Hehe, neiespringstam par "salmi un māli" - māli man būs telpu iekšienē! Lūk tur man gan gribas mālu krāsu uz sienām. :) Un domāju ka gribu veidot arī apsildāmo grīdu/klonu no māliem. Tā kā to vēl uzspēs!!

Man jau nemaz ar nevajag baisi gludo. Man patīk tādas viļņotas virsmas - nav un nebūs man kantainās un plakanās eiroremonta plaknes. :)

Tāāāāks - kurā vietā es esmu teicis, ka gribu GADU noturēt māju ar neapmestiem salmiem sienās!?!? :O Pirmā dzirdēšana!! Tas, ka man salmi gadu nostāvēja kaudzē sakrāmēti - tas gan ir fakts.

Nu lūk, bet kā ir ar to cementu - vai viņš nenokauj jebkādu sienas spēju caur sevi mitrumu paventilēt (elpot?) ?

Ok, kaļķis dārgs - bet cik tas ir dārgs? Tobiš, vai ir kādam zināma kaut kāda mērvienība, cik kaļķis kg maksā un cik uz m2 tādu kaļķi vajag? Dārgi ir abstrakts jēdziens, jo jāskatas salīdzinājumā pret ko. Un vispār - kādu kaļķi vajag, dzēstu, nedzēstu - nekad neesmu sapratis, kurš ir kurš no tiem un kam kuru izmanto...

Kalkis dzestais 25 kg ~2,5 ls. Jaucas proporcijas kalkis 2, grants 3, cements 1 laikam. Biezumam tava gadijumaa ir cita fishka - lai vejels neskraida ta ari bus vissvarigakaaa (protams lai udenji netiek klaat ar).

Aptuveni - ja veikalā Saulkalnes pelēkais maksā pāri par 4 Ls par 40 kg maisu, tad Saulkalnē ņemot veselām paletēm bija 3+ Ls par maisu. Ikšķiles Jānis precīzāk zinās, viņš ņēma, tiesa, nedabūja tādu cenu, kādu man bija solījuši izstādē.
Bet tur vēl jāskatās, varbūt vērts ņemt Krasnoseļskas dzēsto. Veikalā 25 kg maiss maksā tikpat cik Saulkalnes 40 kg, bet tas ir smalkāks, tīrāks un "stiprāks" - kalcija, nevis kalcija + magnija (dolomīta). Pakonsultējies ar Aleksandru. No otras puses kopā ar dzēsto tu pērc arī izreaģējušā ūdens svaru, turklāt imports nav patriotiski.

Nūū, cik biezu vajadzēs - tik jātaisa! Cik biezu iesakāt? Māli bija domāti kādi 5 cm aptuveni.

Palasījos tepat forumā Brinkmaņa kunga un citus tekstus - noskaidroju, ka cements neļauj īsti labi elpot apmetumam, bet turpretim atkal pliks kaļķis baisi ilgi žūst un ir baigi cimperligais - ta ne par mitru drīkst būt, tad ne atkal pārāk sauss (jāmitrina periodiski). Ko nu iesākt?

Būšu makten nepieklājīgs - man nerūp imports, man rūp, lai lieta ir racionāli izdevīga un funkcionāli pareiza! :) Tāpēc, gribu atrast to racionāli labāko, prātīgāko risinājumu.

No [www.saulkalne.lv] lasām: "Kaļķis un kaļķu java. Kopš padomju laikiem pret kaļķi ir negatīva attieksme. Tā izveidojusies regulāri neievērojot tehnoloģiskās prasības izgatavošanā un būvniecībā, rezultātā degradējot pašu materiālu. Kvalitatīvu kaļķi Latvijā vairs neražo. Saulkalnes pelēkais dolomīta kaļķis, ko mūsdienās sauc par baltkaļķi, nav tas, kuru lietoja vēsturiskajā apbūvē. Toreiz kaļķi ieguva no kaļķakmens.
Kāds tad ir kaļķis un kaļķu java? Tas ir lētākais, mūra ēkām piemērotākais fasāžu un iekštelpu apdares materiāls ar ļoti lielu izmantošanas pieredzi. Mitruma caurlaidīgs, elpojošs materiāls. Pietiekoši padevīgs, lai izsekotu vecu ēku kustībai. Šodien šī materiāla izmantošanā galvenās problēmas rada kompetentu speciālistu trūkums, lai precīzi ievērotu sagatavošanas un izmantošanas tehnoloģiju, laika apstākļus – temperatūru, gaisa mitrumu, respektētu saules iedarbību."

Šitajā linkā saka, ka vairāk par 20% cementa nevajagot:
[www.solarhaven.org]
vispār meklē gūglā:
[www.google.lv]

Izlasīju apmetuma sadaļu abās man esošajās salmu māju grāmatās. Amerikāņiem cementa apmetums it kā normāla štelle, kamēr briti pārliecinoši apgalvo, ka cementa apmetums pavisam nerullē.
Vēl izlasīju, ka kaļķa apmetumu jāklāj tikai tad, kad zināms, ka trīs mēnešus pēc tam nebūs sals un temperatūra zem +8 grādiem... Izklausās bēdīgi.
Jāpainteresējas, kā ir ar tiem mūsdienīgajiem kaļķa/cementa apmetumiem - varbūt tie žūst un sacietē ātrāk. Vienīgi, kā jau aaaa minēja - cementa proporcijai nevajadzētu pārsniegt 20%. Jāprasa apmetuma iestrādes profiņiem, ko šie teiks.

Cik atceros lielaaks daudzums cementa par 1:3 nekadu papildus labumu nedod. Hvz kaa ir apmetumaaa ko tas var nodariit sliktu.

Sliktums ir tajā, ka cements samazina apmetuma spēju laist cauri mitruma tvaikus (elpot) - lūk, šī lieta salmu sienai ir baigi svarīgā, lai mājā nodrošinātu lab mikroklimatu.
Un vēl - tā kā salmu māja ir samērā "dzīva", tobiš staigā gan paši salmi, gan, protams, arī pats karkass, tad apmetumam ir jābūt gana elastīgam. Māls tāds ir, tāpec arī salmu māju celtnieki to tik labprāt izmanto. Cements esot trausls un tam veidojas mikroplaisas ar laiku, kurās tad sūcas ūdens pamazām. Tā kaut kā.