Nav tik vienkārši ar tiem režģiem un molekulām. Ūdeņradis taču ir mega-liels. Mazs, bet izdarīgs :) Vot ar hēliju gan ir viens vienīgs kreņķis, tas gan draņķis difundē cauri balona sienām varen makteni. Hēlijs ir daudz mazāks par ūdeņradi. Ar ūdeņradi ir tāds joks, ka tam kodolā ir tikai 1 protons un līdz ar to mazs elektrona pievilkšanas spēks un elektrons riņķo pa milzīgu orbītu (nekas tur reāli neriņķo, elektrons ir vilnis, to labāk uztvert kā tādu dūmu mākoni). Hēlija kodols ir 4-reiz smagāks un līdz ar to atoma rādiuss ir daudz mazāks, jo kodols elektronu tur daudz stiprāk sev klāt.
Ūdens gadījumā jārunā arī par agregāciju, jo ūdens molekula viena otru ļoti mīl, arī praktiski visas virsmas dabā ir pārklātas ar plānu ūdens molekulu kārtiņu. Protams, ja poru izmērs ir mega-liels, difūzija būs, bet svarīgs ir principā "caurumu" skaits laukuma vienībā, jo difūzija ir haotiska un, jo brīvāks ceļš, jo vairāk difundēs tudi-sudi.
Absolūti hermētisku materiālu nav, tāpēc difūziju raksturo ar kaut kādu lielumu - cik ūdens tvaika molekulas spēj izdifundēt caur materiālu un praksē kaut kur tiek novilkta strīpa un teikts, ka šis materiāls ir ūdens tvaiku necaurlaidīgs. Starp citu, arī betons skaitās "neelpojošs" materiāls, jeb difūzija ir tik lēna, ka tai nav praktiskas nozīmes.

aaaa ... labi diskusiju par atsevišķu materiālu atomu vai molekulu lielumu lai izšķir zinātnieki, kam tas būtiski.
Taču salikto būvmateriālu tvaiku necaurlaidība vai caurlaidība ir pārāk plašs jēdziens, kas vienkāršoti ir gan patiess gan aplams.
Piemēram man viens pazīstams, nu jau viņsaulē, cilvēks stāstīja, ka savulaik bijis populārs ārsienas betons no oļiem. Ja mēs ņemam oļus diametrā no 3..20mm, smalkākas frakcijas tajā nav un to samaisām -salīmējam ar cementu, tad šis 'betons' ļoti labi cauri laiž mitrumu un praktiski uz virsmas nevar redzēt pelējumu, jo tas viegli caurvēdinās. Tātad to nevar teikt par keramzītbetonu, kura tvaika un gaisa caurlaidība pietiekoši liela, lai ar to nerēķinātos.
Piemēram esmu, šādu porainu betonu izlējis un izmantoju to, kā vēdināšanas ievada vietu ēkā pie aukstiem skapjiem, atejas telpas vēdināšanai, pagrabam ... tātad visur tur, kur nepieciešama gaisa regulāra ievade, bet atvere jānodrošina pret grauzējiem vai kukaiņiem. Piemēram, ja no šads 'caura' betona izlej blociņus un iemūrē virspamatos, tad tie nodrošina aukstās grīdas ar silto pamatni caurvēdinšanu.
Tātad man, lai vispār es PRECĪZI kaut ko spētu pateikt par materiāla īpsašībām, ir vai nu jānorāda attiecīga speciāla izziņas literatūra, kurā noteikts pie kādiem apstākļiem tas iegūts. Jo savādāk ir tāpat kā ar vienstāva materiāla 'elpošanas' nosaukumu vai definēšanu.

Vai ārsienu var siltināt arī no iekšpuses, teiksim ar putoplastu, lieta tāda, ka sienā ir plaises, pa kurām nāk iekšā mitrums, veidojas pelējums, no ārpuses nosiltināt sienu vienam dzivoklim nav iespējams, jāsiltina visai mājai.

Man ieteica to sienu notīrīt, nogruntēt, tad skrūvēt klāt putoplasu, tas līmēt klāt reģipša loksnes, ko teiksiet?

Zinu, ka standartā tiek izmantota minerālvate, bet tā neaiztur mitrumu...

Ak jā pavisam piemursu, tā siena ir no mūra daudztāvu paneļu mājā

bullis... var siltināt tikai vienu telpu ēkā, tapēc nav jāsiltina visa māja!
Taču no iekšpuses liekamajai siltumizolācijai pa virsu uzstrādājama tvaika izolācija - 120..200mkm PE plēve vai ALU-papīrs vai ...
Noteikti sadurvietās - stūros var būt problēmas, jo paneļu mājā caursalt arī var panelis, kas balstīts uz ārsienas. Caursalšanas dziļums betonam 120,,150cm. Tātad, ja vēlas ļoti, ļoti labu siltumizolāciju iekšpusē, tad būtu jāsiltina arī griesti, grīda vismaz 150cm no ārsienas. Taču to praksē nedara, jo šo virsmu bojājumi teorētiski mazāk iespējami.

Paldies par atbildi, kas tā ir par tvaika izoplāciju? Jūs domājāt plēvi? Tātad manā gadījumā pareizāk būtu uz sienas līmēt putoplastu, pēc tam plēvi pielīmēt un tad skrūvēt klāt reģipsi, es pareizi sapratu?

Un ko darīt ar tām plaisām ārsienā, apsaimniekotājs atsakās taisīt viņas ciet, jo redziet tās plaisas izplešas un saraujas un tā aizmūrēšana esot bezjēdzīga, varbūt ir kāds elastīgs blīnējamais materiāls šādos gadījumos?

Paldies

Cik biezu putoplastu izvēlēties dzīvoklī ārsienas siltināšanai? Ir 2 un 5 cm pieejami... Negribas arī īpaši daudz telpas zaudēt.

Ieteiktu siltināt 2x2cm kopā 4. Tad plātnes var veidot ar šuvju pārlaidumu un salīmēt plaknē. Pa kontūru iepūšot montāžas PU -poliuretāna putas. Plātnes gludi tepētu. Tad pielīmētu ALU-papīru ar Alumīniju uz ārsienu. Uz tā līmētu krāsojamo tapeti un krāsotu ar NEELPOJOŠU krāsu - vienkāršakā ir eļļas krāsa. Elektroinstalāciju gar augstām 10cm grīdlīstēm.
Paneļu šuvju aizdare ir veicama no ārpuses. Bet tā sienas plaknes siltumizolāciju var ietekmēt tikai tad, kad šuvei vējš pūš cauri.

Tātad siltināt sienu arī var netaisot ciet tās plaisas, ja cauri vējš nepūš?

Tās plātnes pēc tam jāšpaktelē, vai uzreiz var līmēt tapetes? Rotbands der šim nolūkam?