Vita Jaunzeme: attieksme pret vidi sabiedrībā mainās uz pozitīvo pusi
Lielās Talkas tradīcija aizsākās pirms trim gadiem - ar talku 2008. gada 13. septembrī, kas bija kā iedzīvotāju dāvana Latvijai tās 90. dzimšanas dienā. Nākamās talkas notika 2009. gada 18. aprīlī un 2010. gada 24. aprīlī. Aptuvenie aprēķini liecina, ka kopumā šajos trīs pasākumos ir piedalījušies ap 310 000 entuziastu. Šī gada Lielās Talkas, kas notiks 21. aprīlī, akcents būs Vides izglītība, kā arī pasākumu kuplinās Pagalmu labiekārtošanas kustība. Kamēr vēl tai gatavojamies, uz sarunu aicinājām Lielā Talkas projekta vadītāju, vienlaikus arī biedrības Pēdas LV valdes priekšsēdētāju Vitu Jaunzemi.
Kā nonācāt līdz jomai, kurā darbojaties?
Vides jomā nonācu nejauši – faktiski nelaimīgas sakritības dēļ. Kā Operas soliste biju pazaudējusi balsi un nespēju vairs padziedāt. Bija jāizvēlas darīt kaut ko citu, jo situācija bija dramatiska – visa iepriekšējā dzīve bija ziedota tikai un vienīgi mākslai un pēkšņi tas viss sabruka. Bija jāatrod jauns veids sevis nodarbināšanai. Otra mana lielā mīlestība aiz mūzikas allaž bijusi daba.Tai virzienā arī devos. To, ka tas viss izvērsīsies šādi – ne plānoju, ne prognozēju ... .
Cik "aktīva un dzīva" šobrīd ir Lielās Talkas ideja sabiedrībā? Vai šis pasākums tagad ir pieņemts kā pati par sevi saprotama ikgadēja tradīcija?
Talkotāju skaits arvien pieaug, cilvēki arvien vairāk sākuši domāt par apkārtējo vidi un domā, kā pret to saudzīgāk izturēties – tie, manuprāt, ir lieli sasniegumi, kas iegūti, pateicoties Lielās Talkas idejai. Būtībā Talka nekad nav bijusi pašmērķis, bet gan līdzeklis, lai sasniegtu to, ka Latvija kļūst tīra un zaļa, ka cilvēki arvien vairāk rūpējas par vidi, kas ietver arī rūpes par sevi.
Ar ko Lielās Talkas atšķiras viena no otras un ar ko šī gada Talka varētu būt īpaša, kādi jaunumi gaidāmi?
Grūti pateikt, ar ko atšķiras. Mums nav īpaša mērķa panākt, lai tās kaut kādā veidā atšķirtos. Katru gadu Talka tiek papildināta ar jaunām lietām, piemēram, šogad par galveno tēmu izvirzīts ūdens. Jaunums ir tas, ka Talkai tagad ir sava himna. Balsojumā par Lielās Talka himnu vislielāko balsu skaitu ieguva dziesma "Tumša nakte, zaļa zāle". Šī dziesma līdz Lielajai Talkai iegūs savu aranžējumu un 21.aprīlī, Lielās talkas laikā, palīdzot ikvienam talciniekam, sāks savu skanīgo dzīvi.
Daudz darba veicam sabiedrības izglītošanā, rīkojam dažādas akcijas, kas varbūt nav plaši pamanāmas, bet ir pietiekami nozīmīgas. Piemēram, tika izsludināts konkurss Talkas pašvaldību koordinatoriem, notiek akcija "Skaties dziļāk!", kuras ietvaros organizēti tematiski konkursi, semināri. Savos pasākumos aktīvi cenšamies iesaistīt skolēnus un jauniešus.
Jūsu komentārs par projektiem, kas attīstījušies Lielās Talkas ietvaros - Sniega talka, Sniegavīri, ūdenstilpņu sakopšana ... . Cik atsaucīga ir sabiedrība? Kas vēl plānots tuvākajā nākotnē?
Tās ir tādas mazas akcijas, kas it kā nemanāmi, bet tomēr uzrunā cilvēkus un liek aizdomāties par to, cik lielā mērā mēs – cilvēki , esam saistīti ar dabu. Jaunākā akcija ir tā dēvētā " korķīšu akcija". Tās ietvaros iedzīvotāji tiek aicināti sakrāt un līdz 16. aprīlim nodot pēc iespējas vairāk plastmasas pudeļu korķīšus. No savāktajiem korķīšiem Lielās Talkas dienā, 21.aprīlī, nodibinājums Rīga 2014 Rīgas centrā veidos pasaules karti ar mērķi uzstādīt pudeļu korķīšu rekordu. Šajā kartē ar sarkaniem korķīšiem tiks atzīmētas tās pasaules valstis, kurās ik gadu norisinās Lielā Talka. Lai iedzīvotājiem būtu lielāka motivācija līdzdarboties, centīgākie korķīšu krājēji akcijas noslēgumā iegūs īpašas balvas no Lielās Talkas un korķīšu akcijas atbalstītāja veikala "Rimi". Pēc kartes izveidošanas un rekorda uzstādīšanas, korķīši tiks nogādāti uz otrreizēju pārstrādi, lai uzsāktu vēl vienu dzīves ciklu.
Kā un vai vispār Talkas ideja ir mainījusi sabiedrības attieksmi pret vidi, pret atkritumu apsaimniekošanu? Jūsuprāt, cik lielam laikam būt jāpaiet, lai varētu teikt, ka Latvijas sabiedrība ir izaudzināta šai ziņā
Līdzšinējie pasaules piemēri liecina, ka jāpaiet aptuveni 50 – 60 gadiem, līdz sabiedrībā notiek reālas un pamatīgas domāšanas un attieksmes maiņas. Es ceru ka Latvijā tas notiks ātrāk – mēs esam talantīga tauta. Baidos, ka pēc 10 – 20 gadiem, mums jau būs citas – nākamā līmeņa vides problēmas, par kurām pat negribas domāt, kādas tās varētu būt. Bet, ja mēs nesāksim kaut ko darīt šodien un tūlīt, tad nākotne var būt ļoti bēdīga.
Jūsuprāt, kāpēc cilvēki turpina mēslot arī pēc tam, kad paši sakopuši? Jau drīz pēc Talkām atkal var redzēt izmestus atkritumus.
Domāju, ka tie, kas ir kopuši – tie nemēslo. Mēslo tie, kuri neciena ne sevi, ne citu padarīto darbu, pat, ja tas ir veikts viņu pašu dzīves kvalitātes uzlabošanai. Uzdrīkstos apgalvot, ka šādiem mēslotājiem nav daudz smadzeņu. Gribu cerēt, ka to var mainīt.
Kā tiek izvēlētas vietas konkrētu projektu norisei, piemēram, Lojas upes sakopšanai? Vai tā ir vietējās pašvaldības iniciatīva vai Jūs paši meklējat kādus objektus? Vai iedzīvotāji paši var kļūt par iniciatoriem konkrētos sakopšanas darbos?
Konkrēti, Lojas upe bija mūsu iniciatīva, pareizāk sakot, Lielās Talkas ūdens tilpņu galvenā koordinatora Viestura Silenieka iniciatīva. Bet, runājot par iedzīvotāju vēlmi sakopt savu tuvāko apkārtni, tā ir ļoti apsveicama. Un ne tikai Talkas ietvaros. Ne jau vienmēr visur ir piemēslots. Bieži vien pagalmā vienkārši būtu jānokrāso vai jāsalabo soliņš. To var izdarīt arī pašu spēkiem. Ja ir kāds lielāks darbiņš, būtu labi piesaistīt kādu vietējo uzņēmumu. Lokālais patriotisms strādā.
Protams, kas attiecas uz atkritumiem un to vākšanu, situācija ir savādāka. Atkritumi maksā - ir jāmaksā par to nodošanu un noglabāšanu. Līdz ar to, ja cilvēki vēlas savākt kādu teritoriju – tas ir jāsaskaņo ar konkrēto pašvaldību. Saskaņojums nepieciešams jebkurā gadījumā – vai tas notiek talkas ietvaros vai pēc personīgas iniciatīvas.
Jūsu ieteikums būvniecības atkritumu savākšanā - ko darīt tiem, kas pabeiguši būvdarbus un vēlas būvgružus sakopt tā, lai nekaitētu videi?
Ja kāds veic būvdarbus – tad ir jāpasūta konteiners, par to ir jāsamaksā un to tad attiecīgi arī izved un noglabā. Nedomāju, ka cilvēki ir tik neinformēti, ka par to nezina. Bieži gan naudas ekonomijas apsvērumu dēļ, tie būvgružus izved tuvējā mežiņā, un tas jau ir noziegums. Pret dabu un pret citiem cilvēkiem.
Kā Jūs pati atpūšaties un kur rodat spēkus brīžos, kad liekas "tālāk vairs nevar"?
Dabā. Daba ir mans templis un mans ģenerators.