Interesanti, ar ko ALU-papīra gludo pusi var pielīmēt un vēl pie tam tā, lai uz otras puses tālāk līmētu krāsojamas tapetes???

Man liekas, ka labak likt virs ta alu papira reģipsi, vienigais cik lielu spraugu atstat starp papiru un reģipsi, nevar taču regipsi cieši skruvet klat pie pleves vai papira, jo tad nekaltis kondensats ne?

ALU -papīru vai folliju var pielimēr ar kaučuka līmi, poliuretāna _PU līmi vai sliktākajā gadījumā uz bituma -kaučuka emulsijas.
Tālākie apdares varianti var būt dažādi, līmējamās tapetes ir tikai viens no variantiem, tas ir visplānākais risinājums. Kopā sabiezinājums varētu būt ~5cm, skaitot no ārsienas.

ja grib, lai alumīnijs strādā kā atstarotājs, tad uz tā neko līmēt nedrīkst, jātaisa gaisa šķirkārta.
ja grib lietot tikai kā tvaika barjeru, tad gan.

Nu bet kā tad ir, vai tad var likt reģipsi pa tiešo uz tā ALU papīra, neatstājot to spraugu?

Ja atsarotāju no abām pusēm apspiež ar tādas pašas temperatūras necaurspīdīgām vielām, ko un kurp tad viņš atstaros?

Neko neatstaros, būs siltuma vadīšana pa taisno caur to alumīniju, jo IS caurspīdīgu vielu ir maz, vai celtniecībā - gandrīz nemaz. Alu-papīru ir vērts likt kā tapeti, ja grib atstarot, kaut kur dziļi sienā no viņa nebūs nekādas jēgas. Gaisa šķirkārtai tādā gadījumā jābūt obligātai. Tkai cik tur to siltumu aizturēs tas atstarotājs un cik % pārvadīs siltais gaiss pa taisno uz ārsienu caur Al-papīru? Man liekas, pāris kārtas gofrētā kartona ta'jā šķirbā būtu kudiš efektīvāks risinājums. Par 5cm vates nemaz nerunājot.

Tātad pagaidām sanāk šādi: Putoplasts --> alu papīrs --> reģipsis

Cik tuvu drīkst skrūvēt reģipsi pie paša papīra?

Droši vien var skatīties līknes, kas attēlo gaisa šķirbas siltumpretestību atkarībā no tās platuma. Cik atceros no rakstiem par logiem, pie loga ekspluatācijai tipiskām temperatūru starpībām līknes lauzums bija ap 2 cm, tipa, tālāk likt var, bet nav lielas jēgas (līkne gandrīz horizontāla), savukārt liekot tuvāk gandrīz lineāri tiecas uz 0. Pieņemu, ka pie siltinātas sienas tik lielas (konvekciju izraisošās) temperatūru starpības nebūs, tāpēc var attālināt vairāk.

Sveiciens!

Vai kāds ir dzirdējis par ekoloģisko siltināšanu? Ir ekovate, bet tur jau klāt liek dažādu ķīmiju, ir arī celulozes siltinājums, kas jau sākuma stadijā izklausās nelāgs - printēts papīrs sagraizīts. Un kā tas viss reaģē ar ūdeni? Man liekas, ka celulozei ūdens ja tiek klāt, tad tā izveidojas par pikuci un ir siltuma vadītājs. Kas ir labākais siltinājums, domājot zaļi?

Paldies, Jānis.