www.building.lv lasītājs jautā: Man patlaban tiek veidots projekts privātmājai. Zemesgabals ,kurā domāju celt māju, ir ar augstu gruntsūdens līmeni, līdz 3m ir smalkā jūras smilts- tālāk māls. Grunts

Foto: www.building.lv lasītājs jautā: Man patlaban tiek veidots projekts privātmājai. Zemesgabals ,kurā domāju celt māju, ir ar augstu gruntsūdens līmeni, līdz  3m ir smalkā jūras smilts- tālāk māls. Grunts; autors: www.building.lv lasītājs jautā: Man patlaban tiek veidots projekts privātmājai. Zemesgabals ,kurā domāju celt māju, ir ar augstu gruntsūdens līmeni, līdz  3m ir smalkā jūras smilts- tālāk māls. Grunts

Atbild uzņēmuma ASSVE direktors Uldis Veselis:
 
"Konkrētajā situācijā ir divas sliktas lietas - grunts ūdens un māls. Jūras smilts būtu stabilizējoš faktors.

Par mālu. Ja tā slānis ir neliels,30-50 cm, un būvējamā ēka ir vieglas konstrukcijas, tad, izveidojot pamatus uz esošā smilšu slāņa no monolītā betona un uz monolītas betona plāksnes zem visas mājas, problēmām nevajadzētu būt. Ja māla slānis ir biezs, 50 -120cm, un tā struktūra ir tīrs māls, to vajadzētu nomainīt ar nestspējīgu grunti un pamatus būvēt uz tās. Šīs lietas projektā būtu jāiestrādā arhitektam un būvkonstrukciju daļas būvinženierim.

Par grunts ūdeni. Zemes gabalam bez kopējās melorācijas sistēmas apzināšanas novadīt vai pazemināt grunts ūdeni ir gandrīz nav cerību. Grāvi var rakt, ja ir skaidri zināms, ka tas pildīs savu funkciju, tas ir – ūdenim būs kur aiztecēt.

Konkrētajā situācijā korekts risinājums būtu pacelt apbūves vietas zemes līmeni ar nestspējīgas grunts pievešanu un uz tās veidot pamatus. Šim projektam nepieciešamais nestspējīgas grunts apjoms būtu 150 m3, jārēķinās, ja nestspējīga grunts būs vajadzīga arī ceļa izveidei."