimiņu interesi atnākt uz kopsapulcēm un savākt nepieciešamo parakstu daudzumu remontdarbu uzsākšanai, ir bijuši visgrūtākie.
Latvijas realitāte ir tāda, ka vēl vairākus desmitus gadus lielākā daļa no mums dzīvos daudzdzīvokļu mājās, kas uzceltas pirms 2000. gada. Uzcelt veco vietā jaunus ātri nevaram, tomēr labiekārtot esošos gan ir iespējams. Ekspertu vērtējumā aptuveni 70% no Latvijas daudzdzīvokļu namiem var atjaunot izmaksu efektīvā veidā. Atjaunota māja, pirmkārt, ir vērā ņemams naudas ietaupījums. ALTUM energoefektīvo ēku projektā iesaistījušies dzīvokļa īpašnieki stāsta, ka pēc mājas renovācijas apkures rēķini samazinājušies pat vairāk nekā uz pusi. Tas ir ievērojams ieguvums, īpaši ņemot vērā vēl nepieredzēto enerģijas cenu kāpumu Eiropā un strauji uzkāpušās cenas visiem enerģijas resursiem. Tomēr līdztekus ietaupītiem līdzekļiem ir arī cits ieguvums: patīkama dzīves vide un uzlabota dzīves kvalitāte, kas, kā rāda pašvaldību pētījumi, kļūst arvien svarīgāks faktors iedzīvotājiem, izvēloties savu nākotnes dzīves vietu.
Līdz šim iedzīvotājiem bijušas pieejamas vairākas finansējuma iespējas namu uzlabošanai: daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma, privātmāju energoefektivitātes programma, arī komercbanku piedāvājums. Šoruden valsts atbalsta programmu klāstam pievienojusies ALTUM programma daudzdzīvokļu namu atjaunošanai un teritoriju labiekārtošanai.
Arī šajā programmā viens no pirmajiem soļiem ir mājas iedzīvotāju vienošanās par veicamajiem darbiem un esam jau saņēmuši pirmos pieteikumus – kāds daudzdzīvokļu nams Rīgas centrā par aptuveni 40 tūkstošiem eiro plāno nostiprināt ēkas sienas, savukārt daudzdzīvokļu ēkas iedzīvotāji Maskavas ielā vienojušies veikt sienu konstrukciju atjaunošanu un ēkai būs nepieciešams ALTUM aizdevums 85 tūkstošu eiro apmērā. Esam apskatījuši arī citus piemērus. Piemēram, konkrētai ēkai Liepājā Liepu ielā ar 41 dzīvokli, kas veiktu pagraba un bēniņu siltināšanu un apkures sistēmas pārbūvi, šie darbi izmaksātu ap 185 tūkstošiem eiro, un ikmēneša vidējais maksājums par aizdevumu būtu nepilni 14 eiro uz dzīvokli.
Ēku atjaunošanas ieguvumi ir acīmredzami, savukārt to atstāšana novārtā ir ne tikai pārmaksāšana par siltumenerģiju un steidzamiem remontdarbiem, bet arī dzīvokļa vērtības samazināšanās. Mūsu līdzšinējā pieredze daudzdzīvokļu māju atjaunošanas programmā liecina, ka daudzdzīvokļu ēkas atjaunošanā liela nozīme ir tam, vai kāds no kaimiņiem vai apsaimniekotājs ir gatavs uzņemties vadošo lomu pārējo kaimiņu pierunāšanā. Kā stāsta biedrības “AB60” vadītāja Anita Bērziņa, kas vadījusi daudzdzīvokļu ēkas atjaunošanu un iedzīvotāju pirmo kredītu bankai jau nomaksājuši, sākums esot bijis grūts. Rīkotas vairākas sapulces ar dzīvokļu īpašniekiem, pa vidu saņemtas arī rakstiskas sūdzības un atsevišķu kaimiņu kategoriska nevēlēšanās veikt nekādus labiekārtošanas darbus. Tomēr tagad, kad pirmajā kārtā darbi paveikti un apsaimniekošanas rēķini mazinājušies turpat trīskārtīgi, visi ar paveikto esot apmierināti, un mājas iedzīvotāji jau plānojot nākamos ēkas atjaunošanas darbus.
Realitātē arī bieži dzirdam stāstus par to, cik kaimiņiem ir grūti savā starpā vienoties par veicamajiem darbiem, dzīvokļa īpašnieks labprāt uzņemas atbildību par savu dzīvokli, savukārt koplietošanas zonas, skaitā stāvvads, jumts un pagrabs, kā kopīpašums tiek ignorētas. Esam raduši domāt, ka daudzas lietas Latvijā nevaram atļauties finansējuma trūkuma dēļ, tomēr dažkārt tas izrādās mīts. Enerģisks mājas pārvaldnieks vai aktīvāks kaimiņš bieži vien ir dzinējspēks, kas iekustina arī pārējos daudzdzīvokļu namu īpašniekus, un ja vien kaimiņi ir vērsti uz sadarbību, tad izrādās, ka kopīgiem spēkiem var izdarīt daudz, lai skats pa logu un gājiens caur kāpņu telpu būtu patīkams un ikdienā sagādātu prieku.
Raksta autors: Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs