Zolitūdes traģēdija būvniecības nozarei ir iemācījusi veikt darbus kvalitatīvi un atbildīgi
Zolitūdes traģēdija visai Latvijai bija liels šoks. Arī daudziem būvniecības nozares pārstāvjiem, kad kļuva skaidrs, ka būvniecībā nereti bija sastopama paviršība un bezatbildība, ka daudzu ēku celtniecībā netika pienācīgi ievēroti esošie noteikumi, ka būvnieki bieži grēkoja izvēlēto materiālu un veicamo darbu kvalitātes ziņā, un ka netika veikta pienācīga uzraudzība. Lai nekas tāds neatkārtotos, nepilnu gadu pēc Zolitūdes traģēdijas – 2014. gada 1. oktobrī – tika izveidots Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB). Aizvadīto piecu gadu laikā ir veikts daudz darbu, lai uzlabotu būvniecības vidi un kvalitāti, un par būtiskākajiem no tiem pastāstīja BVKB Sabiedrisko attiecību speciāliste Egita Diure.
Drošības nosacījumi ir kļuvuši stingrāki
Laikā pēc Zolitūdes traģēdijas ir veikti grozījumi vairākos būvnormatīvos, kā arī pieņemts jauns Būvniecības likums. Arī Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) tika izveidots pēc Zolitūdes traģēdijas – 2014. gada 1. oktobrī, ar mērķi īstenot valsts uzraudzību būvniecības jomā. Valsts uzraudzības funkcijas atjaunošana līdzās pašvaldību būvvalžu lomai bija solis uz mērķtiecīgāku un skrupulozāku uzraudzību, lai būvniecībā nepieļautu tādas kļūdas, kas var nest tik ievērojamus zaudējumus sabiedrībai, kā tas notika 2013. gada 21. novembrī.
Pēc šiem traģiskajiem notikumiem visi saprata, ka nekavējoties būtu jāapzina, kādā stāvoklī ir publiskās ēkas Latvijā. Un, runājot par ēku tehniskās izpētes nozīmi, Ministru kabineta 2014. gada 1. oktobra noteikumu "Ēku būvnoteikumi" 191. punktā noteikts, ka, lai ekspluatācijas laikā nodrošinātu publiskas ēkas atbilstību Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām, ekspluatācijā nodotas otrās vai trešās grupas publiskas ēkas īpašniekam ir pienākums veikt ēkas tehnisko apsekošanu ne retāk kā reizi 10 gados. Savukārt, ja tehniskās apsekošanas laikā konstatēti redzami ēkas bojājumi, kas var mazināt ēkas stiprību vai noturību, īpašniekam jāveic nepieciešamie pasākumi to novēršanai. Līdz ar to ēkas īpašniekam ir pienākums nodrošināt regulāru ēkas tehnisko apsekošanu, un gadījumos, ja bojājumi var mazināt ēkas mehānisko stiprību un stabilitāti, ir jāveic pasākumi to novēršanai.
Īpašnieks ir atbildīgs par būves tehnisko stāvokli
Ir veikti vairāki nozīmīgi grozījumi, tomēr vispirms vajadzētu vēlreiz uzsvērt tos, kas saistās ar ēkas tehnisko apsekošanu un tās rezultātiem. Vispārīgie būvnoteikumi šobrīd nosaka – ja eksperts ir sniedzis negatīvu atzinumu, viņam par to ir pienākums informēt Ekonomikas ministriju un BVKB, ja konstatētie trūkumi skar Būvniecības likumā noteiktās būtiskās būvei izvirzītās prasības. Savukārt būvnormatīvā par būvju tehnisko apsekošanu ir teikts, ka, konstatējot būves iespējamo bīstamību, apsekotājs par to piecu darbdienu laikā informē būvvaldi, institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, vai Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajos gadījumos – Būvniecības valsts kontroles biroju, nosūtot elektroniskā pasta vēstuli ar informāciju par būves adresi un konstatētajiem bojājumiem, kas var apdraudēt būves mehānisko stiprību vai stabilitāti. Citējot šos normatīvus, vēlos uzsvērt, cik liela ir īpašnieka atbildība par būves tehnisko stāvokli.
Būvnieki ir sapratuši augstu kvalitātes kritēriju nozīmi
Raugoties uz būvniecības jomas uzraudzībā paveikto valstī kopumā, kā būtiskākie notikumi kopš 2013. gada ir akcentējami normatīvo aktu pilnveide (Būvniecības likums, būvnormatīvi u.c.) un pakāpeniska pāreja uz būvniecības procesa pārvaldību digitālā vidē. Digitāla būvniecības procesa pārvaldība ļaus ievērojami mazināt administratīvo slogu, taupīt laiku un citus resursus, kā arī nodrošināt procesa caurspīdīgumu. 2018. gadā ir digitalizēts būvniecības ieceres saskaņošanas process no idejas līdz būvdarbiem.
Jāuzsver, ka Zolitūdes traģēdija bija notikums, kurš diezgan fundamentāli mainīja būvniecības nozares situāciju un attieksmi pret kvalitātes jautājumiem. Šo notikumu nav iespējams aizmirst.
Tāpat ir skaidrs, ka neviens būvnieks nekādos apstākļos nevēlas iegūt tādu reputāciju, kāda piemīt visiem Zolitūdes traģēdijā iesaistītajiem uzņēmumiem. Ir skaidrs arī tas, ka mēs vairs nedrīkstam tolerēt laika, resursu vai neuzmanības dēļ pieļautas paviršības. To visi saprot un cenšas izvirzīt arvien augstākus kvalitātes kritērijus. Piemēram, būvspeciālistu sertifikācijas sistēma kalpo tam, lai nodrošinātu nozari ar speciālistiem, kuri spēj veikt darbu kvalitatīvi un godprātīgi. Un svarīgi, lai mēs pieņemtu tādus lēmumus, kas cilvēkiem, kuri nevēlas vai nespēj strādāt, arī nedod tiesības strādāt.
