Domāju, ka cementu Tavā apmetumā nevajag ne šķipsnu. Arī Ivars Brinkmanis ir rakstījis, ka kaļķa apmetumu jāliek rudenī. Tev atliek tikai izvēlēties - šajā, nākamajā vai pa daļām. Vai Aleksandra ieteiktais māla-kaļķa "pīrāgs".

Gaisa kaļķa apmetums 1:3 jānotur mitrs vismaz 3 nedēļas. Tapēc rudens septembris - oktobris varētu būt pienācīgākais laiks tā iestrādei, jo līdz patstāvīgam salam vēl kāds laiks atliek. Taču klasiskā izpratnē apmetumam nav jābūt biezākam par 3cm un tas uzklājams 1,2..1,5cm kārtās, tā, lai iepriekšējā kārta pirms nākošās spētu nedaudz sarukt vai pazaudēt daļu no ūdens.
Var jau apmest vasarā, bet tad saulainajās fasādēs parasti problēmas ar mitrumu, tas pārāk ātri tiek izžāvēts un kaļķis neiegūst vajadzīgo stiprību.
Kaļķim var piejaukt mālus, jo arī māli ir vāja saistviela. Taču tāds gatavs maisījums kaļķi + māls tirdzniecībā nebūs.
Ziemeļu puses fasādes 1.apmetuma kārtai var nedaudz piejaukt vara vitriolu CuCO3, kas palīdzētu apmetumam nodrošināt antiseptisku vidi salmu organiskai videi.
Ja jau autors min, ka viņam ir vainagsija,zem kuras viņš varēs pabāzt salmus,tad jau tās siena ķīpas no augšas netiek slogotas, bet tās slogos tikai pašsvars un abpusēja apmetuma slodze ~90kg/m2.
Koka guļbūvēm D~500..550kg/m3 un E~3000kg/cm2 sēšananās tiek rēķināta 3cm uz metru, bet tās slogotas ar pārsegumu un jumtu.

Jāmet vairākās kārtās, tas ir vairāk kā skaidrs - kaļķa apmetumu agrāk lika vismaz 3 kārtās, pa vidam nogaidot, jo viena bieza - tur nekas nesanāks - iekšējiem slāņiem atmosfēras CO2 (ar imā palīdzību tikai kaļķis cietē) praktiski netiek klāt un tas apmetums tev cietēs gadu desmitiem. Agrāk angļu pilīs, kad mūrēja mūrus, iekštelpās toveros dedzināja kokogles, lai palielinātu CO2 koncentrāciju un paātrinātu javas cietēšanu. Par plaisāšanu - kaut kur tiku lasījis, ka ja kaļķa apmetums izžūst un saplaisā - būtībā tas ir jādauza nost, jo tas vairs nekam neder. Pašizlabojas tikai mikroplaisas, ne jau lielās. Un man domāt - no māliem kaļķa apmetumā pa gabalu, jo māli paši par sevi necietē, tie būs kā ļoti smalka ķepīga pildviela, kas tikai traucēs kaļķu javai cietēt un neļaus piekļūt gaisam. Ja reiz kaļķa, tad ar smiltīm.
Palasi ārzemju forumos par kaļķu apmetumu, nesen lasīju, ka no smilšu sastāva ir atkarīgs rezultāts - kaut kur rakstīja, ka smiltīm jābūt asām ar dažāda izmēra graudiņiem. Esot samaisījuši ar kaut kādām tur nederīgām smiltīm un visa partija pilnīgi vējā. Reāli jau ir tā - mēs visi šausmīgi mīlam to kaļķi, bet neviens tolkom nezin ko un kā, domāju Latvijā noteikti ir pāris cilvēki, kam ir nojausma kā labs tīra kaļķa apmetums jāveido un jāiestrādā. Tas ir grūtāk nekā mums liekas. Droši vien kaut kādos restaurātoru kantoros veči zin. Un arī tā dzēsto kaļķu mērcēšana ir vitāli svarīgs pasākums. Bet nu tas varbūt tā - nezinātājam varbūt labāk pat nesākt.
Ja zin un labi māk, tad protams cementu klāt nevajadzētu, jo kā Vienstāvds saka - tas tikai atvieglo iestrādi, bet īpašības pasliktina. BET - vai nemākot kaļķu apmetumu pagatavot/iestrādāt/nogatavināt amatierim tas bez cementa sanāks labāks kā ar nelielu cementa piedevu - gandrīz esmu gatavs saderēt, ka nē. Un vai tie pārdesmit procenti cementa to apmetumu padarīs tik daudz sliktāku, lai cilvēka mūža garumā tam būtu kaut kāda izšķiroša loma? Te vienkārši jāsaliek visi + un -. Ja uzliks tīru kaļķi, kas būs nepareizi sagatavots - šis ņems un viss sasprēgās/sadrups, tad arī nevienam labums no tā nebūs.
Starp citu - amerikāņu saitos gandrīz visi salmus pirms apmetuma gruntē!!! Bet ne jau ar grunti, bet klasiski kā pirms sienu apmnešanas ar fōršprici - uzsmidzina kaut kādu vāju pavisam šķidru apmetuma masu, lai palielinātu saķeri nākamajai kārtai, ko jau iestrādā ar rokām.

aaaa... tā kaļķa cietēšanai -ogļskābā gāze CO2 būtiska ir nesošām sienu konstrukcijām, bet apmetumam?
Tad jau var piejaukt kartupeļu cieti vai ūdeni, kurā varīti rīsi. Tas ir katalizators labvēlīgākai apmetuma cietēšanai.

Tu mierīgi varētu likt arī māla apmetumu. Ja arī uznāks kāda salna, tad tā sliktākajā gadījumā ķers tikai virskārtu, tādi sali jau tik drīz nebūs, lai visā dziļumā sasaldētu. Un sienas masa no iekšpuses bišķ dienā uzkrāto siltumu dod pretī. Plus vēl pie visa, salna žāvē tāpat kā saule.
Vairāk par vienu kārtu šogad Tev neuzlikt, tāpēc uzreiz varētu likt māla:smilšu:salmu masu. Ja liktu vairākas kārtas, tad to pirmo varētu vienk. ar pašķidriem māliem uzziest. Pirmo kārtu uz sienas _ne_met_, visdrīzāk to varētu nosaukt par uztūcīšanu, jo metot uz atsperīgām salmu ķīpām viss, kas ir gana saturīgs, lec nost, šķidram atkal ūdens vairāk klāt, kam pēc tam jāizžūst. Ar sietiem ar neaizraujies, tie tikai traucēs apmetumu piedabūt pie ķīpām, ja kaut kur prasās, tad to nākošajās kārtās iestrādāsi, tagad tas siets arī nav kritiski. Mālu:smilšu proporciju vajadzētu tādu, lai izžūstot neplaisā, bet arī nebirst smiltis nost - mēs eksperimentējām uz pannas cepot "smilšmāla plācenīšus". Pirmajai kārtai sienas gludums galīgi nav būtiski, dabūt saķeri, lielākās bedres pielīdzināt un aizsargkārtu virsū. Galīgā sienas apdare ar var nebūt pilnīgi gluda, bet ar pārlieku lieliem izcilņiem ar nevajadzētu atstāt, jo uz tiem ziemā sniegs krājas.

Aizpildīta siena vai nospriegota ar jumta konstrukciju ir 2 stipri atsķirigas lietas, ķīpu rukšana neizbēgama turpretī apmetuma saraušanās ar aci nav pamanāma.
Šogad iesaku ar mahoviceni uznest 1-2 mm biezu kaļķa pienu gan iekšpusē gan ārpusē, lai par ziemu tur mazāk skrapstinātos Disneja varoņi. Vai arī salīgsti Muri un & cīņai ar apakšīrniekiem.

Ook, arī variants ar to vienkāršo noķellēšanu. Tikai vēl daži jautājumi - vai ar to 1-2 mm slāni būtu pietiekami, lai pasargātu salmus no sniega/lietus? Un vai nākamgad pie tā slāņa varēs dabūt klāt nākamos apmetuma slāņus? Iekšpusē pie tā kaļķa gribētos mālus "pielīmēt"..
Un visbeidzoti - kādus kaļķus tad īsti jāizmanto? Veikalā pakā nopērkamos - vai tur kaut ko tad vēl jādzēš, jāmērcē? Uhh, vēl neesmu izpratis visu par un ap tiem kaļķiem. Briti turklāt par dolomīta kaļķiem apmetumam ne pārāk labi izteicās..

Uzgāju, ka Sakret ražo speciālu HM (Historical Mortar) apmetumu, kas pamatversijā nesatur cementu, un tad ir HM10 un HM12 markas ar attiecīgi 4% un 8% cementa piejaukumu. Paredzēts tieši vēsturisko ēku apmešanai - man nav vēsturiska, bet nu ideja tā pati.

Raksta, ka esot nu dikti labi mitruma tvaikus caurlaidoši. Nū, ja pašam rokas īsas un neveiklas un kaļķi ar smiltīm maisīt nav iekāriena, tad šitais variants it kā pavisam neslikts! Uz vienu kvadrātmetru ar centimetru biezu slāni patērējas 14,5kg gatavā apmetuma. Vienīgi pieteikts - pamatne nedrīkst būt mitrumu stipri uzsūcoša, to jāgruntē.

Sodien petiju savu kalku cementa apmetuma testu - paradijushaas sika sikas plaisinjas hvz kapeec.. :C

Skolas ķīmijas viela :)
CaO - nedzēstais kaļķis, laikam to nekur netirgo. Ca(OH)2 - dzēstais kaļķis, iegūst nedzēsto reaģējot ar ūdeni, pamatsastāvdaļa kaļku javā un apmetumā. Cietē reģējot ar gaisa CO2 veidojot CaCO3, jeb krītu/kaļķakmeni, kas ir ciets, bet tā kā gaisā CO2 ir tikai ap 0.04%, tad process ir lēns. Cietēšana notiek tikai mitruma klātbūtnē.
Dolomīts - CaCO3+MgCO3, to apdedzinot (izdalās CO2) iegūst dolomītkaļķi, jeb CaO+MgO, kas atkal reaģējot ar ūdeni (dzēšana) dos Ca(OH)2+Mg(OH)2, kuru teorētiš var izmantot mūrēšanai un apmešanai, bet tomēr laikam neiesaka. Klasiskā kaļķu java tomēr vienmēr tikusi taisīta ar īsto kaļķi.
Palasīju par to cementu - izskatās, ka tomēr nekas labs tas nav, pat daži % klāt pasliktina kaļķu javas/apmetuma īpašības ilgtermiņā.
Visur, kur stāstīts par kaļķu javām, tomēr ir minēts, ka kaļķu java ir jānogatavina, resp. jātur ūdenī krietnu laiku. Labs kaļķis ir tiksotrops (kā želeja, bet kad apmaisa, paliek kā šķidra putra, atstāj uz kādu nedēļu un atkal pārvēršas želejā) un tādu es viņu savā lauku mājā arī atceros glabātu esam - mucā zem ūdens. Nogatavinot kalķīs paliek "treknāks" - pēc taustes un konsistences kā tāda taukaina masa.
Tātad - nopērc īstu kaļķi (ne dolomītkaļķi), labas smiltis - obligāti skalotas bez sīkām daļiņām un paeksperimentē - kaut vai kādu papuvušu ķīpu kā trusīti izmanto.
Kaļķa maisu uzreiz no veikala ieber ūdenī, apmaisi un atstāj, kad vajadzēs, lietosi.