Man ģeoloģija tika taisīta vienlaicīgi ar kaimiņa.Tā kā starp mājām (urbumi mājas vidū) bija 30m kā arī informācija no ģeologa urbumu vikšanas laikā liecināja, ka abos gadījumos grunts apstākļi ir līdzīgi (bija identiski grunts slāņi, ar +/-0.5m augstuma nobīdēm), tad pieņēmām lēmumu vairāk urbumus netaisīt.
Iztikām ar kaimiņu pa 1 urbumam uz katru māju.

Kas ir "aizpeldoši" pamatu stūri?

Pēc būvniecības likuma privātmāju drīkst celt pats īpašnieks, tāpēc jau šeit izskan ka mēs tā nolēmām, taisīt 2 urbumus, mes izdomājām uz stabiņiem u.t.t., viss pareizi, lai veicas. Prieks jau par to ka vispār paši kaut ko cenšas saprast. Drusku tāds atgādinājums pamati nav tikai lai noturētu ēku uz grunts, tāpat kā sienas nav lai noturētu jumtu un pārsegumu u.t.t., nevajag izraut kaut ko no kopējā projekta.

Tā kā visi materiāli izplešas un saraujas, tas jāņem vērā būvējot. Ja to ņem vērā, tad arī vertikāli var pieļaut nelielas svārstības, kas nozīmē, ka balsta punktu augstumu var periodiski pieregulēt ar domkratu, kas savukārt nozīmē, ka pamatu vietā pietiek ar virszemes balstiem, tāpat kā vecām guļbūvēm.

Celt īpašnieks drīkst. Domāt gan teorētiski nedrīkst. Viņam jāceļ saskaņā ar sektificētu subjektu izstrādātu un ierēdņu apstiprinātu projektu.

Protams, ka celt drīkst, taču ja to darīs tikai īpašnieks saviem spēkiem paies daudz laika. Piemēram manas mājas būvniecības darbietilpība ir 9,07 cilvēkmēneši līdz pabeigtam pirmajam stāvam, bet 12.9 cilvēkmēneši lai pabeigtu pilnībā. Tas nozīmē, ka bez algota darba spēka (cilvēks vai brigāde) neiztikt.
To piesaistīto darbaspēku es saucu par būvnieku, kas strādā īpašnieka uzdevumā. Un, ja būvnieks iesaka īpašniekam ieviest atkāpes no projekta, iesaku nepiekrist bez argumentēta pamatojuma un izmērāmas priekšrocības, ko sniedz korekcija. Būvnieks strādā savās interesēs, nevis īpašnieka.
Ir tāds joks būvniecībā, kuru man pastāstīja priekšnieks: Чтоб небыло пиздежу, строим по чертежу.

uldis22, nedaudz neuztvēru domu par izraušanu no konteksta, jo tevis pieminētie konstruktīvie elementi sabruks, ja nebūs pareizi izrēķināta slodze, kas uz tiem iedarbojas. Nav nozīmes kādā krāsā būs fasāde un biezs siltinājums, kas gulēs gruvešu kaudzē.

Andris

Pilnībā piekrītu tavam teiktajam, esmu ģeologs un pat ideālajā Jūrmalā, kur visiem skaidrs ka tur ir smilts, bieži sastopos ar visādiem pārsteigumiem, tādiem kā smilts ar organiku starpkārtām vai vienkārši irdenas smilts starpkārtām, kas krietni pamaina projektu, ko sākotnēji nav paredzējuši ne Pasūtītāji, ne projektētāji.

Ģeoloģiskā izpēte privātmājai, ko veic ģeologs nosaka - gruntsūdens līmeni; normatīvās fizikāli-mehāniskās īpašības (dati pēc kuriem tiek izrēķināts pamatu veids, dziļums un izmaksas); reģiona normatīvais grunts sasalums; ieteicamais pamatu risinājums un piesardzība būvniecības etapos.

Sertificēts ģeologs
Artūrs Zemžāns - 26420987
>
> Ģeoloģija - man praksē gandrīz nav nācies
> saskarties ar tik ideāliem grunts apstākļiem,
> lai privātmājai pietiktu ar 1 urbumu, pa
> diagonāli novietotiem diviem griezumi dažreiz
> atšķiras visai jūtami, kaut attālums starp
> urbumiem vien kādi padsmit metri. Jau nojaustos
> sarežģītākos pamatnes gadījumos pat 6 urbumi
> atšķiras jūtami. Varbūt mani tādi
> problemātiski klienti iecienījuši.
>
> Režģogs (viņš arī rostverks no krievu
> valodas) - neesmu salīdzinājis, cik lētāk
> sanāks par lentu, tomēr vairāk darbietilpības,
> kaut materiāla (betona) mazāk. Kaut gadījumos,
> kad vajadzīgi pāļi nevis tikai stabiņi (starp
> citu, tiem stabiņiem vēkams būt nedaudz
> konusveidīgiem ar plato galu apkašā), drīzāk
> kā alternatīvu tad der izvēlēties pamatu
> plātni.