Nē, nu ķīmijā baigais kings nekad neesmu bijis, bet nu ar kaut kādu loģiku mazliet draudzējos. :) Ideju sapratu.
Tas Sakret HM ir nopērkams arī bez cementa piedevas. Man ir nelaba aizdoma, ka pērkot atsevišķi kaļķi un smiltis + piegādes izdevumi man varētu izmaksāt tikai mazliet mazāk par šādu gatavo HM paku produktu. Plus, tad vēl jāatrod, kur var dabūt riktīgo ne-dolomīta kaļķi. Un tad vēl to visu pašam pareizās proporcijās jāuzmaisa.
Es, protams, gribu būt mazliet naivs un gribu ticēt, ja jau šāds ražotājs tādu produktu piedāvā un tam ir kaut kāda sertifikācija, tad jau totāls fufelis nebūs tomēr. Bet nu - notiek jau visādi mūsdienās...

Sakret HM bez cementa - tas ir par blatu?
Varu iedot izmēģināšanai pusmaisu Baumit Altstadtputz (pildviela nevis smiltis, bet rupji malts šūnakmens), bet tādu pirkt varētu būt 2x dārgāk kā Sakret, savukārt pirkt gatavu Sakret varētu būt 2x dārgāk kā pašam gādāt smiltis. Gatavam toties ir kautkāda garantija, ka smiltis un proporcijas būs tuvu pareizām.

m..."petiju savu kalku cementa apmetuma testu - paradijushaas sika sikas plaisinjas hvz kapeec".. ja tīrs kaļķa apmetums cietē 3..4 nedēļas un to samitrinot tu vari rukuma plaisas aizrīvēt, tad ar cementa saturošu apmetumu šāds joks nesanāks, tas jau pēc 2..4 stundām vairs nav labojams
.. tā kaļķa nogatavošanās saistīta ar to, kasavulaik to dzēsa no gabalkaļķa, kura sastāvs apdedzināsanas procesā bija atšķirīgs, jo nebija tādas speciālas malšanas un sijāšanas iekārtas kā tagad. Tapēc, ja kaļķis netika nodzēsts tajā bija mazi tīra kaļķa gabaliņi CaO, kas iestrādājot apmetumā to - virsmu uzspridzināja maziem krāteriem. Mūrī tas nebija tik sāpīgi, kā apdarē. Tapēc, lai arī modernajam dzēstajam pulverkaļķim šadu trūkumu nav.. drošs paliek drošs, to labāk iemērcēt.
Taču šāda mērcēšana Latvijas pelēkajam dolomīt - magnija kaļķim nav laba, jo tas lēnām cietē arī ūdenī, tapēc maisījums regulāri - katru dienu jāmaisa.
...kaļķi 1..2 mm slānī var uzsmidzināt ar krāsu pults iekārtu.

Mērcēšanai šoreiz nebūs vis sakars ar gabalu izreaģēšanu. Šoreiz tā jau ir cita lieta, par ko vairākkārt esmu jau rakstījis, proti, kaļķa kristalizācija, kas maina tā fizikālās īpašības. Jebkura viela, pat ja tā nešķīst, atrodas līdzsvarā ar ūdenī izšķīdušo vielu, kas nozīmē, ka molekulas konstanti un visu laiku no cietās vielas virsmas atraujas un jaunas no šķīduma nāk vietā. Kaļķis ūdeni ir diezgan šķīstošs (apmēram 1-2 g/litrā), tāpēc līdzsvars ir vērā ņemams un Ca(OH)2 daļiņas, kaut samaltas pulverī, ar laiku kristalizējas un jo ilgāks laiks, jo lielāki aug kaļķa kristāliņi, mainot tās zaptes īpašības diezgan vērā ņemami, līdz ar to arī iegūtās javas īpašības ("taukainums"). Magnija analogs, Mg(OH)2, ūdenī šķīst apmēram 100 reižu mazāk kā Ca(OH)2 un cietēšanu ūdenī paātrina dzelzs un mangāna piejaukums, kas vienmēr ir sastopams dolomītā, bet nav kaļķakmenī. Tāpēc, dolomītkaļķi un īsto kaļķi jau nu vienā maisā bāzt nevajadzētu.

Nedzēsta kaļķa atvešana ir process, kura laikā tas nedrīkst saņemt mitrumu lai nesaktos uzkaršana. Tad ieber izraktā bedrē un dzēš pēc pārklāj ar dēļiem un apber ar zemi, tā tas var glabāties neierobežotu laiku.
Veikalos piedāvā tikai dzēstos. Savulaik nedzēstie bija pieejami katrā cukurfabrikā un maksāja galvenais atvešana. Atšķirība ir to baltums, bet ja to jauc ar māliem ...

aaaa.. kā tad ūdens vidē var augt kaļķa kristāļiņi? Tad ūdenim jāizgaro. Ja es saprotu, tad CaO ūdenī pāriet Ca(OH)2 - izvestj pušonka un tad tālāk gaisā + mitrums nevis sals un ogļskābā gāze - CaCO3 kaļķakmenī. Ja nogatavināšanās ir pēc iespējas tīrāks Ca(OH)2 sastāvs bez piemaisījumiem, tad mākslīgi dzēšot rūpnīcā un samaļot maisā taču vairs nebūs CaO vai būs tikai 0,5%..1% daudzumā. Cik tad tas šadam apmetumam uz salmiem būtiski?
Piekrītu, ka velkot dzegu vilkumus ir būtiski nogatavināts kaļķis, bet tas taču ļoti specifiskām vajadzībām ~1..2% no visa apmetuma daudzumiem.

Klau man te tada lieta

Ir cupinja dzestaaa kalka made in belorussia safaseeti maisos, pleve liekas iekshaa nebija kaa cementam. Rakstiits izlietot 6 men laikaaaa. Man te iespeejams nesanaaks apmest sienas soruden - vai var noglabaaties tas kalkis garazhaaa lidz pavasarim?

Manuprāt viņš no saistvielas lēnām paliek par pildvielu. Kautkādās devās jāvar likt klāt, pēc lipšanas-pie-ķelles vai līdzīgiem testiem būtu jāvar noteikt nepieciešamais svaigā daudzums. Starp citu, vai, pēc Ivara receptes pārejot no "gaisa" jeb "baltkaļķa" uz dolomīta kaļķi, nav jāpalielina kaļķa daudzums? Jeb to atsver piesaistītā ūdens masa (vispār vai kāds celtniecībā lieto svarus, izņemot, ja strādā veseliem maisiem), kas dzēstajā jau iekļauta?

Vienmēr sev to pašu esmu jautājis - kāda peŗtiķa pēc uz maisiem raksta proporcijas pēc svara - uz cementa maisiem utt. Tagad ko, mūrnieks liks uz svariem spaini ar smiltīm? Interesanti, kam tādi svari ir, cik tādi maksā? Esmu lietojis industriālus svarus, bet to cena ir tūkstošos. Reāli pilnīgi bezjēdzīgs pasākums.
Par kaļķa glabāšanu - no problem, galvenais lai nestāv mitrumā un ar brīvu gaisa piekļuvi - vislabākais kaļķus ir glabāt iemaisītus ūdenī, zem ūdens, jo tad CO2 piekļūšana ir minimāla. Ieliec katru maisu melnajā miskastes maisā un aisien galu ciet - glabāsies ne tikai līdz pavasarim, bet vēl 5 gadus.
Skaitās, ka kaļķu javas sastāvā ir 1:3 kaļķis pret smiltīm, bet agrāk esot lietojuši pat līdz 1:2, cik nu tur mājas apstākļos vispār precīzi var iemērīt.

Veel jautaajums - feini ka ir grunts kura ir toneeta bet mana letaaaa tada nav. Varetu majas ietoneet. Izdomaaju kadu bieshu sulu piebliezt klaat, ka vel ir tads saudziveee daudz esosssh ar ko var nogrunteet. Tintes vot majas nav, guashu nav.