Pilnība LBN prasības nodrošināt būs sarežīti jo negribēsies pazaudēt telpas platību, kā arī radīsie problēmas ar aukstumtiltiņiem starpstāvu pārsegumos.
Iesaku izmantot fibrolītu 25mm; 50mm; 75mm vai 100mm lai uzlabotu situāciju.

Ja fasādi siltina ar fasādes vati, tad, manuprāt, izmanto to pašu apmetumu ko putuplastam? Ja jau pamatloma ir tieši apdarei, tad vate arī neko nelīdz?

Šīs jautājums tiešām ir vietā.
Un vel. Kurš vispār sauc fibrolītu par siltumizolācijas materiālu. Cik reizēs viņam ir mazāka siltuma pretestība salīdzinot ar vati vai puķiku?

Esot definīcija, sākot ar kādu īpatno pretestību uzskatāms par izolāciju, saskaņā ar kuru izolācijai pieskaitāmi pat vieglākie koki (tipa egle).

Tātad 25.punkts. Visām putu stirola vai uretāna plātnēm difūzijas koeficents ir 50..60. Tātad 10cm biezam siltinājumam, formula 5, nozīmē 0,1m*60~6 ir tvaika parciālais pārejas koeficents ārpusē.
Paša silikātķieģeļa mūra tvaika pretestība būtu 0,52*15 ~10> 6.
Lai nodrošinātu iekšpusē vismaz 5x lielāku tvaika pārejas pretestību 30..40, mums nepieciešams vai nu stiprināt 10mm saplāksni rūpīgi ar ALU- lentu aizlīmējot šuves, tvaika pāreja 0,01*400~40. Iespējama plastikšu tapešu līmēšana , vai virsmas krāsošana ar eļļas krāsu 0,2mm biezumā. Ja iekšpusē ir riģipsis, tad tā neredzamo iekšsienas pusi var otēt ar bitumu 0,7mm biezumā. 0,0007*50000 ~35.
Taču neesmu atradis pamatojumu šādas norādes par 5 kārtīgu tvaika normatīva pārsniegšanu nepieciešamību. Ir tvaika kondensācijas aplēse un ja tā parāda, ka konstrukcijā nenotiek kondensācija, tad šada iekšēja pretestība ??

Tad kā ar to vates apdari palika?

Bija jau mans jautājums mazliet provokatīvs ;)
Punkta būtību (hidrofobām izolācijām) uzskatu par pamatotu, bet precīzais skaitlis 5 rada jautājumus.
Pasaulē eksistē matemātiskie modeļi daudz pilnīgākam mitruma aprēķinam nekā Latvijas būvnormatīvā:
[www.ibp.fraunhofer.de]
[www.natural-building.co.uk]
[www.natural-building.co.uk]
Jautājums, kā mēs varētu pietiekami precīzi noteikt katram rēālam materiālam atbilstošās parametru vērtības. Visu cieņu, tomēr dažā tabulas rindā Neil May ir apvienojis manuprāt dažādus materiālus, turklāt iestrādes tehnoloģiskos it-kā-sīkumus vispār diez vai var ieciparot...

..mūsu teorētiskajā diskusijā par tvaika barjeras attiecībām siltajā un aukstajā pusē ir viens āķis. Tvaika 5x kārtīga barjera būtībā attiecas tikai uz ārsienu konstrukcijām bez gaisa vedināmās spraugas.
Bet , kas notiek ar betona grīdām uz siltumizolācijas vai ruberoīda jumta līmētiem segumiem. Ja 3x kārtīgam ruberoīdam tvaika pārejas pretestība ir ļoti (bezgalīgi) liela, tad kādā veidā izpildīt prasību par iekšējo tvaika pretestību.

Vai tad ruberoida jumtiem(kausētajiem) nav jāveido vēdināšanas lūkas(vai nebij uz 10m2 viena)?

Ir dzirdēts, ka tieši šādu jumtu siltumizolācijā veidojas pat tādi kondensāti, ko iemītnieki uzskata par lietus ūdeni no caura jumta!
Gan jau kautkas ir izdomāts arī tādiem, piemēram, ar latām distancēti ģeosieti...