Ir doma aukstajos bēniņos sapūst Ekovati. Vienīgais, kas mani mulsina ir plēvju likšana/nelikšana. Esmu lasījis, ka, piemēram, siltinot ar ruļļu vati, ir ļoti būtiska plēve, un ka viens naglas caurums plēvē esot kā 1 kvm bez vates bēniņos. Bet, cik runāju ar Ekovates iestrādātājiem, tad šie saka, ka nekādas plēves neesot nepieciešamas. Pastāstiet, lūdzu, kas ar tām plēvēm jādara?

Avīze, papīrs, neimprignēts celtniecības papīrs, iepakojuma kartons - to visu zem ekovates, lai nodrošinātu griestu hermētiskumu un nevajag nekādu plēvju. Smieklīgi prasti un lēti izklausās, bet ekovate ir viss tas pats, tik samalts.

Paši ekovatieši savos risinājumus tvaika izolāciju neparedz, pietiek ar papīru/kartonu, cik tas pareizi, nepateikšu, neesmu tik ļoti iedziļinājies materiāla īpašībās, cik samirkšana ietekmē siltumpretestību un cik ātri izžūst. Akmens vate tādā ziņā ir gandrīz kā sūklis.

Plēve vai arī kāds cits blīvs materials obligāti jābūt, pretēja gadījuma siltumizolacijas materiāls īsti neveiks savas funkcijas. Blīvuma pārbaudi iesakām veikt pirms abdares sk [www.rbb.lv]

rbb Wrote:
-------------------------------------------------------
> Plēve vai arī kāds cits blīvs materials
> obligāti jābūt, pretēja gadījuma
> siltumizolacijas materiāls īsti neveiks savas
> funkcijas. Blīvuma pārbaudi iesakām veikt pirms
> abdares sk
>

Lūdzu paskaidrojiet detalizētāk, kāpēc siltumizolācijas materiāls neveiks savas funkcijas. Un kas būtu par iemeslu, ka ekovates tirgotāji apgalvo pretējo?

Vējš izpūtīs silto gaisu kas atrodas izolācijā un mitrums samazina siltummizolācijas spējas.

Caur telpas daļu, kuru aizņem ekovate, ūdens molekulu kustība notiek, pateicoties vismaz 2 mehānismiem:
1) gāzveida tvaika kustība caur brīvo telpu starp vates šķiedrām absolūto spiedienu gradienta virzienā;
2) higroskopiskā uzsūkšana no gaisa (ko nosaka gaisa relatīvā mitruma un materiāla absolūtā mitruma attiecība), kapilārā mitrumvade caur šķiedrām un higroskopiskā atdošana gaisam otrā pusē.
Kvantitatīvi otrs spēj transportēt vairāk ūdens kā pirmais. Tāpēc arī pirmajam mehānismam piemērojamo tvaika barjeru var nelietot.
Savukārt attiecībā uz vēja barjeru droši vien iespējams definēt kautkādu efektīvo iespiešanās dziļumu atkarībā no vēja stipruma.

Vienstāv: nemulsini cilvēkus, kapilāri tiek vadīts tikai un vienīgi šķidrs ūdens!!! Kapilaritātei ar gāzveida ūdeni (tvaiku) nav nekāda sakara un kur tad siltumizolācijā būs tas šķidrais ūdens? Ja būs, tad jau tās ir auzas.
Ja vēlreiz celtu māju, noteikti siltinātu ar higroskopisku siltumizolāciju, bet obligāti! perfekti iestrādātu 100% tvaika barjeru. Tas ir ļoti svarīgi un tas ir viens no pamatnoteikumiem energoefektīvas mājas celtniecībā, jo tieši silts ūdens tvaiks, kam ļauj izplūst ārā caur siltumizolāciju, ir lielākais siltumnesējs un līdz ar to siltumzudums. Turklāt ziemā bezplēves mājā gaiss būs drausmīgi sauss. Ja grib normālu dzīvošanai mikroklimatu - plēve ir obligāta! Higroskopiska siltumizolācija ir labāka tikai tādā gadījumā, ja kaut kur gadījumā sakondensējas šķidrs ūdens, tad tā to novada prom no konstrukcijām tās pasargājot, nu tipa kā uz izlieta ūdens uzmetot lupatu. Visādi citādi viņa ir sliktāka, jo vienmēr saturēs vairāk absolūtā mitruma, līdz ar to arī būs sliktāka kā siltumizolācija. Nu vējš nav apspriešams jautājums - jo noslēgtāka izolācijas virspuse vējam, jo labāk. Ja pats nebūtu redzējis kā cauri 30cm akmensvates slānim smuki plandās plēve, tā nedomātu.

Tomēr Tavuprāt ziemā koks jāžāvē nevis uz krāsns, bet ārā, kur ir mzāks absolūtais gaisa mitrums?

Visu nosaka delta mitrums un temperatūra. Ja būs absolūti sauss, bet auksts - nekas nežūs, ja būs mitrs un silts - arī nežūs. Ne velti malka vislabāk žūst Aprīlī, kad vēl ir sauss, bet jau silts. Augustā, kad ārā 30 grādi un mitrums tuvu 100%, malka nežūst vispār vai žūst ļoti lēni. Pagaidām lielākā problēma siltumizolācijas tirgū ir nedegošas higroskopiskas siltumizolācijas neesamība. Tieši praktiski pārbaudītas degamības dēļ pārsegumā ekovati neiestrādāju. Nu nemaz negribējās koka mājā vēl likt tonnām maltu papīra putekļu, kas praktiski pārbaudot deg tā, ka maz neliekas. Ja kāds gudrinieks izdomātu higroskopisku nedegošu akmensvati - es domāju, tā ar laiku izspiestu no tirgus jebkuru citu siltumizolācijas materiālu. Interesantākais, ka akmensvati, kas vispār skaitās daļēji higroskopiska, apstrādā ar eļļu tās hidrofobizēšanai.