Būvinženiera kungs, vēlējos noprecizēt LBN prasību par to 5x tvaika barjeru ārsienas siltajā pusē. Ja šī prasība neizpildās, tad siena tik un tā var būt atbilstoša LBN, tikai tas jāpamto ar aprēķiniem, ka neveidosies kondensāts?
Ilustrēšu ar piemēru, par ko lauzu galvu.
Kaļķa-cementa-smilšu apmetums. Mju=6. 6*0.015=0.09
Keraterm 17,5 keramiskie bloki. Mju=15. 15*0.175=2.625
Kopā 2.715.

Isover OL-33 siltumizolācijas plāksnes. Mju=1. 1*0.205=0.205
Caurumotais apdares ķieģelis. Mju-15. 15*0.085=1.275
Kopā 1.48.

2.715/1.48 = 1.83, tātad prasība neizpildās.

Pēc būtības konstrukcijai ir nepieciešama ventilējamā gaisa šķirkārta, tomēr tā ir saistīta ar virkni tehnoloģisku sarežģījumu - mūrējot ķieģeļus, mūrjava izspiežas ventilējamajā spraugā, vieta, kur pārziemot kukaiņiem utt.
Vai ir kāda iespēja mainot sienas konstrukciju un saglabājot ķieģeļu apdari, izvairīties no gaisa šķirkārtas? Piemēram, eļlas krāsa uz apmetuma (nespēju gan iztēloties).
Galu galā, ir virkne senāk būvētu māju (gāzbetons/šķirkārta/ķieģelis), kur šķirkārta iepūsta celulozes vate un nekas slikts nav noticis.

Precizēsim... 5x lielāka iekšējā tvaika pretestība vajadzīga tikai tad, kad apkurināmās vai siltās telpas iekšpusē atrodas siltumizolācija. Tas ir tādā gadījumā, kad iekšējais siltumizolācijas materiāls viegli laiž cauri ūdens tvaikus, kuri atduroties pret ārēju blīvu un aukstu konstrukciju uz tās kondensējas. Ārējo mitruma kondensāciju ikdienā varam redzēt vasarā uz auksto ūdensvadu cauruļu virsmām.
Kopumā viiss pareizi, ja aplēse pierāda, ka kondensāts var izvēdināties, tad tāds būvveids var tikt realizēts.
Par to, ka ir ticis būvēts un nekas slikts nav noticis? Cilvēki jau arī var smēķēt diezgan ilgu mūža laiku, nekas slikts jau uzreiz nenotiek... nu un tad strauji kaps. Taču, ja mūs interesē kapēc arī neredzamais siltums jātaupa - "ja kapeikas nekrāsi, pie rubļa netiksi".. kaut, kas apmēram tā. Es ļoti cienu slinkus cilvēkus, kas pirms tam, ka kaut ko jādara, painteresējas vai palasa kā to vienkāršāk vai efektīvāk izdarīt ... nu tas ir slinkāk.

Ivaram...Labs domājošā cilvēka definējuma interprets - slinkais...
Tā jau sen esot bijis - nebūtu slinkuma - mēs tā arī būtu palikuši par pērtiķiem...
Slinkums - Dieva dots...Dieva roka tā teikt...

Būvinženiera kungs, kā notiek kondensāta izvēdināšanās aprēķins? Vai jāsāk ar mitruma daudzuma aprēķināšanu iekštelpās, no tā jāatņem izvēdinātais mitruma daudzums, tad jārēķina ārsienu laukums un cik daudz tas ir spējīgs aizvadīt prom noteiktā laikā un tādā virzienā notiek aprēķini?
Ja ēkā ir piespiedu ventilācija, tad tās radītā gaisa apmaiņa ir krietni ātrāka nekā mitruma difūzija sienās, vai tadā gadījumā nesanāk, ka sienās nokļuvušais mitruma daudzums ir krietni mazāks vai pat niecīgs? Jo tomēr kermikas bloku "mī" vērtība 15 ir 2.5x lielāka nekā vieglbetona blokiem "mī" 6, tādejādi arī tas būtiski bremzē mitruma difūziju?

Forumā bija atsauce uz vācijas serveri, kas ļauj rēķināt kā siltumpretestības, tā arī kondensāta mitrumju. Taču no būvfizikas viedokļa tas notiek tā: no klimatoloģijas būvnormatīva mēs zinām būvvietas vides parametrus - ārgaisa vidējo temperatūru un mitrumu ... Latvijā piejūras reģionos mitrums diezgan patstāvīgs ~83+/-3% un šie divi rādījumi nosaka āra vides faktisko mitruma daudzumu gaisā. Telpās temperatūru nosaka gan normatīvi , gan to var izvēlēties pats iedzīvotājs - man ziemā guļamistabā patīk 10..12 grādu temperatūra, bet ir cilvēki, kam gribas +30 grādus, taču vidēji telpās laikam 20 grādi un optimālais mitrums no ~50%..lidz 70%. Tātad atrodam iekšējā gaisa piesātinājumu. Tādejādi veidojas mitrumu starpība, kurai pakļautas visas ārējās virsmas - sienas, jumti...izņemot grīda uz grunts. Tad tiek veikts šis rēķins.
Praksē sarežģītāk. Parasti telpās ieplūstošais aukstais gaiss ir ar mazu mitruma daudzumu un tapēc telpās ilgstoši noturēt 50% pagrūti - gaiss mākslīgi jāmitrina. Ieviešot piespiedu ventilāciju, bez gaisa mitrināšanas - ziemā mēs vēl straujāk pazeminam telpu gaisa mitrumu... pie pārāk sausa gaisa cilvēkam diskomforts - izžūst deguna gļotāda, žūst acis un arī citas problēmas.
Vai piespiedu ventilācija ietekmē ārējās konstrukcijas... domāju, ka atsevišķos gadījumos tā varētu būt... piemēram zināms fakts, ka pie ārējā stūra pielikts drēbju skapis kavē piekļūt siltumam un sienas stūris var sākt pelēt... tātad pareizi izbūvēta piespiedu ventilācija labāk - vienmērīgāk sasilda telpas ārējās konstrukcijas, bet ja runā par mitruma difūziju - tad šo procesu ietekmē patapināti, jo balstoties uz Brauna kustības principiem - mitruma tvaika spiediens noslēgtā apjomā ir vienmērīgi vērsts uz visām virsmām. Ja tas tā nebūtu - tad varētu izgatavot '' perpetums mobile" dzinēju.

Reku tas vācu brīnums ar kuru var rēķināt vismaz teorētiskā līmenī [www.u-wert.net]

Topika virsraksts atbilst man aktuālai tēmai, tāpēc ierakstīšu šo:

Esmu iegādājies jaunbūvi, kurai jāuzmūra otrais (jumta) stāvs. Ēka būvēta no silikātķieģeļa. Tā kā patīk konstrukcijas pamatīgums (50 cm sienas) bet nepatīk silikātķieģeļa izskats, tad ir plāns pēc ekspl. nodošanas nošūt to ar vertikāliem fasādes dēļiem sev tīkamā tonī, zem šiem dēļiem liekot max 50mm siltumizolējoša materiāla (vate, putuplasts, whatever). Rezultātā vajadzētu sanākt labi izolētai ēkai.