Nu nosacīti mitrajās telpās der eļļas krāsa. Tā būs pietiekoši veca vēl no Nērona laikiem. Paņem auksti spiestu lineļļu un piejauc pigmentus, pats vienkāršākais mūsu apstākļos būtu māls - sarkans, zilgans vai balts - porcelāna no Meisenes. Var piejaukt vizlu, tas rada mirguļojošu efektu.
Guļamtelpām der līmes krāsas uz vājpiena un baltkaļķa bāzes.
Tā hidroizolācija - tad jāņem blīvs lina audums un jāpiesūcina ar hevejas sulu - dabīgs kaučuks.

Tas pēdējais par lina audumu man patīk. Kur tik to sulu dabūt?

Vēl bija doma, ka virs vannas, kur potenciāli lielāks mitrums izdalīsies uzlikt tvaika nosīcējam līdzīgu kupolu, kurš nevis tvaikus pūš ārā bet kondensē uz tā sienām un tas notek jau šķidruma veidā atpakaļ vannā.

Vai tā eļļas māla krāsa nesmērēs pēcāk?

Var tak to lina audumu ar bišu vasku apstrādāt! Šitā doma man patīk. Ko saka cien. būvinženieris Ivars Brinkmanis ?

Ar to hevejas sulu.. tā aug Amazones upes baseinā, bet es rakstā drusku 'ironizēju' - izmaksu ziņā varētu piesūcināt audumu ar mākslīgo kaučuku, ko lieto linoleju materiālu pielīmēšanai. Taču par grīdas virsmas kopšanu man grūti ko teikt, varētu koka redeles, kā pirts telpās.
Krāsa uz lineļeļļas 'bāzes ir jāotē vai jāvelk plānās kārtās un katrai nākošai ir jānožūst - tā nedrīkst būt lipīga. Ja māls ir rupjš pigments, tad ja nepieciešamība iegūt viendabīga toņa virsmu, tad uznesamas vairākas kārtas.
Ar to kondensāta savākšanu telpās, labāk nevajag eksprimentēt, sapūdēsi ēku.

Var tak to lina audumu ar bišu vasku apstrādāt! Šitā doma man patīk. Ko saka cien. būvinženieris Ivars Brinkmanis ?

To bišu vasku biju domājis griestos vai tām virsmām, kas dzīvojamās telpās iekšpusē ir daļējā kontaktā ar cilvēku rokām. Piemēram palodzes, durvju aplodas. Durvīm to varētu, bet tad vērtnes mala no pieskārieniem ātri (vasks) nodilst.
Vasks, līdzīgi kaļķim sev cauri laiž mitruma tvaikus.
Koka grīdām ir speciālas ziepes, kas satur vasku. To regulāri lietojot uz grīdas arī veidojas vaskota kārtiņa.
Kā hidroizolācija bišu vasks noteikti nederēs.

Jā. Nu jāpadomā. Vai arī jāliek tā nelaimīgā mūsdienu hidroizolācija. Ventilācija šā kā tā jātaisa.

A ja zem fibrolīta paliek isoplaat?

.."ja zem fibrolīta paliek isoplaat?" tātad runa par ārsienu siltināšanu.
Liec, bet tad tu sāc ateikties no definētā primitīvisma.
Teorētiski, jau siltumizolācija nav atkarīga no izmantojamā materiāla, bet no tā gaisa, kas atrodas ši materiāla porās vai starp pavedieniem -stiebri, niedres.
Taču vienkāršiem organiskiem dabas materiāliem ir cits labums - tie nav elektrostatiski, to sabrukšanas produkti ir dabīgas vielas ar kurām mūsu āda vai elpvadu plaušu sistēma labi sadzīvo - nav alerģijas.
Siltumizolācijai jau var izmantot kastu gofrēto kartonu liekot 20..30 kārtās to siltumizolācijas un gaisa izolācijas spējas noteikti būs tādas pašas kā minerālvatei vai polistirolam.