Ir jāsiltina 60-to gadu māja, kur ārsiena ir 1,5 silikāta ķieģeļa biezumā. Vai ir jēga iespringt uz akmens vati, ja silikāta ķieģelis tāpat ir neelpojošs materiāls vai visu vienkāršot ar 100mm putuplastu???

No būvfizikas principiem vienalga vai polistirols vai akmensvate, bet ja ēka atrodas blīvi apbūvētā vietā, tad akmensvatei kā grūti degamam materiālam nenoliedzama priekšrocība.

Ar silikātķieģeļiem apšūtajās Hruščovkās un Brežņevkās nav nācies ievērot tādas kondensāta/pelējuma problēmas kā vēlākajās it kā tehnoloģiski izgatavoto un pat siltināto lielpaneļu ēkās.

Tad Vienstāvs rekomendē vati?

Es apšaubīju silikātķieģeļa neelpošanu.
No diviem minētajiem noteikti tikai vati, putuplastu (ekstrudēto) es atļautos rekomendēt vienīgi pamatiem/pagrabam. Taču ir arī citi varianti, piemēram, fibrolīts utt.

Pret putuplastu stereotipiskais aizspriedums, vai arī ir kādi argumenti?

Piedāvā putuplastu ar pietiekamu tvaikcaurlaidību?

No siltināšanas teorijas zināms, ka siltinot ēku ar materiāliem, līdzīgi kažokam, kad vieglākais un siltumizolētākais materiāls atrodas aukstajā pusē vai fasādē uz iekšējā materiāla ārējās sadurvirsmas kondensāts neveidojas. Ja vēl ņemam vērā, ka siltumizolācijas materiālu bez šuvēm iestrādāt nevaram, potenciālās vietas mitruma iztvaikošanai, tad polistirola lietošanā pie mūra ēkas problēmas nesaskatu.
Problēma varētu būt putuplasta apdare, ja te tiek lietots sintētiskais apmetums uz kaučuka bāzes, kas veido tvaika necaurlaidīgu membrānu. Iespējams, ka tieši šāda veida fasādes segums nodara lielāku postu kopējai sienas konstrukcijai.
Ja apdarē izmanto gaisa -kaļķu apmetumu, tad viss parasti kārtībā.

Neliels salīdzinājums siltināšanā
[www.rbb.lv]

Un kas būtu jādara 60-to gadu ārsienas iekšpusei, lai pie Ivara aprakstītās ārpuses nodrošinātu LBN 002-01 25.punkta prasību?