Ārvalstnieki nogaida, vietējie vairāk izvēlas īrēt nevis pirkt

Šī gada pirmais ceturksni nekustamo īpašumu tirgū bijis visnotaļ aktīvs. Īpašumus iegādājušies gan ārvalstu klienti, gan vietējie pircēji. Tomēr dažas pazīmes liek domāt, ka jau tuvā nākotnē tirgū gaidāmas arī izmaiņas. To nosaka gan valsts politiski ekonomiskā situācija, gan arī norises vietējā piedāvājuma –pieprasījuma veidošanā.

Viens no aktuālākajiem jautājumiem nenoliedzami šobrīd ir termiņuzturēšanās atļaujas, kuru saņemšanai nepieciešams ieguldīt investīcijas sākot no 71 tūkst. eiro. Kā zināms, jau tuvākajā laikā Saeima lems par jaunām izmaiņām LR Imigrācijas likumā un ir skaidrs, ka tiks atceltas atļauju pirkšanas kvotas un minimālā ieguldījumu summa tiks paaugstināta no 250 tūkst. eiro. Balstoties uz šīm prognozēm, ārvalstnieki steidz iegādāt Latvijā jau sen nolūkotus īpašumus. Turklāt lielākā daļa objektu krietni pārsniedz minimālo ieguldījumu summu, lai nākotnē īpašums būtu pietiekami likvīds arī situācijā, kad iespējama īpašuma cenu samazināšanās.

Nekustamo īpašumu kompānijas "Realia" Dzīvojamā fonda direktors Andrejs Kozels uzsver, ka tieši gaidāmās izmaiņas likumdošanā mudina ārzemju klientus nokārtot dokumentus un investēt nekustamā īpašuma iegādē. Tiesa, lielākā aktivitāte notiek Rīgā un Jūrmalā, kur ir plašāks tādu objektu piedāvājums, kas atbilst nepieciešamajai summai. Savukārt reģionos pieprasījums no ārvalstnieku puses ir minimāls, jo šeit vienkārši nav piedāvājumu attiecīgajā cenā.

Līdztekus gan vērojama arī pretējas tendences attīstīšanās – vērojot politisko un ekonomisko situāciju, daudzi ārzemju, īpaši Krievijas, klienti, kas iepriekš apsvēra domu par labu īpašuma iegādei Latvijā, pagaidām no šī plāna atsakās. A. Kozels norāda, ka cilvēki vienkārši vēlas nogaidīt ar nopietnām investīcijām.

Stabili aktīvs ir vietējais tirgus – lielākā aktivitāte vērojama dzīvokļu tirgū, un lielākais darījumu skaits notiek Rīgas mikrorajonos. Tomēr, domājot par to, vai dzīvokli pirkt vai īrēt, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, tagad priekšroka tiek dota īrēšanai. Pēc A. Kozela domām viens no iemesliem ir nevēlēšanās ņemt hipotekāros kredīts, otrs – klienta neatbilstība banku kreditēšanas nosacījumiem. "Bankas tagad ļoti strikti vērtē klientus, analizē visus potenciālos riskus - kredītņēmēja maksātspēju, piedāvātās ķīlas vērtību un ņem vērā vēl daudz citus nosacījumus. Bieži ir gadījumi, kad klientam tiek atteikts un kredīts netiek piešķirts," saka A. Kozels.

Vietējā tirgū šobrīd plaši tiek piedāvāti banku meitas uzņēmumu īpašumā esošie objekti, kas lielākoties atsavināti to iepriekšējiem īpašniekiem. Nereti šo objektu cenas pat ir augstākas par tirgus vērtību, taču bankas tiem mēdz piedāvāt īpaši izdevīgus kreditēšanas nosacījumus vai citas patīkamas opcijas, piemēram, nomaksāt visus ar šī īpašuma iegādi saistītos nodokļus. Ļoti retos gadījumos tiek piedāvāts aizdevums pat 90% apjomā no īpašuma vērtības.

Kopumā raksturojot pašreizējo nekustamā īpašuma tirgu, A.Kozels atzīmē, ka ir cēlusies īpašumu cena un tikai aptuveni 30% piedāvājumu tiek piedāvāti par patieso tirgus cenu. Speciālists prognozē, ka jau drīzumā būs jūtamas cenu izmaiņas, taču, vai tās mainīsies uz augšu vai leju, atkarīgs no daudziem faktoriem.

Vairāk informācijas: www.realia.lv