Ķekavas apvedceļa rekonstrukcijai plāno piesaistīt privātu partneri
Foto: Ķekavas apvedceļa rekonstrukcijai plāno piesaistīt privātu partneri
Valsts galvenā autoceļa Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma "Ķekavas apvedceļš" rekonstrukciju plānots īstenot kā publiskās – privātās partnerības projektu.
Šādu lēmumu otrdien, 7.oktobrī, konceptuāli atbalstīja valdība, vērtējot Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts galvenā autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" publiskās un privātās partnerības iepirkuma procedūras uzsākšanu. Projekta finansiālie aspekti tiks vērtēti jauno politikas iniciatīvu nākamajam gadam ietvaros.
Projekta mērķis ir izbūvēt Ķekavas apvedceļu autoceļa E67/A7 posmā vairāk nekā 17 km garumā, padarot lielāko daļu šī ceļa posma par divbrauktuvju ātrgaitas ceļu ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Tādā veidā ievērojami tiks uzlabota satiksmes drošība un samazināts ceļu satiksmes negadījumu risks, kā arī, palielinot ceļa caurlaidi, tiks ietaupīts autovadītāju laiks.
Pašlaik tiek prognozēts projekta ieviešanu uzsākt 2018.gadā.
Valsts galvenā autoceļa E67/A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posms Rīga – Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Rīgas pieejās ar satiksmes intensitāti ap 17 000 automašīnām diennaktī. Autoceļš E67/A7 ietilpst Eiropas komunikāciju tīklā TEN-T un pēc Rīgas pilsētas Dienvidu tilta būvdarbu pabeigšanas satiksmes intensitāte pieaugs un pārsniegs esošā ceļa caurlaides spēju.
Kā norāda biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš: "Ņemot vērā, ka valsts budžeta finansējums jaunu satiksmes infrastruktūras projektu finansēšanai ir nepietiekams, nozare atzinīgi vērtē valdības konceptuāli pieņemto lēmumu, piemērot publiskās un privātās partnerības modeli Ķekavas apvedceļa būvniecībā. Tas atbilst nākamā Eiropas Komisijas Priekšsēdētāja Ž.K. Junkera solītajam, ka valstu ieguldījumi infrastruktūrā, arī aizņemoties no nākotnes, nebūtu atspoguļojami valstu parādsaistībās. Praktiski realizējot minēto projektu, nākotnē būs radīts jauns un stabils alternatīvs finansējuma modelis ceļu infrastruktūras attīstībā."
Partnerības līguma termiņš paredzēts 23 gadi, kas ietvertu projektēšanas un būvniecības darbiem – 3 gadus un apsaimniekošanai – 20 gadus.
SM paredzēts noteikt par publiskā partnera pārstāvi, kas veic publisko iepirkumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz līgumu ar privāto partneri. Līguma darbības laikā SM būs tiesīga daļu savu funkciju deleģēt valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts ceļi".
Tiks arī paredzēti pakalpojuma (būvdarbu veikšanas un inženierbūves turpmākās uzturēšanas) kvalitātes kontroles mehānismi un iespējamās soda sankcijas, tajā skaitā līgumsodi, ja nav izpildīti paredzētie pakalpojuma kvalitātes un kvantitātes standarti.