Vismaz vienam sertificētam jumiķim uz jumta ir jābūt

Sarunāt tikšanos ar Latvijas Jumiķu apvienības valdes locekli Armandu Liedi nav vienkārši. Liedes kungs burtiski ir "uz izķeršanu", jo tieši viņa ieteikumus grib dzirdēt klienti, kam jāizvēlas jumta seguma materiāls dažādiem objektiem, viņa vērtējumu vēlas uzzināt tie, kam jumta klājums sagādājis problēmas, viņu aicina būt klāt pie lielāku un mazāku projektu īstenošanas gan tepat Latvijā, gan ārvalstīs.

Kas ir Latvijas Jumiķu apvienības šī pavasara svarīgākās aktualitātes?

Tās noteikti ir 18. maijā gaidāmās Jumiķu dienas, ko rīkosim jau devīto gadu pēc kārtas. Šī pasākuma ietvaros notiks arī Jumiķu čempionāts. Līdz šim mūsu jumiķiem izdevies parādīt lieliskus rezultātus, kas ļāvuši tiem piedalīties plašāka mēroga sacensībās. Pērn veiksmīgi startējām Jumiķu Pasaules čempionātā, kur metāla segumu kategorijām Latvijas pārstāvji ieguva 2. vietu.

Tuvākais pasākums norisināsies jau pavisam drīz, 6. aprīlī, kad Rāmavā notiekošās izstādes "Pavasaris 2013" programmā iekļautas arī jumiķu sacensības darbā ar metāla segumiem. Tiesa, pats pasākums norisināsies pie viena no mūsu apvienības biedriem – uzņēmuma "Tode".

Patīkami iepriecina fakts, ka palielinājusies interese par dokumentiem – jumiķa aroda zeļļa un meistara diplomiem. Vismaz vienam cilvēkam, kas kāpj uz jumta strādāt, ir jābūt ar zeļļa vai meistara diplomu. Šis panākums ir mūsu apvienības nopelns, jo esam daudz strādājuši ar valsts un pašvaldību institūcijām, lai, veidojot konkursu iepirkumu noteikumus, tiktu iekļauta prasība pēc šādiem aroda kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem. Tas ir izdevies un konkursos šīs prasības parādās, līdz ar to būvnieki ir ieinteresēti iegūt šādus diplomus. Savukārt saņemt zeļļa vai meistara diplomu var, nokārtojot eksāmenu Jumiķu apvienībā, un mēs esam stingri vērtētāji.

Vai šos diplomus atzīst arī ārvalstīs?

Jā, un tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc pieprasījums pēc šiem dokumentiem aug. Piemēram, Vācijā nevar izņemt būvatļauju, ja katram darbam nav paredzēts atbilstošs sava amata meistars ar attiecīgu dokumentu. Tas nozīmē, ka šis meistars ir pilnībā atbildīgs par to darbu, ko viņš izdara. Es ceru, ka ar laiku šāda prakse ieviesīsies arī Latvijā un mūsu apvienība arī pie tā strādā. Lai būvatļaujas netiktu izsniegtas tikai vienkārši pamatojoties uz vienas vai otras firmas sertifikātiem, bet uz konkrētu darba darītāju kvalifikācijas apliecinājumiem.

Vai Jumiķu apvienībai izdevies kaut ko ieteikt vai ieviest darbā pie jaunā Būvniecības likuma redakcijas izstrādes?

Varu palepoties, ka pateicoties manai neatlaidībai un iniciatīvai, Būvniecības likumā tika atpakaļ "atgriezti" būvamatnieki. Radās iespaids, ka Būvniecības likuma virzītāji uzsver tikai būvinženieru, arhitektu un būvinspektoru lomu, savukārt būvamatnieki no likuma tika izslēgti, jo viņiem jau tāpat ir savs Likums par amatniecību, kam viņiem vēl vajadzīgs Būvniecības likums. Taču parādiet kaut vienu ēku, ko uzbūvējis arhitekts kopā ar būvinženieri? Reālos darbus jau dara būvamatnieki.

Manuprāt, pašreizējā redakcijā Būvniecības likums ir tāds "papīra" likums, proti, galvenais akcents vērsts uz to, kā pareizi noformēt būvniecības dokumentus. Kā noritēs visi praktiskie darbi, tas nevienu īsti neinteresē, galvenais, lai "papīri kārtībā".

Vai jumiķu arods interesē jauniešus?

Patlaban šķiet, ka nē. Jau otro gadu pēc kārtas Ērgļu arodvidusskola nevar nokomplektēt jumiķu apmācības grupu. Līdz šim nav bijusi prasība pēc jumiķa amatu apstiprinošiem dokumentiem un jauniešiem nav motivācija iet speciāli mācīties, jo liekas, ka iemācīties likt jumtus var tāpat. Tagad, kad prasības pēc dokumentiem būs stingrākas, cerams, vēlme mācīties pieaugs. Kvalitāte palielināsies, un veidosies veselīga konkurence. Pašreizējā situācijā konkurenti savā starpā ir gan kvalificēti jumiķi (ar prakses sertifikātiem), gan nekvalificēti. Turklāt tie nekvalificētie , nepārzinot tehnoloģijas un jumtu specifiku , piedāvā zemāku cenu, kas pasūtītājam ir vilinošāk. Tas, ka jumts būs izbūvēts nepareizi, tajā brīdī nevienu neinteresē.

Un tad aicina Jūs veikt tehnisko ekspertīzi.

Tieši tā! Latvijas Amatniecības kamerai, pie kuras pieder arī Latvijas Jumiķu apvienība, ir līgums ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) par sertificētu ekspertu pakalpojumiem. Patlaban esam četri eksperti, kas veic apsekošanas, tehniskās ekspertīzes. Liela daļa sūdzību par nekvalitatīvi veiktajiem darbiem tomēr neaiziet līdz tiesai, jo uz mūsu sniegtā slēdziena pamata izdodas vienoties ar darbu veicējiem par kļūdu izlabošanu. Esam veikuši ekspertīzes arī materiāliem un bijušas domstarpības ar materiālu ražotājiem par kvalitāti un tehnoloģiju atbilstību.

Cik kvalitatīvs ir jumtu segumu sortiments, ko tagad piedāvā tirgus?

Tirgu sakārtojuši paši pircēji, jo mums ir paradums pirkt to, kas ir lēts un kas pirmajā brīdī labi izskatās. Vienu brīdi pirka bitumena viļņotās loksnes, tagad to "bums" ir beidzies. Tad sekoja bitumena šindeļi, kuru pārdošanas apjoms tagad arī krities. Liels noiets joprojām ir metāla segumiem un šajā jomā kvalitāte ir pazeminājusies. Ja agrāk metāla standarta biezums bija 0.55mm, tad tagad bieži izmanto 0.45mm, kas ir plānāks un mīkstāks. Loģiski, ka nākamais jautājums ir par cinka biezumu uz šī metāla, cik tad tiek ieekonomēts. Šādi plāni materiāli par vilinošām cenām nāk no Āzijas puses. Savukārt mūsu apstākļiem vairāk piemērots būtu, piemēram, zviedru tērauds, kas ir pat 0.60mm biezumā, ar biezāku cinka slāni, bet cena būs augstāka.

Labam amatniekam, tostarp jumiķim, darba nekad netrūks.

Jā, šobrīd ir tā, ka labiem jumiķiem darba tiešām pilnas rokas un viņiem ir labi piedāvājumi gan Latvijā gan no ārvalstīm. Nevis, lai brauktu pavisam prom, bet, lai brauktu uz konkrētu objektu izpildīt noteiktu darba uzdevumu. Tu vairs nebrauc kā melnstrādnieks, bet kā priekšstrādnieks ar normālu samaksu, darba apstākļiem. Piemēram, arī es pats tagad pēc vācu kolēģu uzaicinājuma darbojos kā tehniskais palīgs kādā objektā Berlīnē. Mani arī aicina sniegt tehnisko palīdzību lielas viesnīcas izbūvē Kaļiņingradā. Globālais tirgus ir atvērts visiem, kas prot savu darbu darīt godprātīgi un apzinīgi. Vietējiem pasūtītājiem ar to vajadzētu rēķināties, jo, ja ir piedāvājums Rīgā vai Cēsīs un piedāvājums Oslo vai Stokholmā, vai vēl kaut kur, tad visu noteiks samaksa un līguma nosacījumi.

Kas Jūs pašu joprojām saista un aizrauj jumtu pasaulē?

Kā saka – dulliem pieder pasaule. Esmu apzināti gājis šajā virzienā un šī ir joma, kur jūtos komfortabli un vēlos to attīstīt tālāk. Joprojām pats mācos, daudz pētu un izzinu, jo tehnoloģijas mainās, nepārtraukti ienāk kaut kas jauns. Esmu izstrādājis jumiķu apmācības programmu Ērgļu arodvidusskolai – tas ir mans sirdsdarbs, ko gribētos veidot aizvien tālāk. Esmu pielicis savu roku tik daudziem objektiem un prieks, ka izdevies sniegt savu ieguldījumu arī Latvijas vizuālā tēla veidošanā.

Piemēram?

Darbā ar niedru jumtiem es Latvijā ieviesu jaunas tehnoloģijas, ko apguvu Vācijā un kas iepriekš pie mums nebija pazīstamas. Piemēram, koka kņutiņas (koka līstīte, ar ko piespiež niedres) vietā sāku izmantot cinkotu armatūru, sāku veidot jumta apakšējo malu horizontāli zemei, nevis vertikāli kā tas bija vēsturiski. Tāpat sānu mala vēsturiski Latvijā bija veidota ar vienkāršu dēli gar kuru niedres laida uz augšu un standarta jumta biezums bija 25cm. Es palielināju biezumu uz 30cm un jumta malu taisīju ar niedrēm nevis dēli. Latvijā bija kores, kas veidotas no spaļiem ar māliem vai vēlāk ar dēlīšiem, es ieviesu dakstiņus, uz kores liku metālu, skaidas un viršus. Esmu apmācījis daudzus jumiķus, kuri turpina manis iesākto.

Vai esat plānojis savu pieredzi kādreiz apkopot grāmatā?

Plānoju, bet tam joprojām nepietiek laika.

Paldies par sarunu!