Juris Biršs, piemēram, māca, ka daudzslāņu konstrukcijās jāizvairās arī no straujiem blīvuma lēcieniem. No šī viedokļa kokšķiedras starpslānis starp mālu un siltumizolāciju būtu pat vairāk nepieciešams kā starp siltumizolāciju un fibrolītu.

vienstāvam... varbūt vari par Birša rakstīto kaut ko precizēt. Piemēram tulkotājās literatūras apgriezto jumta segumu konstrukcijās plaši izmanto betomu 2400kg/m3 un polistirēnus 35kg/m3. Te blīvuma lēcieni ir daudz lielāki nekā starp mālu un .... jebkuru siltumizolāciju.
Skaidrs, ka blīvuma lēcieni rada termiskos tiltiņus.. piemēram uz cementa javas mūrētam gāzbetonam, šīs šuves labi redzamas.

Runa bija par lēcieniem sienas šķērsvirzienā.
Otrkārt, pieņemu, ka "blīvums" nav veiksmīgākais formulējums, tā vietā varētu būt jālieto kāds "ūdenim vai tvaikam pieejamais tukšums" vtml. No šī viedokļa putuplasts būtu tikpat neuzsūcošs kā stikls, metāls vai plēve. Atsevišķu marku minerālvatēm esot marķēta iekšpuse un ārpuse, un pusēm atšķiroties tieši blīvums.
Matemātiski diez vai Biršs katru savu uz mērījumiem un novērojumiem balstīto postulātu mitruma lietās varētu pamatot. Kaut cik uz patiesību pretendējošu matemātisku modeli varētu būt uztaisījuši vācieši:
[www.wufi-pro.com]

Pēdējā mājas vizīte maina darba gaitu. Jāsalabo siena. [picasaweb.google.com]#
Esmu daudz redzējis, kā to dara. Aptuveni esmu to iedomājies procesu arī, bet varbūt kāds varēs ieteikt darba gaitu, lai nenāktos uzkāpt uz grābekļa.

Problēma tur ir bijusi tāda, ka notekcaurule visu ūdeni atstājusi turpat uz mājas stūra pie pamatiem. Tie nedaudz nosēdušie stūri ielaužot.. Pēc pirmajām apskatēm ir secināts, ka pirmiem divi baļķi no stūra līdz logam, un uz labo pusi ir beigti. Tos tad vajadzētu mainīt, lai var tālāk remontēt.

Daudzi man zināmi apdarinātu guļbūvju īpašnieki nav centušies trupējušos baļķus mainīt pret jauniem, bet aizvietojuši tos ar sīkblokiem. Vieni šim nolūkam meklēja īpašus dzelzceļa domkratus.

Nu aizvietot jau var kaut ar ķieģeli. Bet galveinais jautājums kā to izdaīrt, lai tās vietas nomainītu. Doma bija, ka varētu sutēt augšējo spāres grusu (nezinu kā to pareizi sauc), bet baidos, ka tā var neizturēt spiedienu. Un cik "t" domkrats būtu vajdzīgs +/- ?

Man apskatot attēlus, ēka vairāk atgādina zāģētās vai tēstās koka brusās izveidotu stāvstatņa sienas konstrukciju, kur aizpildījumam izmantots tāds pats zāģētu brusu horizontāls aizpildījums.
Vai tev ir pārliecība, ka trupējis koks, varbūt te vainīga pamatu stūra nosēdums vai sala izcilājums mālainā zemes pamatnē, jo vieta gruntī zem notekcaurules dabūjusi gan ievērojami samirkt, gan izsalt.
Vai sienas vainagsija no iekšpuses ir atbrīvota no apmetuma?

Tā noteikti ir tēstu baļķu guļbūve. Brusas kantainas. Tika daudz man ir saprašana. No iekšpues es bik baudrupināju, un tur arī secinājums, ka koki ir satrupējuši apmēram līdz logam. Stūrī gan to neizdarīju. Tad noteikti būtu 100% paŗliecināts ka ir vai nav izmantoti stāvstatņi. No ārpuses negribējās ķidāt vēl apmetumu.

Ja tev tā būtu klasiska guļbūve, tad apmetumā deformācijām vai plaisām būtu savādāka veida plīsumi, tie vairāk atgādinātu kāpnes.No vainagkoku trupes būtu redzami horizontāla veida apmetuma izspiedumi un citas horizontālas plaisas.
Iespējams, ka tev divi? apakšējie vainagkoki ir guļbūve un tālāk stāvstatņu būve. To vislabāk no iekšpuses, kur logailas, jo guļbūvei logailu aplodu iesējums sākas tikai ar pašu logu un virs loga tas beidzas, kamēr stāvstatņu ēkai stati garāki un parasti beidzas ar horizontālo vainagkoku. Taču šādas nianses redzamas detalizētāk apskatot ēku vai arī var pateikt no detalizētākiem fotoattēliem.
Kāds ir ēkas ārsienas stūris.. taisnā pakša iesējums?.. horizontāla brusa uz horizontālas ar nobīdi stūrī pa 1/2 brusas tiesu?

Vienvārdsakot būs jāpajauc apmetums no iekšas. Vai ar to pietiks? Negribās to ārējo vēl drupināt, jo nezinu vai tagad vēl paspēšu savest to visu bardaku kārtībā. Bet akurāti varu pēcāk uzmest kādu apmetumu vai ar dēļiem apskrūvēt.

Ivar! Vai ar jums var sazināties citādākā veidā? e-pasts musons [at] gmail.com